Mores bibliotēka kļuvusi par kultūras dzīves centru pagasta iedzīvotājiem, un pēc mācību stundām šeit laiku pilnvērtīgi pavada skolēni.

Mazliet par sevi – vai esat morēniete?

 

Morē dzīvoju divdesmit gadus, dzimusi esmu Rīgā, tur arī beidzu Kultūras darbinieku tehnikumu, tieši bibliotekāru nodaļu. Kādu laiku strādāju Latvijas Valsts bibliotēkā, tad ieprecējos Morē. Bērni lieli – divi puiši, mācās Rīgā. Tagad vairāk laika varu veltīt darbam.

 

Tagad jūs esat lauku cilvēks – darbs bibliotēkā un sava mājas saimniecība, kā tiekat ar to galā? Vai Morē ir daudz tādu stipru cilvēku?

 

Tie, kas grib strādāt, tie strādā. Mums pagastā ir piecas nopietnas saimniecības, kuras startē arī Eiropas projektos, kopj savu saimniecību un dažs vēl strādā citos darbos. Ir arī piemājas saimniecības ar divām un vairāk gotiņām. Ja pavērtē, Morē ir palicis samērā maz cilvēku, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību, 90.gadu sākumā bija krietni vairāk. Labai saimniekošanai nepieciešams ieguldīt daudz spēka, laika un resursu, lai ietu laikam līdzi, apgūtu jaunākās tehnoloģijas. Priecē tas, ka Morē praktiski visām zemēm ir saimnieki. Tie, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību, var atrast darbu ražotnēs, pašvaldībā un skolā, ir tādi, kas nestrādā nekur un darbu nemeklē. Tādi nu ir lauki šodien.

 

Kā izjūtat to, ka More ir pievienojusies Siguldas novadam?

 

Tas notika 2003.gadā, tai laikā es nestrādāju bibliotēkā. Bet šodien, kad vēršos domē ar savām vajadzībām un idejām, tieku atbalstīta. Man ir tikai pozitīva pieredze.

 

Kādā stāvoklī pieņēmāt šo bibliotēku?

 

2005. gadā bibliotēka no pagastmājas tika pārcelta uz šejieni – Mores kultūras nama otro stāvu. Šajās telpās iepriekš bija veikals. 2009.gadā man piedāvāja pārņemt bibliotēku. Mēneša laikā vajadzēja sakārtot bibliotēku akreditācijai. Stundas darbā netika skaitītas, jo darāmā bija patiesi daudz. Tika nolemts, ka esošās telpas jāpaplašina un jāpiemēro tieši bibliotēkas vajadzībām, jo bērniem vispār nebija, kur palikt. Bija jāņem ārā sienas, stūrī bija kamīns, to vajadzēja nojaukt. Tā 2010.gadā ar domes atbalstu iesākām remontu, ko pabeidzām 2011. gadā. Paplašinātajā telpā izveidojām novadpētniecības stūrīti, turpat arī rīkojam izstādes. Centīgi piestrādājām pie bērnu stūrīša izveides. Tagad telpas ir gaišās, košās krāsās, tajās ir patīkami atrasties.

 

Kādas grāmatas bija, kad jūs atnācāt strādāt, kas plauktos ir šodien?

 

Vispirms nācās norakstīt ļoti daudzas grāmatas. Bibliotēkas krājumi bija nākuši no Cēsu bibliotēkas (kādreiz More bija Cēsu rajonā – aut. piez.) – 70., 80., arī 90.gadu sākums. Grāmatas praktiski nekustējās, jo bija gan morāli, gan fiziski novecojušas. Sakārtojām grāmatu fondu, palikušajām ielīmējām stūrīšus, atjaunojām pasītes, pārkārtojām plauktus pēc tēmām, salikām daleņus. Šodien bibliotēkas fonds tiek regulāri papildināts ar jaunām grāmatām – plauktos ir grāmatas, kuras tiek lasītas vai arī nepieciešamas praktiskām vajadzībām – mācībām, darbam, vārdu sakot tās, kuras lasītājs pieprasa.

 

Kas ir bibliotēkas apmeklētāji?

 

Pieaugušie lasītāji bibliotēkā pamatā lasa grāmatas, preses izdevumus, arvien biežāk izmanto interneta pakalpojumus – darba meklējumiem, darījumu, atskaišu un maksājumu kārtošanai elektroniski, informācijas meklēšanai. Bibliotēkas pakalpojumus labprāt izmanto arī Siguldas iedzīvotāji, kuri apmeklē Mores kultūras pasākumus. Bērni lasa skolas ieteikto literatūru, pieprasīta ir izzinošā literatūra, pasakas. Cenšamies ieinteresēt skolēnus, kas nāk pie mums, lai pievērstu viņus lasīšanai. Rīkojam daiļrunātāju konkursus, katru gadu atzīmējam labāko lasītāju, regulāri veidojam tematiskās izstādes gan par tradīcijām, gan par notikumiem Latvijā, literatūrā.

 

Kādi ir bibliotēkas nākotnes plāni?

 

Šogad domājam pabeigt grāmatu rekataloģizāciju – visas grāmatas tiks ievadītas elektroniskajā katalogā, un bibliotēka varēs uzsākt ērtu automātisko apkalpošanu ar visām priekšrocībām, ko piedāvā jaunās informācijas tehnoloģijas. Iet laiks, palielinās apmeklētāju skaits, un šobrīd telpas atkal kļūst par mazām. Šogad paredzēts iegādāties periodikas un izstāžu plauktu. Liels prieks par Mores un kaimiņu pagastu iedzīvotāju atsaucību izstāžu veidošanā. Patīkami vērot, kā mūsu lasītājas rāda savu māku gan rokdarbu un rotu darināšanā, gan fotografēšanā. Arī turpmāk veidosim šādas izstādes, jo ļoti nepieciešams parādīt un novērtēt mūsu cilvēku prasmes. Rīkosim tikšanās pasākumus ar rakstniekiem, dzejniekiem. Ir, ir mums savi sapņi – galvenais ir pozitīva domāšana.

 

3TD projekts beidzies, kā dzīvosiet tālāk?

 

Vispirms jānovērtē tas, kas mums ir. Jo nevar salīdzināt to, kāda Mores bibliotēka bija kaut vai pirms diviem gadiem. Kā dzīvot turpmāk? Mans viedoklis ir, ka visiem jāturpina sadarboties – gan bibliotekāriem un bibliotēku apmeklētājiem, gan skolai un kultūras namam, gan pašvaldībai. Galvenais – sarunāties. Nevar sēdēt katrs savās mājās un izturēties tā, it kā visam jānotiek pašam no sevis. Manuprāt, par problēmām, kas katru no mums nomāc, vajadzētu runāt skaļi. Tai pašā laikā jāmācās diskutēt, pieņemt citu – atšķirīgu viedokli, būt iecietīgiem pret otru. Katram no mums vajadzētu apzināties, ka esam daļa no Mores sabiedrības un ka tikai mēs paši varam veidot dzīvi Morē labāku.

 

**

Bibliotēkas lietotāji:

2009.g. – 138;

2011.g. – 205,

no tiem bērni un jaunieši 2009.g. – 74; 2011.g. – 122;

 

Izsniegtas grāmatas:

2009.g. – 1747;

2011.g. – 2349;

 

Iepirktas jaunas grāmatas: 2009.g. – 105 grāmatas; 2011.g. – 222 grāmatas.

(jāņem vērā, ka 2011. gadā bibliotēkā 10 mēnešus bija remonts).