To visu Tev apgūt palīdzēs pieredzējuši akadēmiskie mācību spēki – Latvijā pazīstami informācijas zinātnes, bibliotēkzinātnes un grāmatzinātnes eksperti un augsta līmeņa profesionāļi (B.Holma, L.Krūmiņa, B.Mūze, D.Pakalna, A.Vilks, V.Zanders u.c.), kuri strādā ar mūsdienīgām pasniegšanas metodēm, studentiem piedāvājot bibliotēku integrēto informācijas sistēmu studijas. Labvēlīgu studiju vidi nodrošina SZF modernā infrastruktūra, tajā skaitā SZF bibliotēkas piedāvātie informācijas resursi un datu bāzes.

 

Iegūstamais grāds: Sociālo zinātņu maģistrs bibliotēkzinātnē un informācijā

 

Studiju vietu skaits: 10 vietas par valsts budžeta finansējumu un 20 par personīgo finansējumu.

 

LU bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā ieguvušie var piedalīties konkursā ar noslēguma pārbaudījumu atzīmi (60%) un vidējo svērto atzīmi (40%) pamatstudijās vai sagatavot pētniecības virziena pieteikumu un piedalīties pārrunās.

 

Tiesības pretendēt uz ārpuskonkursa reģistrāciju: 2011./2012. akadēmiskā gada LU Bibliotēkzinātnes un informācijas bakalaura studiju programmas absolventiem, kuriem vidējā svērtā atzīme bakalaura studijās nav zemāka par 8 un bakalaura darba novērtējums ir 9 (teicami) vai 10 (izcili).

 

Iestājpārbaudījums: pārrunas par izvēlēto pētniecības virzienu, pētniecības virziena pieteikums iesniedzams reizē ar pieteikšanos studijām (datorsalikumā, burtu lielums – 12, intervāls 1,5 , apjoms – 5 lpp. ar pievienotu izmantoto informācijas avotu sarakstu).

 

Pieteikumā ir jānorāda iecerētā pētniecības virziena aktualitāte un līdzšinējā izpētes pakāpe, izstrādājamā darba mērķis un uzdevumi, paredzamā teorētiskā un empīriskā bāze, kā arī pētniecības metodes.

 

 Iestājpārbaudījums ir obligāts pretendentiem ar bakalaura vai maģistra grādu citās nozarēs, kā arī vēlams tiem, kas bakalaura (augstāko speciālo) izglītību (specialitāte – Bibliotekārs un bibliogrāfs) ir ieguvuši līdz 2000. gadam.

 

 Kādas prasmes un iemaņas studiju programma veido studentos? Bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes un grāmatzinātnes teoriju apguve, lai sekmētu informācijas procesu izpratni sociālo zinātņu un sabiedrības attīstības kontekstā. Jaunāko nozares teorētisko pieeju metožu apguve un to pielietošana praksē. Informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes, kā arī prezentācijas prasmju apguve.

 

Studiju programmas saturs

Lai kļūtu par sociālo zinātņu maģistru bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē,  jāiegūst kopā 80 kredītpunkti (kp) studiju kursos A (obligāti apgūstamie kursi) un B (ierobežotās izvēles kursi) daļā, tajā skaitā 20 kp par maģistra darba izstrādi. Maģistru pilna laika klātienes studijas ilgst divus gadus (četrus semestrus). Pēdējais semestris pilnībā tiek veltīts maģistra darba izstrādei.

 

A daļā apgūstamie kursi (50 kredītpunkti):

Informācijas sabiedrības teorijas, Bibliotēku sistēmpolitika, Informācijas zinātnes un bibliotēkzinātnes teorijas, Bibliotēku un informācijas normatīvā bāze, Informācijas meklējumvalodas, Pētniecības metodes, Grāmatzinātnes un grāmatniecības aktuālie diskursi, Datu apstrādes teorētiskie koncepti, Menedžments, kā arī Maģistra darbs.

 

B daļā apgūstamie kursi (30 kredītpunkti)

Efektīvi bibliotēkas un informācijas pakalpojumi, Informācijas institūciju pārvaldība, Lasīšanas teorētiskie koncepti, Kvalitātes vadības sistēma bibliotēkā, Krājumu pārvaldība, Informācijas meklēšanas un izguves teorijas, Informācijas sistēmu pārvaldība, Tīmekļa sistēmu veidošana un pārvaldība, Digitālās bibliotēkas, Metadati, Informācijas institūciju sadarbība digitālā vidē, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā, Semiotika, Komunikācija un semantika un citi kursi.

 

Darba iespējas

Programmas absolventi ir gan lielāko Latvijas zinātnisko, gan speciālo un publisko bibliotēku vadītāji, nodaļu vadītāji, galvenie speciālisti un sistēmu administratori. Sociālo zinātņu maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā nodrošina daudzveidīgas darba iespējas arī citās atmiņas institūcijās ( arhīvos un muzejos), informācijas centros, valsts un komercstruktūrās, kas veic informācijas vākšanu, kārtošanu, izguvi un izplatīšanu, strādā ar klientiem un lietotājiem, informācijas sistēmām un darbojas sociālās saskarsmes jomās, piemēram, v/a „Kultūras informācijas sistēmas”.

 

Studiju iespējas pēc studiju programmas absolvēšanas

Studiju programmā iegūtā spēja veikt padziļinātu informācijas, bibliotēkzinātnes un grāmatzinātnes procesu analīzi ļauj programmas absolventiem turpināt studijas dažādās LU doktorantūras programmās (galvenokārt Komunikāciju zinātnes doktorantūrā SZF), kā arī virknē citu valstu augstskolu, piemēram, Lafboro universitātē Lielbritānijā.

 

Dokumentu pieņemšanas un iestājpārbaudījumu laiki:

 

Dokumentu pieņemšana: no 2. līdz 13. jūlijam darba dienās (10.00-13.00 un 14.00-18.30) LU SZF Lomonosova ielā 1a, 224. telpā.

Iestājpārbaudījums: pārrunas 17. jūlijā pulksten 10.00, SZF.

 Konsultācijas 2. un 9. jūlijā 18:00-19:30 SZF, 400.telpā

Maģistra studiju programmu metodiķe: Inga Poļaka inga.polaka@lu.lv, tālr. 67140022