Kas vieno šos tik dažādos cilvēkus? Viņi ir piederīgi Vīlipu dzimtai. Trīs radošas personības. Par aktrisēm Elvīru Brambergu (1902 – 1979) un Velgu Vīlipu (1940) varētu pat teikt – zvaigznes, māte ceturtdaļu gadsimta, meita – ar divām spilgtām lomām.

 

Pirmās zināmās liecības par dzimtu atstāja Mārcis Mārtiņš Vīlips. 1897. gadā viņš uzbūvēja tiltu, turklāt darbu veica rūpīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Saglabājušās arī viņa mīlestības vēstules Minnai Rozālijai Liepiņai, bet 20. gs. sākuma fotogrāfijā viņi redzami jau kopā ar bērniem. Pastarītis ir Paulis, nākamais dzejnieks Pāvils Vīlips (1901 – 1979).

 

Pāvils Vīlips izstādē parādās kā daudzpusīga personība – Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, filozofijas students, literatūras skolotājs ebreju Ezras ģimnāzijā, visbeidzot – daudzu dzejoļu krājumu un arī prozas sacerējumu autors. Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta sarakstei ar vēlāko dzīvesbiedri Elvīru un viņu dienasgrāmatām, kur atrodam arī ierakstus par jauno, topošo Dailes teātri.

 

Elvīra Bramberga Dailes teātrī spēlēja no 1922. līdz 1957. gadam. Daudzo lomu virknē ir gan Sprīdītis Brigaderes tāda paša nosaukuma lugā, gan Baiba, Vizbulīte un Dina Raiņa darbu iestudējumos. Īpašu skatītāju mīlestību viņa ieguva ar dziesmuspēlēm, kas Dailes teātrī bija populāras 20. gadu beigās un 30. gados. Kā stāsta aculiecinieki, Bramberga ar tām esot izglābusi teātri no krīzes.

 

Izstādē atspoguļota Velgas Vīlipas spožā debija 1957. gadā filmā “Nauris” – apburošā vidusskolniece kino un dzīvē, skatītāju sajūsmas pilnās vēstules. Tūlīt parādās nākamā filma – “Šķēps un roze” (1959). Pēc studijām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē Velga strādāja Jaunatnes teātrī. Viņa saglabāja dzimtas arhīvu.

 

Izstādē būs aplūkojami manuskripti, fotogrāfijas un piemiņas lietas no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas krājuma, kā arī Velgas Vīlipas un viņas tuvinieku personiskie materiāli.