Pētnieki analizēja simt dokumentālu grāmatu recenzijas 40 izdevumos, tostarp laikrakstos “The New York Times”, “The Guardian” un “The Washington Post”. Viņi izmantoja mājaslapu “metacritic.com”, kurā apkopotas profesionāļu recenzijas, kā arī “Amazon” publicētos apskatus.

 

Pētījumā teikts, ka “Amazon” publicētajām recenzijām “nav gandrīz nekādas kvalitātes garantijas”, jo izdevēji un konkurenti var iesniegt maldinošus apskatus. Tomēr kopumā lasītāji un eksperti grāmatas novērtēja līdzīgi.

 

“Amazon” klienti biežāk labvēlīgi novērtēja jaunos autorus. Hārvarda Universitātes zinātnieki uzskata, ka viens no profesionālo recenzentu trūkumiem ir tas, ka “viņi vēlāk uzzina par jaunām un mazpazīstamām grāmatām”.

 

Kritiķi pozitīvāk novērtēja rakstniekus, kas ieguvuši literatūras balvas vai arī nokļuvuši preses uzmanības lokā. Ja rakstnieks strādā kādā preses izdevumā, iespēja, ka viņa grāmata tiks recenzēta, pieaug par 25 procentiem, turklāt tie būs vidēji par 5 procentiem pozitīvāki.

 

Pētnieki secināja, ka preses izdevumi koncentrējas uz auditoriju un uzskata, ka tā “izvēlas grāmatas, ko sarakstījuši viņu iecienītā izdevuma žurnālisti”.