Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?
Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?
Projektā “Iedvesmas bibliotēka” Ropažu bibliotēka īstenojusi ideju par āra skatuvi. 18. jūlijā tā svinīgi atklāta ar koncertu un muzikālu izrādi bērniem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (Biedrība) projekts Iedvesmas bibliotēka ir atbalsts un iespēja īstenot mūsdienīgas pārmaiņas bibliotēku telpās, arhitektūrā un dizainā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 4. augustam.
Stāsti caurauž mūsu dzīvi, taču prasme tos ieraudzīt un izstāstīt ir prakses un treniņa jautājums. Bibliotēku darbā spēja ieraudzīt stāstus, izcelt tos, pārstāvēt savas iestādes un savas kopienas intereses caur stāstu, sarunāties ar savu kopienu ir ārkārtīgi būtiska un arvien izkopjama prasme.
Klajā nācis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija ENSULIB bezmaksas informatīvais izdevumu angļu valodā.
Sestdien, 19. maijā no plkst. 14.30 līdz 17.00 Pārventas bibliotēkā pirmo reizi Ventspilī tiks īstenots projekts “Dzīvā bibliotēka”. “Dzīvās bibliotēkas” devīze – grāmatas ir cilvēki – grāmata + lasītājs = personīgs dialogs.
“Dzīvā bibliotēka” darbojas gluži kā īsta bibliotēka – lasītāji var paņemt grāmatu lasīšanai noteiktam laikam. Ir tikai viena atšķirība: “dzīvajā bibliotēkā” grāmatas ir cilvēki, un grāmata ar lasītāju nokļūst personīgā dialogā. “Dzīvā grāmata” parasti ir interesanta, neparasta personība. Tā ne tikai stāsta, bet arī atbild uz jautājumiem, uzdod savus jautājumus. Sestdien “dzīvo grāmatu” lomā iejutīsies:
Miķelis – viņam šobrīd ir 17 gadi. Trenējas vieglatlētikā, dzied korī, spēlē teātrī un piedalās konkursos, kas saistīti ar runas mākslu. Nesen ar komandu startējis jauno biznesa projektu konkursā un komanda ieguvusi simpātiju balvu. Miķelim ir arī hobijs – rakstniecība. Miķelis par sevi saka: “Esmu cilvēks ar savu viedokli un idejām.”
Gundars – cilvēks, kuram patīk meklēt atbildes, kurās paslēpti jautājumi un jautājumi, kas atbildētājā ļauj ieraudzīt tik daudz! “Domāju, ka mums atvēlētais laiks ir dāvāts, lai tvertu Dzīves grāmatā rakstīto, nevis lai to pārrakstītu vai sadedzinātu! Tas ļauj atklāt tik daudz, kaut vai, sadzirdēt, ko runā tikko piedzimis bērns, kā skan sāpes un kā prieku debesu zilgmē zīmē laimīgi mākoņi…!”
Andra – nenogurdināma lasītāja jau no piecu gadu vecuma. Ja brīvā brīdī līdzi nebūtu grāmatas, sāktos panika, atzīst Andra. “Andrai pašai ir tādas vilcenes daba. Savākt ap sevi baru, lai visiem ir silti un labi,” tā par Rakstnieku mājas direktori raksta Nora Ikstena. Būšana blakus rakstnieku, dzejnieku, prozaiķu radošajai telpai tomēr nav medusmaize vien. Viss vienkop – zupas vārīšana, maize dienišķā, mūzu uzlidojumi, vīns dievišķais, proza no miesas un asinīm, dzeja no debesīm, mīlestība no pirmā acu skatiena.
Tēvs Vadims par sevi: “Pabeidzis Rīgas Valsts tehnikumu, kur apguvu programmēšanu, kad biju dzīves krustcelēs ar daudzām iespējām, sapratu, ka vēlos sevi veltīt kalpošanai Dievam. Iestājos Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam divus gadus biju diakons, bet nu jau deviņus gadus esmu mācītājs.”
Mirdza Stella un Jānis – aktīvi “Pārventas atmiņu stāstu” dalībnieki. Mirdzas Stellas atmiņās Pārventa ir mīļākā vieta pasaulē. Zina stāstīt daudz interesantu notikumu gan par Pārventas vēsturi, gan par lielo un mazo Ventspils bānīti. Arī Jāņa bērnība un jaunība saistīta ar Pārventu, viņš spēj uzburt spilgtas atmiņu ainas no Pārventas vēstures.
Pirmā “Dzīvā bibliotēka” tika atvērta 2000. gadā mūzikas festivālā Dānijā. Tā radās kā inovatīva metode, lai veicinātu dialogu un izpratni, mazinātu aizspriedumus, lauztu stereotipus.
“Dzīvā bibliotēka” ir veikusi plašus ceļojumus pa visu Eiropu. Tā var notikt jebkur, taču fiziskā bibliotēka ir viena no vispiemērotākajām vietām, jo tās krājumā rodamajos informācijas nesējos ietverts kā konservatīvs, tā avangardistisks pasaules redzējums. Šeit var iepazīt dažādas paaudzes, sociālās grupas un atšķirīgas kultūras.
