Neparastie un patiesie Pirmā Pasaules kara atmiņu stāsti un piemiņas lietas tika vāktas dažādās Eiropas pilsētās notikušajos informatīvajos pasākumos. Cilvēki uz pasākumiem tika aicināti ierasties ar Pirmā Pasaules kara piemiņas lietām, kur tās novērtēja pieaicinātie eksperti, digitalizēja un pierakstīja atmiņu stāstus, kas saistās ar šīm unikālajām lietām. Digitalizētie objekti tiek aprakstīti un publiskoti tiešsaistē projekta “Europeana 1914-1918” tīmekļa vietnē. Turpat tiek piedāvāta iespēja arī cilvēkiem pašiem augšupielādēt savus ieskenētos digitālos objektus.

 

Līdz šim šādus projektam veltītus informatīvus pasākumus, kas notikuši Vācijā, Anglijā, Īrijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Dānijā, ir apmeklējuši ap diviem tūkstošiem dažāda vecuma cilvēku. Un Europeana tīmekļa vietnē augšupielādēti 45 000 digitalizētu objektu attēlu, vēstuļu un dienasgrāmatu. Lielākā daļa no tiem iepriekš nekad nav bijuši publicēti, izrādīti un pētīti ārpus to īpašnieku ģimenes loka.

 

Europeana izpilddirektore Džila Kazinsa (Jill Cousins): “Projekta panākumi parāda eiropiešu milzīgo interesi par kopīgo vēsturi. Cilvēki labprāt stāsta savus stāstus ārpus ģimenes loka, savukārt Europeana nodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, padara tos universāli pieejamus. Europeana rada jaunu pieeju kultūras vēsturei, saistot cilvēku personīgos stāstus ar kara oficiālo vēsturi, kuru mēs esam apkopojuši nacionālajās bibliotēkās un arhīvos.

 

Markuss Džeilers (Markus Geiler) projektam iesniedza Bībeles attēlus, kura paglāba viņa vectēvu no nāves. Tajos redzams šrapneļa atstāts bojājums no granātas, kas nogalināja vectēva biedru, kamēr viņi gulēja. M.Džeilers: “Esmu šeit, lai parādītu, ka mans ģimenes stāsts arī ir daļa no Eiropas kolektīvās atmiņas. Es ceru, ka te būs vēl daudz šādu stāstu un eiropiešu ideja tiks attīstīta cilvēkiem līdzdarbojoties pagātnes apzināšanā, stāstot viens otram savus stāstus.

 

Īru dalība Pirmajā Pasaules karā bija politiski jutīgs jautājums, kā rezultātā daudzu īru atmiņu stāsti nekad nav publiskoti. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Dublinas pasākums bija līdz šim visplašāk apmeklētākais Eiropā. Tajā iegriezās vairāk kā 600 cilvēku, daži pat stāvēja rindās, lai parādītu citiem savas piemiņas lietas un dalītos stāstus, kas ar tām saistās. Vienu no brīnišķīgākajiem kara laika mīlas stāstiem pavēstīja Džozepa Haipsa (Joseph Heapes) vedekla Maira par to, kā Džozeps, esot kara gūstā Vācijā, sastapa savu mūža mīlestību Mēriju.

 

Slovēņu simtgadnieks Slavko Zupans (Slavko Zupan) ir viens no dalībniekiem, kurš rada iespēju personīgi ierasties, lai dalītos savās atmiņas par karu. Viņa entuziasms par projektu bija tik liels, ka viņš Nova Goricā (Slovēnijā) notikušo pasākumu apmeklēja pat divas reizes. Lai ilustrētu savas bērnības atmiņas, Slavko bija paņēmis līdzi pudeli ar tajā iestrādātu, bagātīgi dekorētu krucifiksu. To Slovēnijā bija radījis krievu izcelsmes kara gūsteknis. Trūcīgo pārtikas devu dēļ gūstekņi veidoja šādus objektus, lai iemainītu tos pret pārtiku vai cigaretēm. Šis krucifikss bija piederējis Slavko ģimenei kopš 1916.gada.

 

Minhenes pasākumā tika uzieta arī šķietami parasta un gluži necila pastkarte, ko sūtījis kāds kareivis. Pastkarte “Sveicieni no Nurnbergas” (Greetings from Nuremberg) apraksta sūtītāja neseno gājienu pie zobārsta un vēlmi atgriezties kaujas laukā. Rakstītājs ir kareivis Ādolfs Hitlers, kurš pastkarti 1916.gada decembrī adresējis savam biedram Karlam Lanchammeram (Karl Lanzhammer).

 

Oksfordas Universitātes Datorpakalpojumu dienesta direktors Dr. Stjuarts Lī (Stuart Lee), kurš bija viens no Europeana organizēto pasākumu pieaicinātajiem ekspertiem, atcerējās brīdi, kad pirmoreiz turēja rokā Hitlera pastkarti un raksturoja savas izjūtas: “Es jutu pārskrienam drebuļus. Man bija grūti noticēt, ka šajā vietējas nozīmes pasākumā, kura mērķis ir pierakstīt cilvēku stāstus, es ieraudzīšu iepriekš nezināmu, ar paša Hitlera roku rakstītu dokumentu. Europeana projekts ar to arī ir ievērojams, ka tas pastāsta unikālus stāstus – piemēram, par dzīvību glābušu Bībele, vai arī par nākamā diktatora ikdienišķu un gramatiski kļūdainu saraksti.

 

Projekta “Europeana 1914-1918” pasākumus palīdzēja nodrošināt Oksfordas Universitāte, gan vadot pasākumu norisi, gan nodrošinot ekspertu palīdzību digitalizēšanas un kataloģizācijas procesā.

 

Par projektu

Europeana ir Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs. Tā nodrošina pieeju vairāk kā 20 miljoniem grāmatu, gleznu, filmu, skaņu ierakstu, fotogrāfiju un arhīvu ierakstu, ko piegādājušas vairāk kā 2 000 sadarbības organizācijas. Europeana portāla saskarne ir pieejama 29 valodās.

 

Europeana sadarbībā ar Oksfordas Universitāti ir izveidojusi Pirmā Pasaules kara simtgadei veltītu projektu “Europeana 1914-1918”, kura mērķis ir vākt fotogrāfijas, vēstules, dienasgrāmatas, filmas, skaņu ierakstus, dažādus objektus, un ar tiem saistītos stāstus, tos digitalizēt un padarīt pieejamus tiešsaistes arhīvā kopā ar atbilstošiem aprakstiem. Visi projekta laikā savāktie materiāli papildinās digitalizēto materiālu, kuru projekta “Europeana 1914-1918” kolekcijas ietvaros ir iesniegušas Eiropas nacionālās bibliotēkas.

 

Projekta tīmekļa vietnē ir sniegta informācija, kā cilvēki var piedalīties projektā, papildinot tā saturu ar saviem digitalizētajiem attēliem un stāstiem: www.europeana1914-1918.eu/en/contributor.

 

Sagatavots pēc Europeana paziņojuma presei

 

Jon Purday
tālr.: 00 44 1937 546614, mob: +44 (0) 7885 516234
jonathan.purday@bl.uk

Eleanor Kenny
tālr.: +44 (0) 20 7412 7113
eleanor.kenny@bl.uk

Frank Drauschke, fakti & datnes,
mob: +49163 4809862
drauschke@factsandfiles.com