Sarunāsimies par biedrošanās nozīmi mūsdienās un pagātnē. Savulaik biedrībām bija neatsverama loma nācijas un valsts veidošanās procesos. Kas biedrības vieno šodien – problēmas vai iespējas? Kāpēc biedroties? Kādas problēmas risina biedrības un ar kādām grūtībām saskaras pašas?
Saruna par nācijas vērtībām. Kas ir nācijas stūrakmeņi? Kas virza nācijas apziņu un attīstību? Kā kultūras vērtības, valoda, tradīcijas, vēsture veido nācijas identitāti? Kā nācijas vērtības saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm? Vai spējam radīt jaunus stūrakmeņus?
Projektā “Iedvesmas bibliotēka” Ropažu bibliotēka īstenojusi ideju par āra skatuvi. 18. jūlijā tā svinīgi atklāta ar koncertu un muzikālu izrādi bērniem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (Biedrība) projekts Iedvesmas bibliotēka ir atbalsts un iespēja īstenot mūsdienīgas pārmaiņas bibliotēku telpās, arhitektūrā un dizainā.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 4. augustam.
Stāsti caurauž mūsu dzīvi, taču prasme tos ieraudzīt un izstāstīt ir prakses un treniņa jautājums. Bibliotēku darbā spēja ieraudzīt stāstus, izcelt tos, pārstāvēt savas iestādes un savas kopienas intereses caur stāstu, sarunāties ar savu kopienu ir ārkārtīgi būtiska un arvien izkopjama prasme.
Klajā nācis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija ENSULIB bezmaksas informatīvais izdevumu angļu valodā.
Parīze, LETA. Šomēnes izsolīs divas nepublicētas franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas “Le Petit Prince” (“Mazais princis”) lappuses, ziņo britu laikraksts “The Guardian”.
Lappuses ietilpa Sent-Ekziperī rokrakstu kolekcijā, ko franču izsoļu namam “Artcurial” šogad nodeva privāts kolekcionārs. Lasot iegūtos materiālus, eksperti atrada divas nepublicētas “Mazā prinča” lappuses, kas saskaņā ar eksperta interpretāciju pauž spēcīgu pretkara vēstījumu.
“Viņa rokraksts ir briesmīgs, taču mēs spējām to izlasīt un sapratām, ka divas lappuses ir iepriekš nepublicēts “Mazā prinča” materiāls,” teica “Artcurial” grāmatu nodaļas pārstāvis Benuā Pitmans. “Tas bija liels šoks.”
Visā pasaulē pārdoti vairāki miljoni grāmatas eksemplāru.
Vienā no atrastajām lappusēm aprakstīts, kā galvenais varonis ierodas uz septītās planētas – Zemes. “Ja mēs sapulcinātu visus Zemes iedzīvotājus, un viņi stāvētu kājās mazliet saspiesti kā mītiņā, visus baltos, dzeltenos, melnos, bērnus, vecus cilvēkus, sievietes un vīriešus bez izņēmuma, viņi satilptu Longailendā,” teikts uzmetumā.
Taču publicētajā grāmatā lasāms kas cits. “Ja divi miljardi iedzīvotāju, kas apdzīvo Zemi, stāvētu kājās mazliet saspiesti kā mītiņā, viņus viegli varētu novietot uz divdesmit jūdžu gara un divdesmit jūdžu plata laukuma,” tajā teikts.
Otrajā lappusē aprakstīts pavisam jauns varonis – krustvārdu mīklu entuziasts, kuru mazais princis ierauga pirmo, nolaižoties uz Zemes, un nospriež, ka tas pārvalda visu planētu. Vīrietis nevēlas ar viņu runāt, jo jau trīs dienas nesekmīgi strādā. “Es meklēju vārdu, kas sastāv no sešiem burtiem, sākas ar “g” un nozīmē “skalot [kaklu]”,” nosaka cilvēks, kad princis piedāvā palīdzību.
Taču atrisinājumu neizdodas uzzināt, jo stāsts apraujas. “Mēs nezinām atrisinājumu, tas nav izlasāms,” stāsta Pitmans. “Un tas ir pats labākais – to iespējams izlasīt vairākos veidos, jo mēs nezinām, ko Sent-Ekziperī domāja.”
“Taču viņš to rakstīja Ņujorkā 1941.gadā, kad bija iesaistījies karā. Tāpēc man šķiet, ka viens no iespējamajiem variantiem ir “guerre”, kas nozīmē “karš”. Un tas nedaudz izmaina teksta interpretāciju,” viņš piebilst.
“Franču valodā “skalot” nozīmē arī lepoties ar sevi vai kaut ko. Lepnumu var salīdzināt ar nacionālismu, kas 1939.-1940.gadā izraisīja konfliktus Eiropā,” sacīja Pitmans. “Protams, tas ir tikai minējums, jo teksts nesniedz atbildi, un, iespējams, tā arī ir labāk.”
Lappuses tiks izsolītas 16. maijā. To aptuvenā cena ir 40 tūkstoši eiro (28 tūkstoši latu).
