2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Šogad aprit 20 gadi kopš ieviesta UNESCO programma “Pasaules atmiņa”, un 2. aprīlī sākās vispasaules kampaņa par godu šai gadadienai, kas UNESCO galvenajā mītnē Parīzē svinīgi atklāta 1. aprīlī.
Programmas “Pasaules atmiņa” 20. gadadienas kampaņas ietvaros UNESCO īsteno un aicina ikvienu interesentu visā pasaulē rīkot aktivitātes, kas vērstas uz to, lai veicinātu plašāku informācijas pieejamību un izplatīšanu par pasaules dokumentārā mantojuma izzināšanas un saglabāšanas nozīmi.
Arī UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas institūcijas ir vienojušās kopīgām aktivitātēm Latvijā par godu šai gadadienai, kas veicinātu īpaši skolēnu un jauniešu iesaisti dokumentārā mantojuma izzināšanā, piemēram, ar izstādes “UNESCO programma “Pasaules atmiņa”” eksponēšanu Latvijas muzejos, skolās, bibliotēkās, kultūras namos u.c., kā arī ārvalstīs. Tāpat atmiņas institūcijas turpinās organizēt lekcijas un prezentācijas par Latvijas vērtībām, kas iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā un Latvijas nacionālajā reģistrā. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar atmiņas institūcijām plāno izsludināt arī eseju konkursu vidusskolēniem, kas rosinātu jauniešu pētniecības prasmes un veicinātu ne tikai nacionālā, bet arī lokālā un personīgā dokumentārā mantojuma izzināšanu. Visas aktivitātes plānots apvienot kopīgā pasākumu kalendārā, iesaistot ikvienu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskā un Latvijas nacionālā reģistra nomināciju turētājus, kā arī citus UNESCO LNK sadarbības partnerus, izceļot Latvijas bagātīgā un interesantā dokumentārā mantojuma unikālo vērtību un nozīmi.
UNESCO programma “Pasaules atmiņa” izveidota 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē, neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši pieejamu un atpazīstamu dažādās pasaules daļās. Pašlaik UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā ir iekļautas 245 dokumentārā mantojuma vienības no visas pasaules, tajā skaitā – Dainu skapis un Baltijas Ceļa dokumentārā mantojuma kopums.
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” īstenošana Latvijā ir viena no UNESCO LNK darba prioritātēm ar mērķi apzināt Latvijas nozīmīgāko dokumentāro mantojumu un veicināt tā aizsardzību, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Latvijas nacionālajā sarakstā ir iekļautas četras nominācijas – Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija par Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaitu, Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, Raiņa un Aspazijas sarakste un Latvijas Centrālās Padomes Memorands.
