Grāmatā ietvertas sešas latviešu karavīru, kuri Otrā pasaules kara laikā karoja komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas armijās, frontē un apmācībās rakstītās dienasgrāmatas. Otrais iespiedums papildināts ar dažām jaunām, pat sensacionālām ziņām.

Pagājušā gada decembrī klajā nāca grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti”. Jau pirmajās nedēļās tā iemantoja plašu lasītāju loku un nonāca Latvijas lielāko grāmatu veikalu pārdotāko grāmatu topā. Janvārī “(Divas) puses” trīs nedēļas bija vispirktākais izdevums grāmatu namā “Valters un Rapa”, visai drīz arī pazuda no grāmatnīcu plauktiem. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, apgāds “Mansards” laiž klajā grāmatas otro iespiedumu.

Kopš grāmatas “(Divas) puses” iznākšanas vairāki tās varoņi jau sāka savu dzīvi, no jauna sastopoties ar saviem tuviniekiem. Pēc grāmatai veltītā žurnālistes Andas Buševicas veidotā raidījuma “Augstāk par zemi” izskanēšanas “Latvijas Radio 1” ēterā 14. janvārī pie grāmatas veidotājiem atnāca viena no dienasgrāmatu autoriem – sarkanarmieša Mārtiņa Strazdiņa – radiniece tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne. Grāmatas veidotājiem līdz šai tikšanās reizei nebija atbildes uz pašu svarīgāko jautājumu: vai Mārtiņš Strazdiņš pārnāca no kara? Iveta uz to atbildēja – jā. Bijušais karavīrs, tolaik jau vecs vīrs un invalīds, bija viņas bērnības draugs, ar kura vārdu un sirsnību atmiņās saistās iešana uz bērnudārzu, braucieni uz zooloģisko dārzu un konfekšu tūtas. Iveta un viņas māte izstāstīja Strazdiņu ģimenes sarežģīto likteņstāstu, kurā ir gan brāļu karošana pretējās pusēs, gan smags darbs, gan traģiski zaudējumi, gan arī varonība, sargājot tuviniekus no varas represiju mašīnas zobratiem. Grāmatas “(Divas) puses” otrajā iespiedumā ir iekļauta Ivetas mātes saglabātā Mārtiņa Strazdiņa un viņa ģimenes pirmskara fotogrāfija, kā arī papildināta biogrāfiskā informācija.

Otrs pārsteidzošs notikums risinājās divas dienas pēc tikšanās ar Ivetu Vecenāni. Uz Latvijas Radio atnāca dienasgrāmatas autora Alberta Dāboliņa dēls Gunārs. “(Divās) pusēs” iekļautā dienasgrāmata ir Alberta Dāboliņa saruna ar Latvijā palikušo sievu un dēlu, kurš dienasgrāmatā mīļi dēvēts par Gunni. Nu jau sirmajam Gunāram Dāboliņam “(Divas) puses” ir tikšanās ar karā kritušo tēvu pēc gandrīz 70 gadiem.

Grāmatas veidotāji cer, ka “(Divas) puses” lasīs un atsauksies arī karā kritušo liepājnieku Alfona Kaunasa un Nikolaja Šķutes tuvinieki. Viņu sniegtās ziņas ļautu precizēt arī šo dienasgrāmatu autoru biogrāfijas.

Grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei. Šajā 20.gadsimta baisākajā karā abās frontes pusēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju. No viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. “(Divās) pusēs” publicētās karavīru dienasgrāmatas rada stāstu par karalaika ikdienu frontes abās pusēs, kurā galvenā vērtība ir dzīvībai, cilvēcībai, mājām un Latvijai.

Grāmata “(Divas) puses. Latviešu  kara stāsti” tapusi valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa” ietvaros. Tā iznākusi Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā. Dienasgrāmatu tekstus publicēšanai sagatavojuši Laura Ardava, Didzis Bērziņš un Gita Siliņa. Grāmatu ar Fridriha Eberta fonda atbalstu klajā laidis apgāds “Mansards”, ievadot jaunu vēsturei un sociālajai atmiņai veltītu sēriju “Nospiedumi”. Jāpiebilst, ka LTV1 raidījums “100 grami kultūras” “(Divas) puses” nominējis gada balvai literatūrā.