“Draudzīgā aicinājuma” ideja ir dāvinātāja un dāvanas saņēmēja prieks, ko jau 1935.gadā iedibināja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, aicinādams tautu atbalstīt skolu un lauku bibliotēkas. Savā vārda dienā, 28. janvārī, viņš savai bijušajai skolai uzdāvināja grāmatas. Šī ideja nav zaudējusi aktualitāti arī šodien. Pati kustība tika atsākta 1993. gadā, nodibinot “Draudzīgā aicinājuma fondu”.

Daudziem mājās ir grāmatas, un, iespējams, dažas no tām jau sen ir izlasītas un vairs nav nepieciešamas. Ļausim šīm grāmatām uzsākt jaunu dzīvi un iepriecināt citus lasīt gribētājus! Dāvinot ir svarīgi apzināties, ka bibliotēka nevar savākt pilnīgi visas piedāvātās grāmatas, tāpēc būsim pateicīgi, saņemot nenolietotas grāmatas, kas izdotas pēc 2000. gada, jo dāvināt jau nenozīmē atbrīvoties no vecām un nevienam nevajadzīgām lietām.

“Grāmata, cilvēka vissirsnīgākais un uzticamākais palīgs, atgūst veco cieņu, atgūst savu vietu; vairojas teātra izrādes, koncerti; iesāktās sabiedriskās ēkas steidz uzcelt, uzceltās un gatavās grib pušķot un greznot; nāk prasījumi pēc mūsu mākslinieku darbiem, gleznām u. c., bet visvairāk prasa pēc grāmatām, jaunākajām, vērtīgākām. Mūsu lauku bibliotēkas skolās, biedrībās, pagastu namos ilgāku laiku nav papildinātas. Bibliotēku pārzinātāji bez grāmatu lasītāju, bez kaimiņu, bez plašākas sabiedrības palīdzības nevar grāmatas atjaunot, bibliotēkas papildināt. Iesim viņiem talkā! Atminēsimies, ka bibliotēka ir mums katram savā pagastā, un ja ne savā, tad vismaz katram sava tēva pagastā. Patukši ir arī grāmatu skapji pagasta skolā, kurā mēs kādreiz esam gājuši. Kaut arī tālu projām dzīvodami, atminēsim savu pagastu, savu tēvu pagastu, kaut domās atgriezīsimies uz savu veco skolu. Iesim viņiem talkā!,” 1935. gada 28. janvārī aicināja Kārlis Ulmanis.

Tāpēc arī šodien, dāvinot grāmatas, atcerēsimies savas skolas un publiskās bibliotēkas!

Papildu informācija:

Jana Čākure

Valkas pilsētas bibliotēka