Krājumu laidis klajā apgāds “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” sērijā “Letonikas bibliotēka ” un to veido Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas 2010. gadā rīkotās zinātniskās konferences “Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava” referāti, kurus autori paplašinājuši un precizējuši, kā arī tapuši vairāki apskati par konferencē neaplūkotiem jautājumiem.

Izdevuma autoru loks ir plašs – Latvijas arheologi, arhitekti, etnogrāfi, folkloristi, ģeogrāfi, mākslas zinātnieki, valodnieki, vēsturnieki. Latvijas pētnieku kolektīvu papildina vēsturniece no Sanktpēterburgas Olga Fišmane, kura raksta par Latvijas kultūrvēsturisko ainavu Krievijas Etnogrāfijas muzeja fotomateriālu kolekcijā. Grāmatas ievadā krājuma sastādītājs un redaktors akadēmiķis Saulvedis Cimermanis uzsver: “Šī grāmata ir Latvijā pagaidām plašākais dažādu zinātnes nozaru pārstāvju sākotnējo atziņu sakopojums par Latvijas kultūrainavas vēsturi, vērtībām, to saglabāšanu un citiem jautājumiem”.

Krājumā ievietotie apcerējumi balstās galvenokārt, uz pirmo reizi izmantotiem vai maz aplūkotiem pirmavotiem. Piemēram, rakstu tēmas – “Dažādas ainavas: domas, pētījumi, prakse” (Aija Melluma), “Meža kultūrainava” (Mārtiņš Lūkins), “Kultūrainava latviešu valodas izloksnēs” (Anna Stafecka), “Neolīta kultūrainava Lubāna mitrājā” (Ilze Loze), “Ieskats Latvijas sakrālās ainavas veidošanas vēsturē” (Ojārs Spārītis), “20.gadu agrārreformas ietekme Vidzemes kultūrainavā” (Uģis Niedre), “Muižu centri Latvijas mūsdienu kultūrainavā” (Imants Lancmanis), “Jirgena Helmsa hronika: par oriģinālu, norakstiem, attēlu pārveidojumiem un papildinājumiem”, (Aija Taimiņa), “Ainava ar jūru aiz dzelzs priekškara” (Inese Stūre), u.c.

Grāmata izdota ar Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)” finansiālu atbalstu.