Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
2011. gada 26. maijā plkst.16.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks dzejnieces Astrīdes Ivaskas dāvinājuma svinīga nodošana LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai.
Dāvinājumā grāmatas:
• Hieronymus Bock “Kräuter Buch“, Strassburg, 1551
• Joseph Schmidt “Spiegel der Anatomie“, Augsburg, 1646
Hieronīms Boks ir viens no vācu botānikas pamatlicējiem, kura krāšņajiem attēliem papildinātais darbs “Zāļu grāmata” sniedz ieskatu Eiropas augu pasaulē.
Jozefa Šmita bagātīgi ilustrētais darbs “Anatomijas spogulis” ir interesants pētījums anatomijā un citās ar medicīnu saistītās zinātnēs.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā glabājas visas latviešu dzejnieces Astrīdes Ivaskas (dz. Hartmane; 1926.7.VIII) un igauņu dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Ivaska (1927.17.XII – 1992.23.IX) Latvijā un ārzemēs izdotās grāmatas. Astrīde Ivaska, kas lielāko mūža daļu pavadījusi ārpus Latvijas – Vācijā, ASV un Īrijā, kopš 2001. gada atkal dzīvo dzimtajā Rīgā. Kopā ar dzejnieci uz Latviju no tālās Amerikas atceļojušas arī šīs vērtīgās grāmatas, kas savulaik saņemtas no dzejnieka Ivara Ivaska tēva.
Pasākumā būs apskatāma Ivasku grāmatu un fotogrāfiju izstāde, kā arī skanēs dzeja autores lasījumā.
