2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Cilvēki, kas bauda kultūru vai paši nodarbojas ar mākslu, vai spēlē kādu mūzikas instrumentu, ir apmierinātāki ar savu dzīvi, neatkarīgi no izglītības līmeņa un pārticības, liecina otrdien publicēts pētījums.
Kā norāda zinātnieki no Norvēģijas Dabaszinātņu un tehnoloģiju universitātes, saikne starp kultūras baudīšanu un labsajūtu abiem dzimumiem ir mazliet atšķirīga – vīriešu apmierinātību ar dzīvi lielākoties nodrošina koncertu un mākslas izstāžu apmeklēšana, savukārt sievietes labāk tiek galā ar stresu un nomāktību, ja tās pašas nodarbojas ar mākslu.
Pētījuma gaitā tika ievākta informācija par 50 797 pieaugušiem norvēģiem. Pētījuma dalībniekiem tika uzdoti jautājumi par viņu brīvā laika pavadīšanas ieradumiem, kā arī veselību un subjektīvo apmierinātību ar dzīvi. Tāpat respondenti atbildēja uz jautājumiem par depresijas un trauksmes līmeni.
Interviju analīzes rezultāti pavēra pārsteidzošu ainu – saikne starp kultūras aktivitātēm un apmierinātību ar dzīvi izrādījās nepārprotama, turklāt tā bija spēkā neatkarīgi no aptaujāto izglītības un materiālās labklājības. “Izskatās, ka piedalīšanās kultūras pasākumos ir saistīta ar labu veselību, zemu depresijas līmeni un apmierinātību ar dzīvi, neatkarīgi no dzimuma,” vēsta žurnālā “British Medical Association’s Journal of Epidemiology and Community Health” publicētais pētījums.
“Rezultāti liecina, ka kultūras aktivitātes var tikt uzskatītas par nozīmīgām veselības uzlabošanā un aprūpē,” secinājuši norvēģu zinātnieki.
