23. aprīlis ir simbolisks datums pasaules literatūrā. Šajā dienā 1616. gadā miris Migels de Servantes un Viljams Šekspīrs, taču 23. aprīlis ir arī daudzu pasaulslavenu un ievērojamu autoru dzimšanas diena, piemēram, Vladimira Nabokova, un tas ir tikai loģiski, ka UNESCO Ģenerālā konference 1995. gadā 23. aprīli pasludināja par Grāmatu un autortiesību dienu, aicinot visu pasauli ik gadu pievērst uzmanību grāmatu nozīmei cilvēku dzīvē, literāro un citu darbu autoru tiesībām, iedrošinot ikvienu, īpaši jauniešus, atklāt un baudīt to informāciju, zināšanas, pieredzi un prieku, ko sniedz grāmatu lasīšana, kā arī respektēt šo darbu autoru ieguldījumu cilvēces sociālajā un kultūras progresā. Šo iniciatīvu ik gadu atbalstījuši autori, izdevēji, mācībspēki, bibliotekāri, dažādas publiskās un privātās institūcijas, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, apvienojoties kopīgās aktivitātēs, kas par godu grāmatām, to autoriem un viņu tiesībām veltītas šai dienai.

Kā norāda UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova, “grāmatas ir gan objekts, gan ideja. Taustāmā formā un netverama saturā, grāmata pauž autora domas un piešķir tām nozīmi lasītāja prātā. Lasīšana ir privāta saruna, bet grāmata – vieta, kur dalīties pieredzē, zināšanās un izpratnē. Grāmata ir visnozīmīgākā dialoga forma, kāda iespējama starp indivīdiem, sabiedrībām, paaudzēm un sociālajām grupām.”

Grāmatniecības tehnoloģijas ir ļoti senas, un mūsdienu attīstības tempi un jaunās komunikācijas iespējas ievieš būtiskas pārmaiņas procesos, ar kuru palīdzību cilvēki apkopo informāciju, iepazīst pasauli. UNESCO vairākas savas programmas un aktivitātes vērš uz to, lai veicinātu ne tikai izpausmes formu un iespēju dažādību, bet arī lai saglabātu tos komunikācijas veidus, kas ir būtisks cilvēces mantojums. UNESCO uzdevums ir nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamo platformu debatēm un pieredzes apmaiņai, organizācija ir zināšanu aģents, kas apkopo, apvieno un piedāvā gan jaunas, gan jau pārbaudītas idejas, lai šo saglabāšanas darbu varētu īstenot ikviena sabiedrība.

Jaunās tendences un tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, e-grāmatas un failu lejupielāde, ievieš izmaiņas grāmatu industrijā, būtiski ietekmē izdevēju darbu, un tas skar gan autorus, gan lasītājus. Šīs pārmaiņas rada daudz jautājumu – par jauno produktu un iespēju stiprajām un vājajām pusēm, par autortiesību būtību un lomu mūsdienās, par bibliotēku lomu on-line zināšanu kontekstā, par autoru tiesībām virtuālajā vidē. Šiem jautājumiem UNESCO pievērsties aicinās dalībnieku no visas pasaules arī otrajā Pasaules kultūras un kultūras industriju forumā “Grāmata rītdien: Rakstīta vārda nākotne”, kas notiks jūnijā Monzā, Itālijā.