Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
23.februārī Tukuma muzejs parakstījis līgumu ar Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Tautas Partijas grupas Eiropas Parlamentāro deputāti Sandru Kalnieti, saskaņā ar kuru tiks finansēta starptautiskas ceļojošās izstādes “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” sagatavošana.
Izstādē būs apkopota informācija un vizuālais materiāls par cilvēkiem, kurus represējušas padomju varas iestādes un, kuri, atrodoties nometnēs vai nometinājuma vietās Sibīrijā, rakstījuši vēstules uz bērza tāss saviem tuviniekiem un draugiem laikā no 1941. līdz 1956.gadam. 19 no savulaik rakstītām vēstulēm glabājas septiņos Latvijas muzejos un tās iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Izstādes sagatavošanu vada Tukuma muzejs, pētniecības procesā iesaistījušies visi tie Latvijas muzeji, kas glabā vēstules uz bērza tāss: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Daugavas muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Talsu novada muzejs un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs. Tā kā vēstuļu autoru un adresātiu likteņgaitas saistītas arī ar Rīgu, Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili, Valmieru, un Daugavpili, pētniecībā iesaistījušies arī citi Latvijas muzeji. Izstādes sagatavošanā piedalās arī Latvijas Nacionālais arhīvs.
Sandra Kalniete, kuras piederīgie arī savulaik deportēti un guvuši Sibīrijas rūdījumu, atbalsta Tukuma muzeja vēlmi izveidot izstādi un pastāstīt starptautiskajai auditorijai par Latvijas vēstures īpaši traģiskajām vēstures lappusēm. Izstādi plānots atklāt Briselē Eiropas Parlamenta ēkā 2011.gada 14.jūnijā. Tā tiks veidota uz 12 mobilierm stendiem angļu un franču valodās. Identiska izstāde tiks sagatavota arī latviešu un angļu valodā. Iecerēts, ka vēlāk tā ceļos pa dažādām Eiropas valstīm.
