Stāsti caurauž mūsu dzīvi, taču prasme tos ieraudzīt un izstāstīt ir prakses un treniņa jautājums. Bibliotēku darbā spēja ieraudzīt stāstus, izcelt tos, pārstāvēt savas iestādes un savas kopienas intereses caur stāstu, sarunāties ar savu kopienu ir ārkārtīgi būtiska un arvien izkopjama prasme.
Klajā nācis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcija ENSULIB bezmaksas informatīvais izdevumu angļu valodā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 12. numuru (16.–30. jūnijs).
LKA Kultūras koledža no 2024. gada 12. jūlija līdz 19. augustam aicina pieteikties studijām nepilna laika klātienes programmā “Bibliotēkzinātne un informācija”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. jūlijam.
Katrai sevi cienošai pilsētai ir draugi ārpus valsts robežām. Izņēmums nav arī Rīga, kura jau ilgus gadus draudzējas ar dažādām pilsētām piecos pasaules kontinentos. Draudzēšanās aptver visdažādākās jomas – kultūru un izglītību, satiksmes organizēšanu un pilsētas attīstību, veselības un vides aizsardzību.
Ik gadu sadarbību apstiprina no jauna, un jau rīt Rīgā viesosies delegācija no Noršēpingas (Zviedrija), lai parakstītu līgumu šim gadam.
Draudzība cauri gadiem
Rīgai un Noršēpingai šis būs jau 23. draudzības gads. “Noršēpingas cilvēki, it sevišķi kolēģi Noršēpingas pašvaldībā, kultūras un izglītības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās, ir ļoti atsaucīgi un atvērti sadarbībai,” atzīst Rīgas domes (RD) starptautisko projektu koordinatore Valērija Zirdziņa. Šā gada līgums paredz tādas aktivitātes kā sadarbība veiksmīgākai sabiedrības integrēšanai un valodu apmācībai, kā arī kopīgs darbs, lai ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īstenotu projektus vecāku ļaužu un cilvēku ar īpašām vajadzībām aprūpē. Gada vidū plānots analizēt, kā veiksmīgāk pilsētas dzīvē un attīstībā iesaistīt pašus tās iedzīvotājus.
“Lielākie ieguvēji no Rīgas un Noršēpingas sadarbības noteikti ir bērni,” uzskata teātra studijas “Vinnijs” režisore Karīna Šišlo. “Sadarbība ar Noršēpingu bija pirmā mūsu studijas ārvalstu pieredze 1995. gadā. Pirmo reizi aizbraucot ar izrādi uz Noršēpingu, bijām tiešām pārsteigti par sirsnību, ar kādu mūs sagaidīja. Zinu, ka tie, kas tolaik mūsu studijā bija vēl bērni un nu ir izauguši, joprojām uztur attiecības ar Noršēpingā iegūtajiem draugiem,” stāsta K. Šišlo.
Vēl agrāk – 1990. gadā – aizsākās arī abu pilsētu muzikālāko bērnu draudzība.
Ivonna Grīnvalde, Rīgas 1. mūzikas skolas un Noršēpingas Kultūras skolas sadarbības projektu vadītāja: “Šī sadarbība ļoti vērtīga bijusi gan bērniem, gan mums, skolotājiem, jo savstarpējie kontakti jau pārauguši personīgos kontaktos. Vienmēr ļoti gaidījām kopīgās tikšanās. Noršēpingas kolēģi – ļoti radoši, atsaucīgi, ar ļoti labu humora izjūtu un augsta līmeņa profesionāļi. Bērniem īpaši patika Noršēpingas skolotāju humors. Savukārt Noršēpingas kolēģi un bērnu vecāki ļoti priecājās un apbrīnoja mūsu bērnu augsto profesionālo sagatavotību, kā arī mazo un lielāko bērnu tik ļoti labi attīstīto uzstāšanās un skatuves kultūru.”
Zviedru “ābolu plaukti” Rīgā
Tikmēr Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) ir pateicīga Noršēpingai par pieredzi darba organizēšanā, kas ļāvusi izvairīties no daudzām kļūdām, kādas savulaik pieļāvušas bijušā sociālisma bloka valstu grāmatu krātuves. “Galvenais, ko apguvām, – bibliotēka ir satikšanās vieta, nevis tikai vieta, kur apmainīt grāmatas, kā tas lielākoties bija PSRS laikā,” stāsta Doloresa Veilande, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore. Taču arī zviedri šo to nu cenšas pārņemt no tā, ko redzējuši Rīgā.
D. Veilande: “Viņi bija pārsteigti par to, cik tuvi lasītājam ir Latvijas bibliotekāri, jo mēs nepieaicinām speciālistus no malas, lai iekārtotu kādu izstādi vai sagatavotu tematisku apskatu. Zviedrus izbrīnīja arī mūsu ciešais kontakts ar bērniem un pusaudžiem, kā arī tematisko pasākumu rīkošana un novadpētniecības pamatīgie darbi.”
Tikmēr Rīga no Noršēpingas bibliotēkām mācījusies, kā labāk apkalpot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ieviešot “ābolu plauktus”. Ikkatrā RCB filiālbibliotēkā nu ir šāds plaukts, kur pašā redzamākajā vietā izkārtotas grāmatas tieši šādiem cilvēkiem – rakstītas vieglā valodā, ar bagātīgām ilustrācijām, grāmatas par slimnieku kopšanu un aprūpi. Tur ir arī audiogrāmatas un videofilmas. Turklāt RCB mājas lapā internetā ir sadaļa “Pieejamība visiem”, kurā cilvēki ar īpašām vajadzībām var uzzināt, kurā grāmatu krātuvē ir ērti iekļūt, kādas tur uzstādītas ārdurvis vai kā internetā palielināt drukātu tekstu.
