Eiropa ceļ trauksmi par analfabētismu un skolu priekšlaicīgi pametušiem bērniem
Āzijā jaunieši uzrāda labākas sekmes zinību apguvē nekā Eiropā, un Eiropas Komisija otrdien cēla trauksmi par lielo cilvēku skaitu, kuri vāji prot lasīt un ir priekšlaicīgi pametuši skolu, lai pievienotos bezdarbnieku rindām, kas ir visā kontinentā.
Eiropā katram piektajam jaunietim 15 gadu vecumā trūkst elementāru lasīšanas un rakstīšanas iemaņu, kas nepieciešamas darbaspēka tirgū, salīdzinājumā ar 6% Korejā, 10% Kanādā un 14% Japānā, ziņo Eiropas Komisija.
“Atklāti sakot, mēs esam cietuši neveiksmi ar šiem bērniem un mums jārīkojas nekavējoties,” sarunā ar presi teica izglītības komisāre Andrulla Vasiliu.
Lai papildinātu drūmo ainu, aplēses rāda, ka gandrīz viena trešdaļa darbaspēka – 80 miljoni cilvēku – slikti vai tikai elementāri prot lasīt un rakstīt.
“Daudzi vienkārši nespēj tikt galā ar sociālās un ekonomiskās dzīves ikdienas prasībām,” viņa piebilda.
Dramatiskie skaitļi publiskoti laikā, kad eksperti prognozē milzīgu kritumu nekvalificēto strādnieku darba tirgū Eiropā, un sagaidāms, ka darba vietu skaits, kurās nepieciešama augsta kvalifikācija, līdz dekādes beigām pieaugs līdz 35% salīdzinājumā ar pašreizējiem 29%.
“Šie cilvēki aizvien biežāk jutīsies izstumti no darbaspēka tirgus un sabiedrības,” teica Vasiliu.
Lai atvieglotu pūliņus uzlabot lasīt un rakstīt prasmi, Eiropas Savienība otrdien izveidoja augsta līmeņa ekspertu komisiju, ko vada Nīderlandes princese Laurentīna, kura ir arī UNESCO sūtne analfabētisma likvidēšanas jautājumos. Komisijai līdz 2012.gada vidum jāiesniedz priekšlikumi lasīt un rakstīt prasmes uzlabošanai.
Tā tika izveidota dienu pēc tam, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar atsevišķu rīcības plānu par ne mazāk smagu problēmu, kas Eiropas Savienībā skar vairāk nekā sešus miljonus priekšlaicīgi skolu pametušo bērnu, jo 14,4% jauniešu pamet skolu, neieguvuši gandrīz nekādas zināšanas.
Šī problēma ir atšķirīga 27 bloka valstīs un skar katru trešo jaunieti Maltā, Portugālē un Spānijā un katru desmito septiņās dalībvalstīs – Austrijā, Čehijā, Somijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā.
ES piedāvā finansējumu, lai palīdzētu samazināt skolu priekšlaicīgi pametušo jauniešu skaitu, un ir izstrādājusi vadlīnijas bloka izglītības ministru diskusijai.