2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Jaunās Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas iesaka pārveidot tādas valsts kapitālsabiedrības kā valsts teātri un bibliotēkas par nevalstiskajām organizācijām, kurām jāspēj pašfinansēties. Faktiski tas nozīmē teātru un bibliotēku slēgšanu.
Tas vairs nav cinisms, tas ir sadisms. Mēs esam kļuvuši par “Čikāgas skolas” izmēģinājuma poligonu eksperimentiem ar cilvēku un viņa dvēseli. Jo Latvijai tiek rekomendēti pasākumi, kādus noraidītu katra sevi cienoša Eiropas valsts.
Šāda eiropeiskas nacionālas valsts pamatu graušana nevar būt vienaldzīga nedz mūsu sabiedrotajiem konservatīvajā politikā Eiropā, nedz ikvienam saprātīgam cilvēkam. Šāds sliktā nozīmē amerikānisks skats uz mūsu esības pamatu graušanu nozīmēs attiecību saasināšanos ne tikai ar Starptautisko Valūtas fondu, bet arī starp eiropeisko un amerikānisko dzīves uztveri.
Nacionālā kultūra ir Latvijas pastāvēšanas garants. Pametot teātrus, muzejus, bibliotēkas, mūsu kultūras mantojumu un vērtības pašplūsmai un cīņai par izdzīvošanu, šobrīd tiek iznīcināta nacionāla valsts.
