2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Tallina, LETA. Ekonomiskā krīze ir ietekmējusi arī Igaunijas kultūras jomu – 2009. gadā ievērojami palielinājās kinoteātru, muzeju un bibliotēku apmeklētāju skaits, vēsta nacionālās raidsabiedrības ERR ziņu portāls, atsaucoties uz Statistikas departamenta datiem.
Pēdējos četros gados visvairāk – par 17% – palielinājusies muzeju auditorija. Pagājušajā gadā reģistrēti 2,2 miljoni muzeju apmeklējumu. Muzeju popularitāti veicināja tas, ka 2009. gads bija izsludināts par muzeju gadu, tika organizēts daudz tematisku pasākumu un izstāžu.
No 2005. gada cilvēki sāka aizvien mazāk apmeklēt bibliotēkas, taču lasītāju skaita kritums apstājās 2008. gadā un pieauga par 4%. Vēl vairāk cilvēku sāka apmeklēt bibliotēkas 2009. gadā, kad kredītņēmēju skaits palielinājās par 10%. Var domāt, ka bibliotēku popularitāti palielināja vēlme ietaupīt naudu, kas tika tērēta grāmatu iegādei.
Interesanti ir tas, ka 2009. gadā par 15% palielinājās kinoteātru auditorija, toties teātru apmeklētāju kļuva par 4% mazāk.
Taču vienlaikus ar cilvēku intereses pieaugumu muzeju ienākumi samazinājās par 13%, bet bibliotēku – par 18%. Pēc sākotnējām aplēsēm, samazinājās arī citu kultūras iestāžu ienākumu bāze.
Kā norāda Statistikas departamenta analītiķi, kaut arī kultūras iestādes pagaidām nejūt ienākumu samazināšanos, tomēr ilgākā perspektīvā tā var ietekmēt šo iestāžu attīstību.
ĖÅŅĄ LETA
Copyright © LETA
