2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Ceturtdien, 29.aprīlī plkst.13:00, Ventspils Galvenajā bibliotēkā kinolektorija “Viņpus kameras” pasākums- tikšanās ar animācijas filmu režisoru Vladimiru Leščovu un viņa veidotās filmas “Vectēva medus”, “Vēstule”, “Bezmiegs”, “Zuduši sniegā” un “Spārni un airi”.
Vladimirs Leščovs ir dzimis Daugavpilī, mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Zviedrijā, Konstfack universitātē.
Jau viņa pirmās filmas “Vectēva medus” un “Vēstule” izpelnījās starptautisku ievērību, bet Leščova trešā animācijas filma “Bezmiegs” kļuva par festivālu rekordisti, piedaloties vairāk nekā 50 starptautiskās filmu skatēs un saņemot 14 balvas, tai skaitā Francijā piešķirtu nomināciju balvai Lutin par labāko Eiropas īsfilmu.
Arī nākošās Vladimira Leščova filmas gūst atzinību starptautiskos festivālos Polijā, Austrālijā, ASV, Lielbritānijā, Francijā, u.c.
2007. gadā Vladimirs Leščovs izveido savu filmu studiju Lunohod, kuras paspārnē tapusi nākamā animācijas īsfilma “Spārni un airi”. Arī šajā filmā, tāpat kā visās iepriekšējās, Leščovs turpina izteikta autorkino tradīciju – viņš ir savas filmas režisors, scenārija autors, mākslinieks, animators, operators, datorgrafiķis, montāžas režisors un producents.
Tikšanos ar Vladimiru Leščovu vadīs kino eksperte Ieva Pitruka.
Kinolektoriju “Viņpus kameras” finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ieeja uz pasākumu bez maksas.
