Prezentāciju atklāja projektu vadītājs Ģirts Ieleja, uzsverot, ka "Limbažu novadam ir ar ko lepoties. Novads vēstures gaitā ir spēlējis nozīmīgu lomu. Te atradies senais lībiešu centrs Metsepole, Rīgas arhibīskapija, noritējusi rosīga tirdznieciskā dzīve, kas nodrošināja Limbažiem Hanzas pilsētas statusu. Novads lepojas ar visai Latvijai nozīmīgu personību Baumaņu Kārli. Uz šiem stiprajiem pamatiem turpinās attīstība arī mūsdienās. Divi jaunie projekti iezīmē novada izaugsmi nākotnē, paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti."
Informējot par projektu īstenošanas gaitu, Ģ. Ieleja skaidroja: "Šo projektu ietvaros ir iegūti bibliotēkas un peldbaseina arhitektoniskie projekti un ekonomiskais pamatojums, kas ir būtisks priekšnoteikums Privātās un publiskās partnerības likuma izpildei".
 
Vizuāli ieskicē bibliotēku un sporta kompleksu
Ar plānotās Limbažureģiona galvenās bibliotēkas izskatu iepazīstināja SIA Arhitektūras un interjera studija STAŅEVIČA UN BULA arhitekte Elīna Rožulapa. Stāstot par iecerēto ēku, E. Rožulapa minēja, ka tā atradīsies starp novada administrācijas ēku Rīgas ielā 16 un Vienības parku. "Tā būs daudzfunkcionāla ēka, kas ietver vairākas funkcijas – bibliotēkas telpas ar kopējo platību 1900 m2 atradīsies 3. un 4. stāvā, 1. stāvā paredzētas telpas tirdzniecībai un pakalpojumiem, bet 2. stāvā – biroji." Paredzēts arī izbūvēt pazemes autostāvvietu. Interesants risinājums ir uz parku vērstais iekšpagalms ar stiklotu jumtu, kas paplašinātu pasākumu organizēšanas un iedzīvotāju atpūtas iespējas. "Tādējādi cilvēki tiktu pasargāti no mainīgajiem laikapstākļiem, bet tajā pašā laikā būtu saistīti ar ārtelpu", skaidroja projekta izstrādātāja. Domāts arī par ēkas ekonomisku funkcionēšanu, proti, stiklojumam izmantoti atstarojošie stikli, bet jumtam īpašs materiāls, kas ziemā siltumam neļauj izkļūt, bet vasarā – iekļūt telpās. Izbūvējot galeriju, ēka tiks savienota ar novada pašvaldības ēku.
"Vēlējāmies, lai bibliotēkas ēka stilistiski būtu piederīga vecpilsētai, senajam centram, tāpēc ēkas ārējai apdarei izvēlēts apdares ķieģelis, arī slīpie un lēzenie jumti vienuviet spēlē siluetu veidojošu lomu." Bibliotēkas ēkas projekta prezentācijas noslēgumā E. Rožulapa novēlēja: "Saredzamā nākotnē noteikti taps šis kultūras un izglītības centrs ar plašām, gaišām, visiem pieejamām telpām."
Ieskatu sporta un veselības kompleksā sniedza arhitektūras biroja SIA MARK vadošais arhitekts Mārtiņš Ošāns. Komplekss plānots 2755 m2 platībā. 1. stāvā paredzēts izvietot vestibilu, lielo sporta un mazo baseinu bērniem, pirti, ģērbtuves, trenažieru zāli, 2. stāvā – tribīnes ar 120 vietām, terasi, aerobikas zāli un telpas friziera, solārija vai līdzīgiem pakalpojumiem. Izbūvējot speciālu eju, sporta kompleksu plānots savienot ar blakus esošo Limbažu 3.vidusskolu.
"Mūsu galvenais uzdevums, bija ar atbilstošu materiālu un tehnoloģiju izvēli panākt energoefektivitāti, lai samazinātu ēkas ekspluatācijas izmaksas. Projektā paredzēts izmantot iekārtas, kas atgūst enerģiju no izlietotā siltā gaisa un uzsildītā ūdens. 40% no baseina apsildīšanai nepieciešamās enerģijas tiks iegūts no zemes dzīlēm un saules. Baseins tērēs 6 reizes mazāk enerģijas nekā šobrīd patērē analogi baseini Latvijā," baseina energoefektivitāti pamato M. Ošāns.
Pastāv alternatīvas bibliotēkas un peldbaseina būvniecībā un apsaimniekošanā
Ar bibliotēkas projekta ekonomisko pamatojumu iepazīstināja SIA "NK Konsultāciju birojs" Transporta un infrastruktūras departamenta vadītājs Normunds Lukša. Aprakstot sociālekonomiskos ieguvumus N. Lukša uzsvēra, ka "reģiona galvenās bibliotēkas būvniecība veicinātu cilvēkresursu un kultūrvides attīstību, nodrošinātu policentrisku attīstību, tālākizglītību, uzņēmējdarbības vides veicināšanu un Limbažu konkurētspējas paaugstināšanu. Vienlaicīgi tiktu uzlaboti bibliotekārie pakalpojumi, kā arī atbrīvotas pašreizējās telpas citu funkciju īstenošanai." Bibliotēku telpu prasības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti saskaņā ar Bibliotēku likumu. Bibliotēkai jāatbilst arī publisko ēku būvnormatīviem.
N. Lukša paskaidroja, ka, saredz divas projekta īstenošanas alternatīvas – klasisko publiskā iepirkuma un partnerības iepirkuma modeli, un analizēja modeļu atšķirības:
"Realizējot klasisko publisko iepirkumu, publiskais partneris, šajā gadījumā pašvaldība, ņem kredītu, izbūvē ēku, nodrošina apsaimniekošanu un iznomā telpas 30 gadu periodā. Savukārt partnerības iepirkuma modelī privātais partneris uzņemas risku par finanšu piesaisti ēkas būvniecībai, uzbūvē ēku, to apsaimnieko un iznomā telpas. Pašvaldībai katru gadu jāmaksā pieejamības maksājums un jānodrošina bibliotēkas funkcijas." Pašvaldības īpašumā ir zeme, ēka tiek nodota lietošanā privātajam kā PPP resurss, bet ēkas aprīkojums ir privātā partnera īpašums.
Ēkas būvniecības izmaksas sastāda apmēram Ls 3 milj. bez PVN, bet kopējās finanses ietver gan būvniecības, gan apsaimniekošanas, reinvestīciju, procentu maksājumu, kā arī riska izmaksas. "Īstenojot vienu vai otru iepirkuma modeli, atšķirības summās nav izteiktas, bet jāizvērtē priekšrocības, ko pašvaldībai sniedz partnerības modeļa izvēle," uzsvēra ekonomiskā pamatojuma veicēji. "Bibliotēkas būvniecība, piesaistot privātās investīcijas, ir politisks lēmums, kas veicinās reģionālo attīstību, sociāli ekonomisko procesu uzlabošanu novadā", secināja N. Lukša.
Pamatojot sporta un veselības kompleksa nepieciešamību Limbažos, N. Lukša uzsvēra: "Ir jānodrošina skolēnu peldētapmācība, kas iekļauta sporta priekšmeta standartā."
Sporta un veselības kompleksa būvniecībai bez augstāk minētajiem iepirkuma modeļiem pastāv iespēja īstenot pakalpojumu koncesiju, kas nozīmē, ka privātais partneris nodrošina komercapmeklētājus, bet pašvaldība maksā par skolēnu apmeklējumiem. Šajā gadījumā zeme un ēka paliek privātā partnera īpašums. Skolēnu apmeklējumi plānoti 8 stundas katru darba dienu mācību gada garumā. Komercapmeklētājiem plānotais laiks ir 4 stundas katru darba dienu un 8 stundas brīvdienās. Kompleksa būvniecības izmaksas sastāda apmēram Ls 1,7 milj. bez PVN. Reālos projektu finanšu rādītājus sniegs privāto partneru piedāvājumi.
Bibliotēkas un sporta kompleksa būvniecībai ES fondu līdzekļus iespējams piesaistīt ERAF aktivitātē "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", peldbaseina projekta būvniecībai finanses var piesaistīt arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu konkursā "Siltumenerģijas zema patēriņa ēku pilotprojekti", kas šobrīd vēl ir izstrādes stadijā. Projekti jāiekļauj arī novada attīstības plānā. Tāpat pašvaldībai jānosaka jau paredzēto ES fondu līdzfinansējuma nodrošināšanas plāns, lai precīzāk var novērtēt projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu.
Pēc ekonomiskā pamatojuma izstrādātāju prognozēm reģiona galvenā bibliotēka, balstoties tikai uz pašvaldības budžetu, darbu jaunuzceltajā ēkā varētu  plānot 2016. gadā, bet sporta un veselības komplekss – 2013. gadā.
Prezentāciju noslēdz ar pateicībām
Prezentācijas noslēgumā Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers uzsvēra: "Nopietns darbs ir paveikts un daudz darba vēl priekšā. Ceru, ka atradīsim investoru bibliotēkas būvei un Limbažos būs moderns kultūrizglītības centrs. Savukārt sporta komplekss būs lielisks piemērs tam, kā vienlaikus var nodarboties ar sportu un taupīt enerģiju."
D. Zemmers un Ģ. Ieleja pasniedza pateicības rakstus projektā iesaistītajiem – skiču un ekonomiskā pamatojuma izstrādātājiem, un tiem, kas palīdzēja ar padomu projektu īstenošanā.
Tāpat novada pašvaldības vadītājs izteica pateicību Limbažu Galvenās bibliotēkas direktorei Dzintrai Justai, Limbažu pārvaldes vadītājam Mārim Beļauniekam un projektu vadītājam Ģirtam Ielejam par ieguldīto darbu projektu īstenošanā.
Projekta finansējums
Bibliotēkas un sporta un veselības kompleksa skiču projektu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes projekti īstenoti Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" programmas "Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā" ietvaros, un tās apsaimniekotājs ir valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra". Bibliotēkas ēkas projekta un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas ir 167 670 EUR , sporta un veselības kompleksam – 153 270 EUR. No minētajām izmaksām 90% sastāda Norvēģijas valsts finansējums, 10% – Limbažu novada pašvaldības līdzekļi.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Līva Tauriņa
Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 64020410; 27802523
www.limbazi.lv