Vakar finanšu ministra Eināra Repšes vadībā notika pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas sasauktā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde. KM padomi iepazīstināja ar paveikto 2009. gadā un saviem priekšlikumiem attiecībā uz projekta īstenošanas turpmāko stratēģiju, kā arī apsvērumiem par iespējām samazināt izmaksas projekta īstenošanas gaitā.
 
Kultūras ministrija uzskata, ka īstenojot LNB projektu iespējami ātrā laika periodā ir iespējams ieekonomēt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, taču šādā gadījumā nepieciešams rast iespēju nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni jau tuvākajos gados. Veiktie aprēķini rāda, ka pagarinot būvdarbu izpildes termiņu, projekta kopējās izmaksas pieaugtu.
 
Projekta sekmīgai turpināšanai KM piedāvā risinājumu panākt vienošanos ar LNB būvniekiem – "Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA) par spēkā esošā LNB ēkas būvdarbu līguma atsevišķiem grozījumiem, tai skaitā precizējot būvdarbu uzmērīšanas, novērtēšanas un līguma cenas veidošanās kārtību, kā arī analizēt tehnisko risinājumu variantus ar mērķi panākt LNB projekta īstenošanas izmaksu ekonomiju.
 
Tāpat LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome tika iepazīstināta ar vairākiem LNB infrastruktūras izveides variantiem. 2009. gada decembrī KM ir saņēmusi projektētāju SIA "Arhitektu birojs Ģelzis – Šmits – Arhetips" un SIA "Constructus" izstrādāto LNB infrastruktūras objektu projektu, kas paredz infrastruktūras izbūvi 6 būvniecības kārtās. No projektētāja izstrādātās kontroltāmes secināms, ka šāda risinājuma izmaksas var sasniegt līdz pat 45 miljonus latu. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija kopš 2007. gada, kad tika dots projektēšanas uzdevums, ir būtiski mainījusies un visu sešu projekta kārtu vienlaicīga realizācija būtu pārāk dārga, KM piedāvājusi variantus, kādā veidā rast ekonomiski vispiemērotāko risinājumu infrastruktūras izveidei.
 
KM nodeva LNB uzraudzības padomei izvērtēšanai trīs atšķirīgus infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas atšķiras vairākkārtīgi. Uzraudzības padome nolēma detalizēti iepazīties ar iesniegto informāciju un uzdeva KM sagatavot papildu informāciju, lai varētu turpināt izskatīt piedāvātos risinājumu variantus nākamajā sēdē, kas paredzēta 28. janvārī.
 
Informācija par LNB būvniecības projekta īstenošanas gaitu 2009. gadā:
 
2009. gadā veikti LNB ēkas būvdarbu nulles cikla (pirmā posma), t.i., pamatu un pagrabstāva konstrukciju būvdarbi. Neatkarīgi no LNB ēkas būvdarbiem nepieciešamā finansējuma samazinājuma 2009. gadā, darbu temps nulles cikla būvdarbiem netika palēnināts un būvdarbu veicēji – Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) – informējusi KM par darbu pabeigšanu plānotajā termiņā – līdz 2009. gada 1. novembrim. Patlaban notiek LNB ēkas nulles cikla būvdarbu pārmērīšana un izmaksu precizēšana.
 
Paralēli LNB ēkas nulles cikla būvdarbiem tika veikti LNB ēkas virszemes cikla (otrā posma) būvdarbi – ēkas karkasa izbūve. Līdz 2009. gada beigām ir izbūvētas ēkas dzelzsbetona karkasa nesošās kolonas, sienu, pārsegumu un jumta slīpo siju konstrukcijas 3.-5. stāva līmenī. Tika pabeigts LNB ēkas fragmenta modeļa karkass un fasādes, kas deva iespēju pārbaudīt dabā un saskaņot fasāžu konstrukciju un materiālu galīgo risinājumu.
 
LNB ēkas būvdarbi, ieskaitot būvuzraudzību un autoruzraudzību, tiek finansēti no valsts budžeta. Sakarā ar krasu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, 2009. gada valsts budžetā tika veikti grozījumi, kā rezultātā LNB projekta īstenošanai pieejamais budžeta finansējums 2009. gadā no sākotnēji plānotajiem 29 251 066 latiem tika samazināts uz 22 108 366 latiem jeb par 24,4%.
 
LNB ēkas būvdarbu līgums nosaka, ka izmaksu pieaugums vai samazinājums tiek aprēķināts reizi ceturksnī atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem būvniecības izmaksu indeksiem. To aprēķina saskaņā ar līgumā ietverto formulu, katrā ceturksnī izpildīto darbu izmaksas koriģējot attiecībā pret bāzes perioda (t.i. ceturksnis, kurā tika noslēgts būvdarbu līgums) cenām, izmaksas indeksējot atsevišķi katrai resursu pamatgrupai – darbaspēkam, materiāliem un mehānismiem.
 
Padome tika informēta, ka līdz 2009. gada novembrim līdzekļu ietaupījums uz paveikto darbu apjomu sasniedzis vairāk nekā divus miljonus latu salīdzinot ar iepriekš plānotajām izmaksām.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67330254; 29192298