1. Kuldīgas novada muzejs reģistram iesniedzis nomināciju "Kuldīgas vecpilsētas namu detaļas vēsturnieka Valfrīda Fromholda – Treija zīmējumos";
     
  2. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs – spēlfilmu "Lāčplēsis";
     
  3. AS "Latvenergo" Enerģētikas muzejs – Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekciju "Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936. – 1940.);
     
  4. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs – pieminekļu valdes arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izpētes dokumentāciju, etnogrāfisko ekspedīciju dokumentāciju un fotonegatīvu kolekciju;
     
  5. VA "Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve" un Raiņa un Aspazijas muzejs (VA "Memoriālo muzeju apvienība" – Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti (1894. – 1929.);
     
  6. Grāmatu klēts vadītāja Dace Jansone – "Trimdas literatūras Grāmatu klēts";
     
  7. Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju – Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss;
     
  8. Latvijas Kara muzejs – "Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts";
     
  9. Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs – Austrumlatvijas skolotāju dzīvesstāstu kolekciju (20. gs. otrā puse);
     
  10. Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūts – albumu "Terra Mariana" (1888. g.);
     
  11. Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka – Liepājas bibliotēkas darbības plānu 1777. g.;
     
  12. Gaitis Grūtups sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju – Maigas Tabakas dienasgrāmatu.
 
Lēmumu par nomināciju iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā pieņems UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas Nacionālā komiteja pēc ekspertu iesniegtajiem nomināciju izvērtējumiem, un tas būs zināms 30. novembrī.
 
UNESCO programma "Pasaules atmiņa" dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. Līdzās starptautiskai uzmanībai, kas veltīta pasaules nozīmīgākajam dokumentārajam mantojumam, svarīgi ir arī UNESCO dalībvalstu nacionālie centieni apzināt savu dokumentāro mantojumu, darīt to sabiedrībai pieejamu un novērtētu. Tāpēc arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām ir izveidojusi programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālo reģistru, kura mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski.
 
Dokumentārais mantojums ir cilvēces kultūras mantojuma daļa, kas ietver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu daudzveidību, kā arī vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā uz jebkāda iespējamā informācijas nesēja. Dokumentārais mantojums ir daļa pasaules atmiņas. Tas reizē ir trausls un izzūdošs mantojums, kura bojāeja nozīmētu arī cilvēces atmiņas avotu zaudējumu.
 
Programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā 2001. gadā tika iekļauts Dainu skapis, īpaši izceļot tā unikālo saturu un tā saikni ar vēl joprojām dzīvajām nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām Latvijā. Savukārt šogad tajā tika iekļauta Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības", kurā apkopota virkne materiālu, kas liecina par 1989. gada 23. augusta notikumiem Baltijā – dokumenti, fotogrāfijas, video u.c. dokumentārais mantojums.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr.: + 371 29109268