Tikšanās mērķis ir pārrunāt LAB tālāko likteni, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
 
Kā LETA jau ziņoja, 24. aprīlī valdības ārkārtas sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) paziņoja, ka LAB plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.
 
LAB patlaban darbojas kā valsts aģentūra un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša zinātniskā institūcija, vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kultūras un zināšanu centrs, kas veic iespieddarbu, rokrakstu, elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu, sistematizēšanu un nodrošina to publisku pieejamību.
 
Lietotāju rīcībā ir 1,3 miljoni eksemplāru grāmatu, 1,7 miljoni eksemplāru periodisko izdevumu, 19 000 eksemplāru rokrakstu, 32 000 eksemplāru reto grāmatu, datori ar interneta pieslēgumu, autoritatīvas "on-line" un CD-ROM datubāzes, kā arī LAB izstrādātās unikālās lokālās datubāzes.
LAB sastāda un izdod bibliogrāfiskos rādītājus, veic pētījumus bibliotēku, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas tehnoloģiju nozarē.
 
Vēlāk IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova paziņoja, ka fiziskas pārmaiņas LAB līdz šī gada beigām neskars.
 
Runājot par iespējamām juridiskām pārmaiņām, IZM turpina uzsvērt, ka par LAB tālāko likteni jālemj, iesaistot dažādus speciālistus, un šis jautājums nav atrisināms dažu nedēļu laikā.
 
Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka plānoto finansējuma samazinājumu kontekstā Akadēmiskās bibliotēkas darbību līdzšinējā gultnē nav iespējams turpināt un bibliotēkas darbības tālāka attīstīšana ir neiespējama, iepriekš norādīja Arhipova, uzsverot, ka arī zinātnieki notikušajā LAB konsultatīvās padomes sēdē apliecinājuši nepieciešamību pēc pārmaiņām.
 
Tādēļ IZM ierosina veidot pagaidu bibliotēkas izdzīvošanas plānu līdz tālāku lēmumu pieņemšanai.
 
 
Lāsma Grundule LETA
Copyright © LETA