Rīgā Latviešu biedrības namā 2009. gada 15. aprīlī
Latvijas bibliotekāri, mūsu konferencei ir zīmīgs nosaukums "Bibliotēkas bez robežām: virzība uz globālu saprašanos". Konferences programmas redaktori man vairakkārt vaicāja, kāpēc tāds nosaukums, ja paredzēts runāt tikai par Latvijas tematiku. Latvijas Bibliotekāru biedrības valde konferencei izvēlējās pagājušā gada IFLA – Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas ģenerālkonferences, kas notika Kanādas pilsētā Kvebekā, nosaukumu.
Nosaukums īstenībā noder kā katalizators šī brīža situācijai. Vai Latvijas bibliotēkas ir bez robežām? Vai un kā rodas ierobežojumi? Kā izpaužas virzība uz globālu saprašanos?
Mēs, kas plānojam savas nozares attīstību ilgtermiņā, un neviens, kurš sekojis pēdējo gadu izaugsmei mūsu nozarē, neapgalvos pretējo, šobrīd visus spēkus ieguldām bibliotēku filozofijas nosargāšanā. Mūsu principi ir, ka pamatpakalpojumiem bibliotēkās ir jābūt kvalitatīviem un bez maksas, tiem jābūt pieejamiem visiem, jo tie tiek finansēti no sabiedrības līdzekļiem, nodokļu maksātāju naudas un katram bibliotēkas lietotājam, neatkarīgi no viņa maksātspējas, ir jābūt vienlīdzīgām iespējām izmantot bibliotēku pakalpojumus. Tā es izprotu bibliotēkas lomu saprašanās veicināšanā.
Ekonomisko svārstību periodā, tik sarežģītā situācijā, kādā nonākusi mūsu valsts, bibliotekāri kļūst par iedzīvotāju interešu aizstāvjiem, bibliotēku misija kļūst acīmredzama, skaidri saskatāma ikdienā saskaroties ar cilvēkiem, kuri meklē darbu, kuri sazinās ar bērniem, kas aizbraukuši no Latvijas; ar cilvēkiem, kuri vēlas pārkvalificēties, kuri mācās, kuri galu galā aug…
Mums vēlreiz jāatceras svarīgākās vērtības 21. gadsimtā:
  1. Sakaru veidošana starp cilvēkiem kā dzīves nepieciešamība;
  2. Sociālā un ekoloģiskā atbildība;
  3. Vēlēšanās darīt;
  4. Dedzība tajā, ko cilvēks dara;
  5. Vēlēšanās nemitīgi meklēt dzīvē iespējas un ceļus kā šīs iespējas īstenot, darbojoties kopā ar citiem;
  6. Drosme saskarties ar nezināmo.
Lai attaisnotu savu 30 gadu darba stāžu bibliotēkā un piederību grāmatniekiem, savas īsās uzrunas noslēgumā gribētu citēt Raini. Ieklausieties, cik aktuāli 21. gadsimta svarīgāko vērtību kontekstā, skan viņa vārdi: "Priekš citiem darbodamies, attīsti/ Pats savus spēkus negurstošā karā. /Un mūžīgs darba lauks būs tavā varā, /Un mūžam jaunots spēks un ieroči."
Šī Raiņa maksima lai ir kā vadmotīvs mūsu kopīgajai darba dienai un nākošajam darba cēlienam! 
Jā, Maksima. Un tas nav universālveikals, kā mums cenšas iegalvot uz katra stūra, bet no latīņu valodas [maxima (regula) pamatlikums, princips] – īsi, kategoriski formulēts loģikas vai ētikas princips, rīcības norma. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, 2005.- 444.lpp.)