Pretēji dramaturga Henrika Ibsena nāves simtgades jubilejas grandiozajām svinībām, kas notika pirms trīs gadiem, Hamsuna atceres pasākumi, kas norisināsies visu gadu, izskan daudz klusākos toņos.
 
Ceturtdien Oslo Nacionālajā bibliotēkā, piedaloties Norvēģijas karalienei Sonjai, tika atklāta Hamsuna izstāde, bet centrālā banka izlaida pirmo jubilejas monētu ar Hamsuna attēlu.
 
Ielu teātros, kuru izrādes norisinās visā Norvēģijas galvaspilsētā, tiek spēlētas ainas no Hamsuna slavenākā romāna "Bads", kurā aprakstītas jauna rakstnieka bada ciešanas, kas viņu gan nomoka, gan iedvesmo.
 
Daudzu izcilu darbu autors, kuru savulaik norvēģi uzskatīja par nacionālo varoni, dzīves pēdējos gadus līdz pat savai nāvei 1952. gadā bija spiests pavadīt sabiedriskā izolācijā, jo 1940. gadā, kad rakstniekam bija jau 80, viņš izšķīrās atbalstīt kolaboranta Vidkuna Kvislanga pronacistisko valdību.
 
1959. gadā Norvēģija atteicās svinēt viņa simtgadi, jo rētas pēc piecu gadu ilgās nacistu okupācijas vēl nebija sadzijušas.
 
Lai arī kopš slavētā un peltā rakstnieka nāves dienas tagad pagājuši jau 57 gadi, viņa 150 gadu jubilejas svinības izraisa visai pretrunīgas reakcijas. Norvēģu komunistiskais preses izdevums "Klassekampen" ceturtdien šai tēmai veltīja visu pirmo lapu un vēl sešas lapaspuses. Lai arī laikraksts rakstniekam piedēvē diametrāli pretējas politiskās pārliecības un nekautrējas atklāti rakstīt, ka "Hamsuns apbrīnoja Ādolfu Hitleru un viņa norvēģu sabiedroto Vidkunu Kvislingu, ienīda angļu valodu, demokrātiju un pacifistus", redaktora slejā tiek uzsvērts, cik ļoti nozīmīgi ir pieminēt "vienu no skandināvu reģiona izcilākajiem autoriem".
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA