Sociālo tīklu veidošanas vietnes ir jauns sociāla un ekonomiska rakstura fenomens, piesaistot 41,7 miljonus pastāvīgo lietotāju Eiropā un izmainot veidu, kā notiek sazināšanās internetā.
 
Sociālo tīklu izmantojums iepriekšējā gada laikā Eiropā ir pieaudzis par 35%. Sagaidāms, ka līdz 2012. gadam lietotāju skaits būs divkāršojies, sasniedzot 107,4 miljonus. Lai sociālie tīkli varētu turpināt attīstīties, to gados jaunajiem lietotājiem ir jājūtas drošiem, internetā paplašinot savus sociālos kontaktus vai daloties jebkādā personiskā informācijā.
 
Nolīgums, kuru šodien parakstīja Luksemburgā Eiropas Komisijas organizētās Drošāka interneta dienas laikā, sniegs pusaudžiem iespēju izvairīties no potenciālajiem riskiem, ar kuriem var nākties saskarties tiešsaistē, piemēram, ar iebiedēšanu tiešsaistē vai personiskas informācijas atklāšanu.
 
"Tas ir nozīmīgs solis, lai mūsu bērnu darbošanās sociālo tīklu veidošanas vietnēs Eiropā būtu drošāka. Sociālajiem tīkliem Eiropā ir milzīgs izaugsmes potenciāls, un tie spēs veicināt ekonomikas attīstību un mūsu sabiedrības locekļu savstarpējo saziņu, tomēr ir jāpanāk, lai bērni un pusaudži varētu tiem uzticēties un viņu rīcībā būtu pareizie instrumenti, kas garantētu drošību, šajos sociālajos tīklos iepazīstoties ar jauniem draugiem un tiešsaistē darot zināmus savus personas datus," uzsver Eiropas Savienības informācijas sabiedrības un mediju komisāre Vivjena Redinga.
 
Šodien, gadskārtējā Drošāka interneta dienā, Eiropas lielākās interneta kompānijas, kas piedāvā sociālo kontaktu veidošanas vietnes, pirmo reizi ir apvienojušās, lai atzītu savu atbildību un apzinātu iespējamos riskus, kas šādās tīmekļa vietnēs var apdraudēt nepilngadīgos.
 
Nepilngadīgos interneta lietotājus var apdraudēt draudu izteikšana tīmekļa vietnēs, uzmākšanās, kā arī bērnu iesaistīšana riskantās situācijās, piemēram, atklājot personisku informāciju.
 
Mērķis ir šos riskus samazināt, ieviešot viegli izmantojamu un pieejamu ekrāna pogu ziņošanai par neatbilstīgu uzvedību, kas ļauj lietotājam ar viena peles klikšķa palīdzību informēt par cita lietotāja nepiedienīgiem izteikumiem vai darbībām, kā arī nodrošinot, ka to tīmekļa vietņu lietotāju, kuri reģistrējušies kā jaunāki par 18 gadiem, tiešsaistes profili un kontaktinformācijas saraksti automātiski tiek noteikti kā "privāta informācija". Tādējādi cilvēkiem ar ļauniem nodomiem būs grūtāk uzsākt kontaktus ar nepilngadīgajiem.
 
Lai samazinātu riskus, nepieciešams nodrošināt, ka nepilngadīgo lietotāju privātie profili nav pieejami meklēšanai, garantēt, ka privātās dzīves aizsardzībai paredzētās izvēlnes ir viegli ieraugāmas un pieejamas jebkurā laikā, tādējādi lietotāji var ātri noteikt, vai informācijai, kuru tie dara pieejamu tiešsaistē, var piekļūt tikai viņu draugi vai arī jebkurš lietotājs, kā arī, atturot mazgadīgos lietotājus no sociālo tīklu pakalpojumu izmantošanas, ja sociālo kontaktu veidošanas vietnes mērķauditorija ir pusaudži, kas vecāki par 13 gadiem.
 
Interneta kompānijas, kas piedāvā sociālo tīklu veidošanas vietnes, līdz šā gada aprīlim informēs Eiropas Komisiju par saviem individuālajiem drošības pasākumiem un to, kā tās plāno šos pasākumus īstenot.
 
Starp vadošajām interneta kompānijām, kas parakstījušas nolīgumu, ir "Arto", "Bebo", "Dailymotion", "Facebook", "Giovani.it", "Google/YouTube", "Hyves", "Microsoft Europe", "Myspace", "Nasza-klaza.pl", "Netlog", "One.lt", "Skyrock", "Yahoo!Europe" un "Zap.lu".
 
Starp vadošajām interneta kompānijām parakstītais nolīgums ir Eiropas Komisijas 2008. gada aprīlī izveidotajā Sociālo tīklu darba grupā veikto pārrunu rezultāts. Šajā darba grupā piedalījās interneta kompānijas, kas piedāvā sociālo tīklu veidošanas vietnes, nevalstiskās organizācijas un pētnieki.
 
Līdzīgas iniciatīvas šajā jomā ir Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas 2008. gada aprīlī izdotie ieteikumi sociālo tīklu veidošanai un "Myspace" un "Facebook" individuāli nolīgumi ar 49 valsts ģenerālprokuroriem ASV.
 
Drošāka interneta diena tiek organizēta ik gadu kopš 2004. gada, un tās laikā tiek organizēti pasākumi vairāk nekā 50 Eiropas valstīs un citur pasaulē.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA