Tāpat likums paredz, ka Latvijā ir deviņas pilsētas ar republikas pilsētas statusu – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
 
Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
 
Latvijas Republiku iedala apriņķos, republikas pilsētās un novados.
 
Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas noteiks Saeima, bet administratīvo robežu aprakstus apstiprinās Ministru kabinets.
 
Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 000 pastāvīgo iedzīvotāju, pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra, pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss.
 
Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka Saeima. Novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas. Novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju un ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta. Attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.
 
Likums arī noteic, ka Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju ar mazāku iedzīvotāju skaitu un bez izteikta attīstības centra.
 
Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
 
Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.
 
Likums noteic, ka apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi un viensētas.
 
Likumā pirmo reizi tiek noteikts, ka Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
 
Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.
 
Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.
 
Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.
 
Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.
 
Līdz 2009. gada 1. jūlijam administratīvās teritorijas statusu saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti.
 
Ar šī likuma pieņemšanu spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums, uz kuru balstījās novadu karte, kas tika apstiprināta valdībā, un kuru 30 pašvaldības apstrīdēja Satversmes tiesā.
 
Likumā noteikts, ka valdībai līdz 2009. gada 1. jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts par apriņķu izveidošanu un darbību, bet līdz 2012. gada 31. decembrim jāapstiprina republikas pilsētu, novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavos Valsts zemes dienests.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA