Uzklausot ekspertu, tostarp Latvijas Bankas viedokli par nepieciešamību stimulēt ekonomiku, Kultūras ministrija ir konstatējusi, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir ekonomiski pamatota gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā šī projekta realizācija palīdzēs pārvarēt tuvojošos krīzi būvniecības sektorā, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet ilgtermiņā Gaismas pils ir milzīgs solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanā Latvijā. Moderna Nacionālā bibliotēka ir Latvijas atbilde uz informācijas laikmeta izaicinājumiem. Jāatzīmē, ka Nacionālās bibliotēkas projekta neatņemama sastāvdaļa ir visu Latvijas bibliotēku modernizācija – Trešā tēva dēla projekta ietvaros 874 bibliotēkas visā valstī jau ir pieredzējušas ievērojamus uzlabojumus gan fiziskās infrastruktūras, gan informācijas pieejamības jomā.
 
Ar nožēlu ir jākonstatē, ka partija Jaunais Laiks, turpinot savu ilggadējo pretestību Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, šodien (9.09.2008) ir izplatījusi paziņojumu, kurā bez jebkādas argumentācijas un tīri populistiskā veidā mēģina pretstatīt algu jautājumu sabiedriskajā sektorā un Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Šāds pretstatījums ir pilnīgi nekompetents un parāda šīs partijas acīmredzamo neorientēšanos valsts budžeta un citos jautājumos. Deleģējot valsts aģentūru "Jaunie "Trīs brāļi"" parakstīt līgumu par Nacionālās bibliotēkas būvniecību, valsts ir uzņēmusies saistības, tai skaitā finansiālas, ar kurām jārēķinās līguma nosacījumu neizpildes gadījumā, turklāt, pat ja teorētiski tiktu apsvērta iespēja apturēt Gaismas pils būvniecību, tad neizdotos iegūt pat desmito daļu to līdzekļu, kas nepieciešami algu palielināšanai sabiedriskajā sektorā. Sav ukārt bibliotēkas projekta apturēšanas rezultātā rastos milzīgi ilgtermiņa zaudējumi gan Latvijas kultūrai, gan ekonomikai.
 
Visbeidzot, partijas Jaunais Laiks mēģinājums, šķiet, nicinoši apzīmēt Gaismas pili kā "politisku būvprojektu" faktiski ir šīs partijas nostāšanās pret Latvijas inteliģenci, kura daudzkārt norādījusi uz Nacionālās bibliotēkas projektu kā ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas izaugsmē. Starp Gaismas pils lielākajiem publiskajiem aizstāvjiem allaž bijusi dzejniece Inese Zandere, rakstniece Nora Ikstena, akadēmiķe Maija Kūle, režisors Alvis Hermanis, diriģents Māris Sirmais, dzejniece Māra Zālīte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, mākslinieks Imants Lancmanis, režisors Andrejs Žagars, komponists Arturs Maskats, aktieris Juris Žagars, komponists Pēteris Vasks, mākslinieks Edgars Vērpe, dzejnieks Uldis Bērziņš un daudzi citi.
 
Nacionālās bibliotēkas projekts ir solis uz konkurētspējīgāku Latvijas ekonomiku un sabiedrību, tas palīdzēs īstenot noturīgu un ilgtermiņa kultūras un ekonomisko izaugsmi, tai skaitā algu pieaugumu visā valstī.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Zvirbule
LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste