2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Kā ziņu aģentūrai ELTA pastāstījusi bibliotēkas Mūzikas nodaļas vadītāja Egle Marčeniene, šajā platē, kas tapusi 20 gadus pēc gramofona rašanās un 30 gadus pēc fonogrāfa izgudrošanas, skanēja divas lietuviešu tautas dziesmas, ko bija iedziedājis Rīgas lietuviešu vīru kvartets.
Gatavojoties svinēt šīs plates simtgadi, bibliotēka jau vairākus gadus īsteno veco lietuviešu skaņu ierakstu digitalizācijas projektu un veido jubilejas antoloģiju. Tās arhīvā šobrīd ir aptuveni 1560 šellakas plašu, kas vāktas vairāk nekā 40 gadus. Šellaka ir dabīgs materiāls, kas tika lietots plašu izgatavošanai pirms sintētisko izejvielu radīšanas.
Plates pašreizējai kolekcijai iegūtas dažādos veidos – piemēram, viena no sešām vecākajām platēm ar senu Lietuvas himnas ierakstu pirms pāris gadiem gluži nejauši pamanīta tā dēvētajā "blusu tirgū" Viļņas Taura kalnā, atceras Marčeniene. Šobrīd bibliotēka gaida arī vērtīgu kolekciju no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā ir aptuveni tūkstotis plašu.
Zināms, ka līdz 1940. gadam 14 Eiropas un Amerikas firmās kopumā ierakstītas vairāk nekā 2000 lietuviešu šellakas plašu. 2007. gadā bibliotēkas savāktā šellakas plašu kolekcija atzīta par nacionālas nozīmes dokumentālo mantojumu un iekļauta UNESCO Pasaules atmiņas programmas Lietuvas nacionālajā reģistrā.
LETA
Copyright © LETA
