“Eiropas Savienībai jābūt skaidrai vīzijai par bibliotēku lomu zināšanu sabiedrībā”: intervija ar EBLIDA prezidenti Ernu Vintersu 

Erna Vintersa ir viena no vadošajām personībām Eiropas bibliotēku nozarē, kas ar savu ilggadējo pieredzi un aizrautību ir ievērojami veicinājusi bibliotēku attīstību un inovācijas. Kopš 2024. gada pavasara viņa ieņem EBLIDA prezidentes amatu, kurā aktīvi strādā pie bibliotēku lomas stiprināšanas digitālajā laikmetā un veicina sadarbību starp bibliotēku asociācijām visā Eiropā.​

Papildus prezidentūras pienākumiem, Vintersa kopš pērnā gada strādā arī kā Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas tīkla vadītāja, koordinējot sadarbību ar Nīderlandes Publisko bibliotēku asociāciju. Šajā amatā viņa pievēršas lasītprasmes veicināšanai, sabiedrības līdzdalībai digitālajā laikmetā un mūžizglītībai.

Pirms kļūšanas par EBLIDA prezidenti, Erna Vintersa nepilnus 25 gadus vadīja Nīderlandes publisko bibliotēku Kennemerwaard. Šajā amatā viņa kopā ar savu komandu strādāja pie bibliotēkas pakalpojumu attīstības.​

Ernas aizraušanās ar bibliotēkām sākās jau bērnībā, kad viņa kā brīvprātīgā palīdzēja vietējā bibliotēkā. Šī pieredze iedvesmoja viņu izvēlēties karjeru bibliotēku un informācijas nozarē, kurā viņa ir kļuvusi par ietekmīgu līderi un inovāciju virzītāju.

Kā EBLIDA prezidente, Erna Vintersa turpina svarīgas iniciatīvas, kuras uzsāka viņas priekšgājējs Tons van Vlimmerens, tostarp ELAN (European Library Association Network, Eiropas Bibliotēku asociāciju tīkla) projektu (2024–2028), kas vērsts uz bibliotēku un to asociāciju tīkla stiprināšanu visā Eiropā. Viņas vadībā EBLIDA arī aktīvi seko OMC (Open Method of Coordination, Atvērtās koordinācijas metodes) grupas ieteikumiem, lai veicinātu bibliotēku sadarbību un aizstāvību.​

Erna Vintersa uzskata, ka bibliotēkām ir jāpielāgojas digitālajam laikmetam, lai saglabātu savu nozīmi kā kultūras un zināšanu centri. Viņa uzsver nepieciešamību bibliotēkām ieguldīt digitālajā transformācijā un izmantot jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu (MI), lai uzlabotu pakalpojumus un reizē saglabātu savu tradicionālo misiju.​ Ar savu pieredzi, redzējumu un apņēmību Erna Vintersa turpina iedvesmot un vadīt bibliotēku kopienu, veicinot piekļuvi informācijai, izglītībai un kultūrai visā Eiropā.

Latvijas Bibliotēku portāls saka lielu paldies Ernai Vintersai par saspringtajā grafikā atrasto laiku sarunai par bibliotēkām.

Jums nupat apritējis pirmais gads kā EBLIDA prezidentei. Kā jūtaties par šo gadu, un kādi ir bijuši svarīgākie notikumi?

Tas ir bijis aizņemts gads gan EBLIDA biedriem, gan izpildkomitejai. Mūsu iepriekšējais direktors Mikels Kristofersens nolēma neatjaunot līgumu, tāpēc mums bija jāsāk jauna direktora meklēšanas process. Ņemot vērā mūsu rokās esošo lielo ELAN projektu, kas tiek finansēts no ES līdzekļiem, tas bija izšķiroši svarīgi. Mums ļoti paveicās, ka Endrū Krenfīlds, kurš tolaik bija izpildkomitejas loceklis, piekrita kļūt par pagaidu direktoru. Tas nodrošināja vienmērīgu pāreju vadībā. Pēc rūpīga atlases procesa Endrū tagad ir iecelts par pastāvīgo direktoru. Viens no svarīgākajiem notikumiem noteikti bija ELAN projekta uzsākšana, jo tas ļaus mums stiprināt bibliotēku un asociāciju tīklu visā Eiropā.

Kādas ir galvenās EBLIDA iniciatīvas un prioritātes nākamajiem gadiem? Kā bibliotēkas var palīdzēt to sasniegšanā?

Galvenā iniciatīva un prioritāte noteikti ir ELAN projekts. Paralēli tam EBLIDA turpinās sekot arī OMC darba grupas ieteikumiem. Es uzskatu, ka īpaši šajos sarežģītajos laikos bibliotēkām ir jāstrādā kopā un jāaizstāv sava nozīme sabiedrībā. Mēs vienmēr meklējam labākos piemērus aizstāvības jomā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. Protams, mēs aicinām bibliotēkas dalīties ar savu pieredzi ekspertu grupās, kas tiks izveidotas ELAN projekta ietvaros.

Kādu jūs saredzat bibliotēku lomu digitālajā laikmetā – vai tās paliks kā kultūras un zināšanu centri, vai arī tām ir būs jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem un jāmainās?

Ja bibliotēkas vēlas saglabāt savu nozīmi kā kultūras un zināšanu centri, tām nav citas izvēles kā pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Mēs redzam, ka digitāli ir attīstījusies pavisam cita pasaule, un, ja vēlamies būt nozīmīgi sabiedrībā, mums ir jābūt digitāli klātesošiem – gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Kā bibliotēkas var veiksmīgi pielāgoties digitālajai transformācijai, vienlaikus saglabājot savu tradicionālo misiju? Kāda ir MI un citu jauno tehnoloģiju loma?

Bibliotēku tradicionālā misija ir palīdzēt cilvēkiem mūžizglītības procesā (plašākā nozīmē). Tāpat kā mūsu lietotāji arvien apgūst ko pavisam jaunu, arī bibliotekāriem ir jādara tas pats. Nav nepieciešams zināt visu, bet jābūt atvērtam un zinātkāram. Bibliotēkām vajadzētu ieguldīt laiku, spēku un līdzekļus zināšanu iegūšanā par digitālo transformāciju, lai izmantotu iespējas, ko sniedz digitālā vide. MI loma vēl tikai atklāsies. Tas var palīdzēt uzlabot pakalpojumus, taču vienlaikus jāapzinās arī iespējamie aizspriedumi tā algoritmos un datos, uz kuriem tie balstās.

Kādas stratēģijas bibliotēkām būtu jāpieņem, lai veiksmīgi integrētu MI savos pakalpojumos, vienlaikus nodrošinot piekļuvi informācijai un veicinot lasītprasmi digitālajā laikmetā?

Tā ir sarežģīta tēma. Lielākā daļa bibliotēku domā par MI izmantošanu, bet nav pārliecinātas, kā sākt. Es ieteiktu bibliotēkām šo ceļojumu neuzsākt vienatnē – meklējiet citas bibliotēkas, kas ir gatavas sadarboties. Labi izmantots MI var ietaupīt laiku un palīdzēt atrast pareizo informāciju. Savukārt, lasītprasme būs vajadzīga arī MI laikmetā – zinātniskie raksti, pētniecība un dokumentālā informācija joprojām būs rakstītā formā. Turklāt lasīšanai ir potenciāls kļūt par vienu no populārākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Mēs novērojam tendenci, ka cilvēki attālinās no sociālajiem medijiem, meklējot dziļāku jēgu dzīvē. Grāmatu lasīšana apvienojumā ar diskusijām par tām var veicināt vēl lielāku interesi par lasīšanu.

Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju saistībā ar autortiesībām un atvērtu piekļuvi zinātniskajai un kultūras informācijai Eiropā?

Mums jāstrādā kopā ar tādām organizācijām kā Knowledge Rights ’21, SPARC, LIBER un citiem, lai politiķiem padarītu skaidru nepieciešamību pēc pārmaiņām autortiesību un atvērtās piekļuves jomā. Ir daudz kas apdraudēts, jo lielie tehnoloģiju uzņēmumi, izdevēji un tiesību īpašnieki jau kontrolē vai virzās uz kontroli pār saturu, kam vajadzētu būt brīvi pieejamam gan zinātniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Ja mēs nereaģēsim spēcīgi, Eiropas nākotne kā inovāciju un zināšanu vietai būs apdraudēta.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem bibliotēkas saskaras finansējuma un resursu pieejamības jomā? Vai Eiropas Savienība sniedz pietiekamu atbalstu bibliotēkām?

Aizstāvība ir izšķiroši svarīga! Ziniet savu stāstu, sasaistiet to ar sabiedrības aktuālajiem izaicinājumiem. Nebaidieties pieņemt sarežģītus lēmumus un ieguldīt tur, kur pakalpojumiem ir lielākā ietekme. Eiropas Savienībai jābūt skaidrai vīzijai par bibliotēku lomu zināšanu sabiedrībā. Ja šī vīzija tiek iekļauta stratēģiskajās izvēlēs, tad iespējams arī ES finansējums gan projektiem, gan ilgtermiņa programmām.

Kā bibliotēkas var efektīvāk sadarboties ar muzejiem, arhīviem un izglītības iestādēm, lai veicinātu piekļuvi kultūrai un izglītībai?

Sadarbība iespējama tikai tad, ja ir kopīga vīzija par sasniedzamajiem mērķiem. Tas sākas ar to, ko jūs vēlaties saviem iedzīvotājiem. Bez kopīga mērķa jebkura iniciatīva ies bojā labu nodomu līmenī.

Kāda ir bibliotēku loma cīņā pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai ir kādi konkrēti projekti, kurus jūs vēlētos izcelt?

Bibliotēkām būtu jāizstrādā (ja vēl nav) programmas kritiskās domāšanas un informācijpratības attīstībai. Es vēlos izcelt iniciatīvu “demokrātiskā sagatavotība” (“democratic fitness”), kuras mērķis ir iemācīt cilvēkiem debatēt, pieņemt atšķirīgus viedokļus un censties izprast citu skatījumu.

Kas jūs iedvesmoja izvēlēties karjeru bibliotēku un informācijas nozarē? Vai atceraties konkrētu brīdi, kad nostiprinājās jūsu pārliecība par šīs jomas nozīmīgumu?

Bērnībā ar klasi apmeklējām vietējo bibliotēku. Es nāku no strādnieku ģimenes, biju atkarīga no lasīšanas un jau toreiz zināju, ka vēlos strādāt bibliotēkā. Grāmatu krājums bibliotēkā man bija kā īsta dārgumu lāde – es varēju “ceļot” lasot. Iepazīt jaunas idejas ir dāvana, kas man devusi iespēju būt tur, kur esmu tagad.

Kāds ir bijis lielākais izaicinājums jūsu darbā ar bibliotēkām un informācijas pieejamību? Ar ko jūs lepojaties visvairāk?

Būdama publiskās bibliotēkas direktore gandrīz 25 gadus, lielākais izaicinājums bija panākt, lai vietējie politiķi saprastu bibliotēkas nozīmi savā kopienā. Ir jāatrod pareizā pieeja gan kreisajiem, gan labējiem, vienlaikus neļaujot personīgajām simpātijām traucēt diskusijā. Visvairāk lepojos ar savu bibliotēkas komandu, kad vēl biju direktores amatā, – viņi bija ļoti inovatīvi, attīstot jaunus pakalpojumus, kas pārliecināja vietējo pašvaldību ieguldīt šo inovāciju ilgtermiņa finansēšanā.

Vai ir kāda bibliotēka, projekts vai iniciatīva, kas jūs ir iedvesmojusi un ko jūs vēlētos redzēt plašāk īstenotu visā Eiropā?

Neesmu objektīva, bet minēšu Nīderlandes programmas 😊 – “Bibliotēka skolā” un “Informācijas punkti digitālajiem valdības pakalpojumiem”. Pirmajā programmā pamatskolas saņem atbalstu lasīšanas veicināšanai, kas balstīta uz lasītprieku. Šobrīd esam ceļā uz papildu ilgtermiņa finansējumu no Izglītības ministrijas. Otra programma palīdz tiem iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības ar digitālajām prasmēm. Esam izveidojuši vairāk nekā 800 šādus punktus publiskajās bibliotēkās. Šī programma tiek finansēta no Iekšlietu ministrijas un Nodokļu dienesta līdzekļiem.

Paldies!

Aicinām ielūkoties izskanējušās EBLIDA konferences programmā, kur pieejamas saites uz dalībnieku prezentācijām.

eblida.org

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv