Pirmais stāsts ir par Strazdumuižas kungu namu jeb Pihlavu villu Juglā, kurā no 1963. līdz 2017. gadam darbojās Latvijas Neredzīgo bibliotēka. Stāsta autore ir Margarita Jeļisejeva, bijusī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbiniece (2011–2023), bibliotekāre un tekstu veidotāja, kurai visvairāk patīk lasīt grāmatas un arī pašai rakstīt.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir ļoti īpaša bibliotēka, kas apkalpo lasītājus ar dažādām lasīšanas grūtībām. Neredzīgs vai vājredzīgs lasītājs nav parasts lasītājs. Krājums lielākoties sastāv no pielāgotās literatūras audioformātā un Braila rakstā. Tas nozīmē, ka arī bibliotēkas telpām jābūt pielāgotām, lai šādi lasītāji varētu apmeklēt bibliotēku un izmantot tās pakalpojumus sev ērtā veidā.

Pirmais bibliotēkas direktors Staņislavs Miklaševičs ilgi cīnījās par to, lai vispār dabūtu telpas savai bibliotēkai. Savās atmiņās Miklaševičs pieminējis, ka pat sācis pīpēt tajos laikos, jo bibliotēkas atvēršana prasīja no viņa visus spēkus. Sākumā Miklaševičs panāca skaņu ierakstu studijas dibināšanu. Bet viņa lielākais sapnis bija atvērt republikānisko bibliotēku, jo tikai šāds mērogs varēja apmierināt viņa vēlmes un lasītāju vajadzības. Ar savu neatlaidību un grūtu darbu Miklaševičs sasniedza mērķi un 1963. gadā dabūja telpas Juglas ielā 14, ko sauca par Pihlavu villu. Nikolajs Andrejs Pihlavs uzcēla greznu villu 1853. gadā, kā arī sistemātiski atbalstīja Neredzīgo biedrību. Jugla kļuva par Latvijas neredzīgo cilvēku darba, dzīves, kultūras, sporta un citu aktivitāšu centru 1884. gadā, kad uz turieni pārcēlās Neredzīgo institūts. 1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tika atklāta pilsētas bērnu patversme, vēlāk tur atradās internātskola. No 1963. gada līdz 2017. gadam šajā ēkā darbojās Latvijas Neredzīgo bibliotēka.

Bibliotēkas kolektīvs pie vecās ēkas Juglas ielā 14.

Sakarā ar to, ka daudzi vietējie lasītāji mācījās šajās telpās, viņi bija pieraduši pie telpu izvietojuma un labi pārzināja šo ēku. Tajos laikos tā bija vislabākā izvēle. Ilgus 55 gadus lasītāji katru darba dienu nāca uz bibliotēku, apmeklēja pasākumus lasītavā, tad gāja uz abonementu paņemt audiogrāmatas un grāmatas Braila rakstā.

Grāmatas Braila rakstā ir diezgan lielas, smagas un grūti pārnesamas. Jaunākie izdevumi Braila rakstā atšķiras ar plānākiem vākiem, tāpēc ir krietni vieglāki. Toties vecie izdevumi katrs svēra tikpat, cik milzīga enciklopēdija. Pavisam vecas grāmatas Braila rakstā ir rakstītas ar roku. Kādreiz, 20. gadsimta sākumā, tas bija vienīgais veids, kā varēja izveidot grāmatu Braila rakstā. Toreiz vēl nebija rakstāmmašīnu, printeru vai tipogrāfiju, kas varētu drukāt neredzīgo rakstu. Un daži entuziasti veidoja grāmatas savām rokām. Ar roku pārrakstītas Braila grāmatas ir ārkārtīgi smagas. Iesējums šīm grāmatām arī ir unikāls, jo vāki nav no kartona, bet gan no auduma vai citiem līdzīgiem materiāliem. Tas vien pieliek svaru katram sējumam.

Tas viss nozīmē, ka šādām grāmatām nederētu parastie grāmatu plaukti. Gan plauktu izmēram jābūt lielākām, gan plauktiem jābūt izturīgākiem un stiprākiem. Vecajā Pihlava villā bija ļoti augsti griesti, tāpēc grāmatu plauktu augstums bija neierasti liels. Lai sasniegtu virsotnes, vajadzēja izmantot stalažu kāpnes, kuras ne vienmēr varēja ērti izvietot.

Audiogrāmatām arī bija dažādas formas: diski MP3 formātā, ar kuriem lasītāji vēl nesen bija sākuši apieties, un daudzi nepaspēja iemācīties ar tiem darboties. Tāpēc lielākā un apjomīgākā audioierakstu daļa bija kasešu formātā. Lielas plastmasas kastes ar sešām vai astoņām kasetēm iekšā, un vairākām grāmatām kasešu skaits sasniedza desmit, divdesmit, pat trīsdesmit kasetes. Tas nozīmēja, ka šādas grāmatas ietilpa vairākās kastēs.

Bibliotēkas krājums kopumā aizņēma daudz vietas, tāpēc plauktu bija daudz, bet, lai varētu salikt vairāk plauktu, starp plauktiem bija salīdzinoši šauras ejas. Darboties šādos apstākļos ar smagām un neparocīgām kasetēm vai Braila grāmatām bibliotekāriem vienmēr bija liels izaicinājums.

Vecā ēka Juglas ielā 14 renovācijas procesā (2025. gads).

2015. gadā notika remonts abonementā, kas palīdzēja atsvaidzināt telpas. Remontdarbu laikā bibliotēka bija aizvērta lasītājiem, un bibliotekāriem bija iespēja izskatīt krājumu, lai norakstītu novecojušas un neatbilstošas grāmatas Braila rakstā. Parastajos apstākļos šādam vērienīgam darbam nepietika laika un spēka, jo Braila grāmatu pārkārtošana prasīja visa kolektīva kopīgu darbu.

2016. gadā nāca pārmaiņas. Progress skrēja uz priekšu, kasešu ēra bija oficiāli beigusies, visas kopijas tika norakstītas un likvidētas, oriģināli atstāti ar mērķi tos pamazām restaurēt un pārveidot MP3 formātā. Tas arī palīdzēja samazināt krājuma apjomu un atrast brīvas vietas plauktos, jo diski ir krietni mazāki par kasetēm.
Taču Pihlava villa ar katru gadu novecoja. 2017. gada 26. aprīlī bibliotēkas apkures sistēma izgāja no ierindas. 8. maijā par bibliotēkas direktori tika iecelta Andra Jākobsone, kas joprojām turpina pildīt šos pienākumus. Kad viņas pilnvaras tika oficiāli apstiprinātas, Andra uzreiz sāka aktīvi darboties. Līdz mēneša beigām tika saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas telpas ir nedrošas un bīstamas, tāpēc ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi. Sienas, grīdas un pārsegumi tik tikko varēja izturēt esošo slodzi, nemaz nepieminot apkures sistēmas problēmas.

Direktorei nebija izvēles. Viņa sekoja pirmā direktora pēdās un arī sāka jaunu telpu meklējumus. Juglas ciemats joprojām ir un vienmēr būs neredzīgo cilvēku infrastruktūras un dzīves centrs. Tāpēc arī bibliotēka nevarēja pārcelties uz citu rajonu.

Pārcelšanās uz jaunajām telpām (bildē pati Margarita).

2017. gada augustā tika parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums, kur uzreiz sākās telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām.

Tas var izklausīties neticami, bet arī šīs telpas bija labi pazīstamas vairākiem bibliotēkas lasītājiem. Kādreiz tur atradās Rīgas MRU (Mācību un ražošanas uzņēmums), kur strādāja neredzīgie cilvēki. 1998. gadā uz Rīgas MRU bāzes tika nodibināts SIA “LNB Jugla”, kas nodarbojas ar slotu un suku ražošanu un nekustamā īpašuma izīrēšanu. Tas nozīmēja, ka ceļš no neredzīgo ciemata līdz jaunajām bibliotēkas telpām ir labi zināms un viegli atrodams vietējiem lasītājiem.

Jaunās telpas bija arī vairāk piemērotas bibliotēkas vajadzībām. Pēdējos gados bibliotēka aktīvi paplašināja lasītāju loku un pakalpojumu klāstu. Par bibliotēkas lasītājiem kļuva cilvēki ar pārvietošanas grūtībām un citiem traucējumiem. Bibliotēka sāka ražot grāmatas arī citos pielāgotajos formātos, piemēram, palielinātā drukā, vieglajā valodā.

Bibliotēkas jaunās telpas Strazdumuižas ielā 80.

Tāpēc bija ārkārtīgi svarīgi, lai bibliotēkas telpās varētu tikt arī lasītāji ar pārvietošanas grūtībām vai ratiņkrēslā. Jaunajā ēkā pie durvīm nebija kāpņu, bet lasītāju ērtībām tika uztaisīti arī rokturi, pie kuriem pieturēties.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka turpina augt, attīstīties un paplašināties. Ar katru gadu parādās jauni apkalpošanas veidi un citi pakalpojumi, pielāgotas literatūras formas un formāti. Jaunā ēka ar zemākiem plauktiem un plašākām telpām palīdz bibliotekāriem uzlabot lasītāju apkalpošanu. Taču vecā Pihlavu dzimtas villa vienmēr paliks daļa no šīs bibliotēkas vēstures.

Izmantotie avoti:
1. Bite, Gunta. Klusie vēstures veidotāji. [Rīga]: Latvijas Neredzīgo bibliotēka, [2019]. 170 lpp. ISBN: 9789934199400.
2. Strazdumuižas dzīvojamā ēka: [tiešsaistes resurss]. [Skatīts 29.01.2025]. Pieejams: www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Jugla/StrazduMuiz.htm
3. LNerB. Bibliotēkas vēsture [tiešsaistes resurss]. [Skatīts 29.01.2025]. Pieejams: neredzigobiblioteka.lv/par-biblioteku/bibliotekas-vesture/

Vairāk par konkursu:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!

Rakstu sagatavoja:
Margarita Jeļisejeva
Bijusī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbiniece (2011–2023)