Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārtiņš Lagzdons

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītāja Mārtiņa Lagzdona.

Portāls Bibliotēka.lv, 8. aprīlis, 2025 716

Mārtiņš Lagzdons festivālā “Lampa” 2024. Cēsis. Foto no personiskā arhīva

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Sanācis tā, ka tieši šogad, pavisam drīz – 31. maijā, apritēs 20 gadi, kopš esmu saistīts ar bibliotēku nozari kā profesionālis, protams, ar bibliotēkām kā klientam vēsture ir daudz senāka. Kursīšu bibliotēkā sāku strādāt 2005. gadā kā bibliotekārs, bet jau no 2006. gada ieņēmu vadītāja amatu, ko turpinu darīt līdz šim brīdim. Mana nokļūšana bibliotēku nozarē ir pavisam nejauša. Pēc vidusskolas, kad bija jādomā par profesijas izvēli un tālākām izglītošanās gaitām, pirmā izvēle bija Kultūras akadēmijas aktiermāksla, otra – tūrisma joma. Sanāca, ka paliku pie otrās, jo pirmajā netiku, bet ar aktiermākslu esmu saistīts, jo jau vairāk nekā 23 gadus spēlēju Kursīšu amatierteātrī “Kodols”, no kuriem pēdējos 6 esmu tā vadītājs.

Par bibliotekāriem nebija pat doma! Strādāt pagasta bibliotēkā mani un māsu uzaicināja pagasta priekšsēdētājs Viktors Drukovskis, jo bibliotēka mainīja telpas, tika ieviests internets un pirmie datori, viņš vēlējās, lai bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet kas vairāk (informācijas ieguves vieta, notikumu vieta). Man šķiet, ka pa šiem 20 gadiem man tas ir lieliski izdevies, un viņa iecere ir īstenota pilnībā. Sākotnēji bijām divi darbinieki, bet 2008. gada krīzes laikā paliku strādāt viens.

Mana pamata augstākā izglītība ir tūrisma jomā, bet 2009. gadā Latvijas Universitātē (LU) iegūts profesionālais maģistra grāds informācijā un bibliotēkzinībās. Augstskolā iestājos, jo vēlējos iegūt zināšanas bibliotēku jomā. Sākums bija grūts, bet izturēju!

Sākot strādāt bibliotēkā, iestājos Latvijas Bibliotekāru biedrībā (LBB) un neesmu to nožēlojis ne mirkli, jo tā ir bijusi lieliska iespēja piedalīties dažādos profesionālos pasākumos, projektos. Sākumā darbojos LBB Saldus nodaļā, bet no 2010. gada, kad uz Saldus nodaļas bāzes tika izveidota Kurzemes nodaļa, līdz 2021. gadam biju tās vadītājs. Šajā amatā izdevās vairāki lieliski pasākumi un aktivitātes, bet bija lietas, kuras nesanāca paveikt, īstenot.

Pateicoties Bila un Melindas Geitsu fondam un Kultūras informācijas sistēmu centra īstenotajam projektam (BMGf GL Leader and Innovarors Program at the Mortenson Center for International Library Programs (University of Illinois Library at Urbana-Champaign, USA)) 2010. gadā mēnesi līdz ar citiem 11 Latvijas lielāku un mazāku bibliotēku darbiniekiem un vadītājiem man bija iespēja mācīties un gūt pieredzi ASV. Tā bija nenovērtējama pieredze un atmiņas, ko atcerēties ilgi!

No 2017. gada esmu arī kvalifikācijas “Bibliotekārs” piešķiršanas, eksaminācijas komisijas loceklis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), bet pēdējos divus gadus – komisijas priekšsēdētājs.

Strādājot un darbojoties nevalstiskajās organizācijās, ir sanācis piedalīties dažādos projektos, apmācībās un pasākumos Latvijā un ārzemēs – Erasmus+ mobilitātē Spānijā, IFLA kongresā Gēteborgā, pieredzes braucienos uz Somiju, Dāniju, Austriju u.c.

Es teiktu tā, ka no nejaušības un pagaidu darba esmu atradis savu profesiju, kurā man patīk būt un augt.

Ceļojumā uz Vīni 2024. gadā pie Šenbrūnas pils

Ceļojuma laikā Vīnē 2024. gadā “Madam Tiso vaska figūru muzejā” kopā ar aktieri Bredu Pitu

Vadot Latvijas Bibliotekāru biedrības kongresu “Bibliotēkas un lasīšana” 2024. gada aprīlī

Kopā ar Kursīšu pagasta amatierteātri “Kodols” pēc M. Jakubosvkas lugas “Tikai tu” pirmizrādes 2023. gada aprīlī

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Man patīk darbs, ko es daru. Strādāt viena darbinieka bibliotēkā pagastā ir izaicinoši, jo tev ir jādara viss – sākot ar lasītāju apkalpošanu, beidzot ar datubāzu veidošanu un novadpētniecības darbu, no mazu bērnu pasākumiem līdz pieaugušajiem domātām aktivitātēm.

Gandarījumu un prieku man darbā sagādā tas, ka varu palīdzēt bibliotēkas apmeklētājiem atrisināt kādu viņa problēmu, ieteikt kādu grāmatu. Gandarījums ir par profesionāli paveiktu darbu, kuru novērtē lasītāji un kolēģi. Prieks ir par izdevušos pasākumu un veiksmīgi uzrakstītu un īstenotu projektu. Kopš 2005. gada realizēts daudz liekāku un mazāku projektu. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Kursīšos pie pieaugušajiem un bērniem viesojušies ļoti daudzi zināmi autori un personības. Prieks ir bijis viņus satikt, sarunāties un iedvesmoties.

Prieks ir iedvesmot arī citus kolēģus, rādīt piemēru, jo nu jau daudzus gadus bibliotēku pieredzes braucienu laikā apmeklē kolēģi no tuvām un tālām Latvijas vietām, arī ārzemēm.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Mans izaicinājums ir neuzņemties par daudz, nepiekrist piedāvājumam, neteikt uzreiz jā un tikai pēc tam domāt. Ar to ir sanācis dažādi – gan veiksmīgi notikumi, gan nožēla par izdarīto. Darbu, ko daru, gribas paveikt labi, lai ir gandarījums, bet tādēļ bieži vien tiek ziedots miegs un brīvais laiks. Mans izaicinājums ir laika plānošana un dažādo pienākumu un darbu apvienošana. Neatlikt lietas uz pēdējo brīdi. Zinu, ka nevaru darīt daudz lielu darbu vienlaicīgi, tas laikam vīriešiem raksturīgi.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Domāju, ka darbā man noder mana ilgstošā pieredze un uzkrātās zināšanas, daudzu gadu garumā veidotais un iegūtais profesionāļa statuss. Domāju, ka darbā nevaru iztikt bez radošuma, kas noder daudzās lietās un situācijās. Komunikācijas prasmes un spēja sarunāties ar dažāda vecuma auditoriju. Darba mīlestība un izvēlētās profesijas patikšana, jo man šķiet, ka es nevarētu darīt darbu, kurš man nepatīk. Azarts un sacensības gars virza procesus un neļauj apstāties.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Savā darbā es esmu iedvesmojies no vairākām bibliotēkām gan Saldus novadā, gan citur Latvijā un pasaulē, it sevišķi profesijas apgūšanas pirmajos gados. Dažas no tādām bibliotēkām ir Pūres bibliotēka, Kuldīgas bibliotēka, Pilsrundāles bibliotēka. Ja man jānosauc cilvēki, tad tādi ir vairāki, kas iedvesmojuši un palīdzējuši profesionāli augt un attīstīties.

Pirmajos soļos bibliotēku darbā liels atbalsts un padomdevēja bija kādreizēja Lutriņu pagasta bibliotēkas vadītāja Ligita Popsujēviča, kurai varēja lūgt padomu un palīdzību. Viņa savā laikā īstenoja interesantus projektus, aktīvi veica novadpētniecības darbu. Mums – kā jauniem darbiniekiem bez izglītības un pieredzes – tas ļoti noderēja. Viņa bija mūsu mentore, jo Kursīšu bibliotēkas ilggadējā vadītāja Ieva Romane mūs uzticēja tieši Ligitai.

Daudzas kopīgas aktivitātes realizētas, padoms prasīts, profesionāli diskutēts ar bijušo Saldus pilsētas bibliotēkas galveno metodiķi Aiju Pelīti. Augstskolas laikā iedvesmoja un profesionāli augt palīdzēja pasniedzēji, arī maģistrantūras studiju biedrenes, bet īpaši paldies jāsaka manai maģistra darba vadītājai, LU sociālo zinātņu profesorei Baibai Sporānei.

Jāsaka, ka gan kolēģu kritika, gan pozitīvas atsauksmes mani – kā profesionāli, kā cilvēku – ir gan gremdējušas, gan iedvesmojušas jauniem izaicinājumiem.

Vadot Līgo svētku pasākumu Kursīšu estrādē

Vilka lomā Eglītes iedegšanas pasākumā Kursīšu Kultūras namā 2023. gadā

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Domāju, ka jādomā par bibliotēku iekštelpu un ārtelpas pievilcīguma radīšanu gan lielākās, gan mazākās bibliotēkās, gan skolās. Lai vide ir aicinoša, mūsdienīga, jo tā ietekmē gan apmeklētājus, kas nāk uz bibliotēku, gan darbiniekus, kas tur strādā. Protams, ir vietas, kur viss ir kārtībā, bet ir vietas, kur vajadzīgi uzlabojumi.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Atzīšos: salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem un tagad, daiļliteratūru lasu mazāk, bet cenšos atrast brīdi, kad palasīt.

Margaritas Stārastes “Ziemassvētku pasakas” ir grāmata, kuru pirmo izlasīju, sākot lasīt pirmās klases Ziemas brīvlaikā. 1. klases pirmajā pusgadā lasīšana man nevedās, bet tad manās rokās nonāca šī grāmata (neatceros, kāds uzdāvināja vai paņēmu bibliotēkā), kuru sāku lasīt, un lasīšana “aizgāja”. Es to nevaru izskaidrot. Vai tās bija pasakas vai teksts, vai kas cits, bet šo grāmatu izlasīju patstāvīgi, bez aizķeršanās, un tā radās mans lasītprieks un patika. Šo grāmatu esmu iesniedzis arī LNB “Tautas grāmatu plauktam”.

Māra Bērziņa “Svina garša” ir grāmata, kura lika domāt par mūsu izdarītajām izvēlēm un to ietekmi, par maziem notikumiem, bet ar lielu ietekmi.

2024. gadā mani uzaicināja būt Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā žūrijā. Tik koncentrētā kārtā bērnu grāmatas sen nebiju lasījis. Lai gan tas bija izaicinājums, tomēr tas sagādāja lielu prieku un gandarījumu. No šajā laikā izlasītajām grāmatām ieteiktu vairākas bērnu grāmatas, kuras runā par citādo, atšķirīgo un tā pieņemšanu, par īpašajiem bērniem, par problēmām, par slimībām. Grāmatas, kuras mani uzrunāja, ir “Džūlija un haizivs” (Kirana Milvuda Hārgreiva), “Kamils, kurš skatās ar rokām” (Tomašs Malkovskis), “Mans brālis ķer dinozaurus” (Džākomo Macariols), “Pasaulē mīļākais klusums” (Gusts Ābele) un “Ōpja hūte” (Lauris Gundars).

Profesionālie resursi, kurus ieteiktu lasīt ne tika tāpēc, ka tie ir izglītojoši un ideju pilni, bet arī to tapšanā katru gadu tiek ieguldīts liels darbs, ir bibliotēku gada teksta atskaites. Pēc savas pieredzes un kolēģu stāstītā zinu, ka tas nav tas mīļākais bibliotekāru darbs, kurš jāveic katra gada sākumā, bet ir vērtīgi apstāties un padomāt par savas bibliotēkas paveikto, risinātajām problēmām, un, kad ir uzrakstīts, tad liels gandarījums pašiem. Tādēļ aicinu lasīt bibliotēku gada pārskatus, izglītoties un iedvesmoties!

Ziemassvētku laika īpašais darbs

Manas dzīves īpašie mirkļi

Tie ir lielāki un mazāki notikumi, kas notiek ar mani un kopā ar apkārtējiem, tie rada īpašas sajūtas, pārmaiņas un iedvesmo. Tas varbūt mēnesi ilgs brauciens un studijas ASV, tas ir ceļojums uz Vīni, tā ir saņemta atzinība no kolēģiem, tā ir sen lolota sapņa īstenošana, tā ir nokļūšana negaidītā situācijā un veiksmīga izķepurošanās no tās, tas ir sarunā dzirdēts teikums, tie ir satiktie cilvēki personīgajā un profesionālajā dzīvē.

Ir ļoti īpašs mirklis un laiks ap Ziemassvētkiem, kad uzvelc sarkanu mēteli un pārtopi par tēlu, kurš sagādā prieku un liek noticēt brīnumiem gan lieliem, gan maziem. Šis laiks ir gan ļoti nogurdinošs un spēkus izsmeļošs, gan arī uzlādējošs un prieku dāvājošs reizē.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Svētdienas – tad var arī nedarīt neko un veltīt laiku sev. Var gulēt, cik ilgi vēlas. Lasīt, cik ilgi vēlas. Aizbraukt kaut kur atpūsties. Darīt visu, ko vēlies.

Vaļasprieki – teātris, kino, grāmatas, ceļojumi.

Ģimene un draugi – sarunas, kopā būšana, kopīgas aktivitātes, darbi, reizēm arī strīdi.

Ritas Beķeres īpašais jautājums: Mārtiņ, kādu Tu redzi savu bibliotēku pēc 5 gadiem?

Paldies Ritai par jautājumu! Pēc 5 gadiem bibliotēka būs, un tas ir pats svarīgākais! Es ceru. Tajā apvienosies tradicionālais (grāmatas, prese, pasākumi, tikšanās u.c.) ar digitālo (e-pakalpojumi, klientu apkalpošanas centri, digitalizācija u.tml.). Bibliotēka būs esošajās telpās, tiks nomainīti atsevišķi iekārtojuma elementi, papildinātas tehnoloģijas. Bibliotēka būs uzsākusi veidot savu digitālo resursu un lokālās vēstures materiālu kolekciju. Tās struktūrā būs vietējās vēstures istaba un ekspozīcija. Bibliotēka būs vieta, kur satikties paaudzēm un mijiedarboties, mācīties, sarunāties.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Paldies visiem! Gandarījums ir par katru kolēģi, kurš savu darbu dara no sirds un pēc labākās sirdsapziņas.

Pētot savas bibliotēkas vēsturi un sastopoties ar citu bibliotēku LBB vēstures materiāliem, nonācu pie atziņas, ka sākotnēji vairums bibliotēku darbinieku bija vīrieši, pēc tam tas mainījās, un šobrīd pārsvarā jomā dominē sievietes. Saldus novada bibliotēkā esam divi kungi – bibliotekārie darbinieki! Kā ir citos novados? Būtu interesanti redzēt statistiku, kādu rakstu vai apkopojumu, pieredzes stāstu, izstādi, kas izceltu saulītē bibliotekāros darbiniekus – kungus. Aicinu mūsu pulkam pievienoties arī citus. Protams, saprotu, ka tas ir algu jautājums, kas šobrīd ir ļoti neviendabīgs nozarē kopumā, atsevišķās bibliotēkās un reģionos.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Kā nākamo intervijas dalībnieku ieteiktu bijušo Saldus pilsētas bibliotēkas metodiķi, tagad jau vairākus gadus Latvijas Neredzīgo bibliotēkā strādājošo Aiju Pelīti.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Ilgus gadus strādāts publiskajā bibliotēkā, tagad vairākus gadus citā sistēmā. Kas ir kopīgais un atšķirīgais bibliotekārajā darbā, un kādu tu redzi bibliotēku sadarbību nākotnē?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Anita Šveda
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ieva Punka
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Rita Beķere