Šīgada martā jau 10. reizi ir izziņots balvas nominantu garais saraksts divās kategorijās – labākā zaļā bibliotēka un labākais zaļās bibliotēkas projekts. Sarakstā iekļauta arī kaimiņvalsts bibliotēka Šauļos, Lietuvā, ar Lietu bibliotēkas projektu. Kamēr norit konkursa jaunais cēliens, Latvijas Bibliotēku portāls interviju sērijā atskatīsies uz aizvadītā gada nominantiem. Pirmā intervija ir par Slovēnijas pilsētas Novas Goricas Frances Bevka publiskās bibliotēkas Sēklu bibliotēkas projektu, kura pievienotā vērtība ir izstrādāta lietotne.

Ilgtspējība un videi draudzīga domāšana kļūst arvien nozīmīgāka arī bibliotēku darbā, un lielisks piemērs tam ir Frances Bevka publiskās bibliotēkas īstenotā Sēklu bibliotēka Slovēnijā. Frances Bevka publiskā bibliotēka atrodas Nova Goricā un piedāvā plašu pakalpojumu klāstu vietējai kopienai. Tā nosaukta par godu Francem Bevkam (France Bevk, 1890–1970), ievērojamam slovēņu rakstniekam, dzejniekam un publicistam, kurš sarakstīja vairāk nekā 100 grāmatas.

Sēklu bibliotēkas iniciatīva ne tikai veicina vietējo iedzīvotāju izpratni par bioloģisko daudzveidību un pārtikas pieejamību, bet arī piedāvā praktisku iespēju apgūt dārzkopības prasmes un kļūt pašpietiekamākiem. Kopš Sēklu bibliotēkas atvēršanas tā ir guvusi lielu atsaucību un iedvesmojusi arī citas bibliotēkas Slovēnijā un ārpus tās. Tā novērtēta arī starptautiski – projekts “Sēklu sargi: mūsu mantojuma saglabāšana” iekļuva IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2024 finālā kā viens no labākajiem zaļo bibliotēku projektiem, saņemot vicečempiones (runner-up) titulu, kas ir nozīmīgs sasniegums.

Sēklu bibliotēku ieviešana saskan ar globālu kustību, kur pirmie šādi maiņas punkti parādījās ASV jau 2000. gadā. Arī vairākās Latvijas bibliotēkās, piemēram, Līvānos, Gulbenē, Iecavā, Skultē, Kolkā u.c. pieejami sēklu maiņas punkti, kurus organizē Latvijas Permakultūras biedrība ar mērķi lolot paaudzēs pārmantotos kultūraugus.

Frances Bevka publiskās bibliotēkas Sēklu bibliotēka dodas soli tālāk un ne tikai saglabā tradicionālo sēklu apmaiņas ideju, bet arī ievieš inovatīvus risinājumus – tai izstrādāta īpaša lietotne, kas atvieglo sēklu aizņemšanos un veicina digitālo pratību, kā arī, pateicoties bibliotēkas tīklam, projekts ir paplašinājies valsts mērogā un pat ārpus tās. IFLA Zaļās bibliotēkas balvas žūrija īpaši atzinīgi novērtēja bibliotēkas efektīvo komunikāciju, līdzdalību aprites ekonomikā un apmeklētāju iesaisti. Lai veicinātu vides izpratni sabiedrībā, bibliotēka rīko dažādus izglītojošus pasākumus, izmantojot bibliotēkas resursus un īpaši pievēršot uzmanību ekoloģiskās domāšanas popularizēšanai bērnu vidū. Iekļūšana šī konkursa 2024. gada garajā kandidātu sarakstā apliecina, ka Frances Bevka publiskās bibliotēkas iniciatīva ir starptautiski atzīta kā inovatīva un nozīmīga ilgtspējīgas nākotnes veidošanā.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra Bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par slovēņu projektu “Sēklu sargi: mūsu mantojuma saglabāšana” saka: “Frances Bevka publiskās bibliotēkas iniciatīva nav tikai sēklu bibliotēka! Tā ir ļoti nozīmīga, jo palīdz ne tikai saglabāt ģenētisko materiālu no augiem, kas ir īpaši piemērojušies vietējiem apstākļiem un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību, bet tā ir arī svarīga kultūrvēsturiskā aspektā – šajās sēklās tiek saglabātas vietējās tradīcijas, kultūra, zināšanas un identitāte. Svarīgi, ka sēklu bibliotēkas lomu izprot un procesā aktīvi iesaistās kopiena, tādejādi veicinot kopienas sadarbību, saliedētību un dodot impulsu arī citiem. Frances Bevka publiskā bibliotēka īsteno globālo izglītību, palīdzot savas kopienas locekļiem izvērtēt skatu uz pasaules notikumiem un iespējām tos ietekmēt. Šī iniciatīva arī parāda, ka ikvienai idejai, kas sākotnēji ir kā maza sēkliņa, nokļūstot auglīgā augsnē ir potenciāls izaugt, kļūt par krāšņu augu un dot augļus.”

Frances Bevka publiskās bibliotēkas pārstāve Ana Kosiča

Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Frances Bevka publiskās bibliotēkas pārstāve Ana Kosiča (Ana Kosič) dalās pieredzē par projekta attīstību, izaicinājumiem un inovatīviem risinājumiem, kas ļāvuši padarīt šo iniciatīvu ilgtspējīgu un pieejamu plašai sabiedrībai. Viņa stāsta par to, kā sākotnēji neliela ideja pārtapa par nozīmīgu kopienas projektu, kas ne tikai veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu, bet arī stiprina bibliotēkas lomu sabiedrībā.

Kāds bija jūsu projekta galvenais mērķis, un kā tas veicināja ilgtspējīgu attīstību jūsu kopienā?

Frances Bevka publiskā bibliotēka ir neatņemama kopienas daļa un kalpo kā vieta mācībām un socializācijai. Kā uz kopienu orientēta iestāde, mēs esam apņēmušies veicināt mūžizglītību. Ar dažādiem bibliotēkas projektiem, piemēram, darbnīcu telpu (makerspace), Lietu bibliotēku un Sēklu bibliotēku, mēs iedrošinām sabiedrību kļūt ilgtspējīgākai un videi draudzīgākai. Viens no ietekmīgākajiem projektiem ir mūsu Sēklu bibliotēka, kuru atvērām 2020. gadā. Tā ļauj bibliotēkas apmeklētājiem aizņemties mājās audzētas sēklas. Sēklu bibliotēkas galvenais mērķis ir izglītot par ilgtspējību, veicināt bioloģisko daudzveidību, pārtikas drošību un mudināt cilvēkus audzēt pašiem savu pārtiku, vienlaikus pievēršot uzmanību vietējo sēklu saglabāšanas nozīmei. Ar šo iniciatīvu mēs arī samazinām kopienas atkarību no ārējiem pārtikas avotiem. Organizējot darbnīcas, lekcijas un dārzkopības klubu, kas apvieno dārzkopības entuziastus, mēs sniedzam cilvēkiem zināšanas un prasmes, lai viņi varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus gan dārzkopībā, gan ikdienas dzīvē.

Kā jūs izvēlējāties konkrēto tēmu vai iniciatīvu ilgtspējībai? Vai bija kāds īpašs notikums vai problēma, kas kalpoja par iedvesmu Sēklu bibliotēkai?

Dārzkopība Slovēnijā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, un daudzi cilvēki jau ilgstoši pieraduši saglabāt savas mājās audzētās sēklas. Mūsu pilsētā Nova Goricā sēklu apmaiņa pastāvēja jau pirms Sēklu bibliotēkas izveides. Pirms dažiem gadiem mēs saņēmām vietējās kopienas ierosinājumu izveidot pastāvīgu Sēklu bibliotēku, un mēs ar prieku šo ideju īstenojām. Mūs iedvesmoja citas bibliotēkas visā pasaulē, kurām jau bija Sēklu bibliotēkas, taču mēs vēlējāmies procesu padarīt ērtāku un daļēji digitalizēt, tāpēc izstrādājām īpašu lietotni sēklu aizņemšanai.

Kādas ir lielākās pārmaiņas, kuras esat novērojuši savā kopienā pēc šī projekta īstenošanas?

Kopš Sēklu bibliotēkas atvēršanas mēs esam novērojuši pieaugošu interesi par ilgtspējības tēmām gan apmeklētāju, gan bibliotekāru, gan mediju vidū. Augošais bibliotēkas biedru skaits liecina, ka cilvēki vēlas izmantot vietējās sēklas un vēlas iemācīties tās pareizi saglabāt. Tāpat interese par Sēklu bibliotēku ir augusi arī citās Slovēnijas bibliotēkās – šobrīd vairāk nekā divdesmit publiskās bibliotēkas Slovēnijā ir ieviesušas mūsu projektu, tostarp mūsu izstrādāto lietotni. Drīzumā projekts tiks īstenots arī kādā citā Eiropas valstī. Tomēr projekta koordinēšanu joprojām veic Frances Bevka publiskā bibliotēka, kas nodrošina atbalstu un pārrauga lietotnes attīstību.

Vai varat dalīties ar kādu konkrētu stāstu par cilvēkiem vai grupām, uz kurām jūsu iniciatīva ir atstājusi īpašu ietekmi?

Lai gan mums nav konkrētu individuālu stāstu, mēs skaidri redzam Sēklu bibliotēkas pozitīvo ietekmi. Kopš tās atklāšanas dažādām iedzīvotāju grupām ir bijusi iespēja bez maksas piekļūt mājās audzētām sēklām. Mēs esam arī pamanījuši pieaugošu interesi par ekoloģisko dārzkopību un saistītajām tēmām.

Kādas bija lielākās grūtības, ar kurām saskārāties, ieviešot projektu, un kā tās pārvarējāt?

Lielākais izaicinājums bija panākt, lai bibliotēkas darbinieki pieņemtu ideju un atzītu, ka Sēklu bibliotēka var būt daļa no bibliotēkas pakalpojumiem. Mēs šo problēmu pārvarējām, uzsverot bibliotēku nozīmīgo lomu ilgtspējības jautājumu popularizēšanā un rādot piemērus no citām pasaules bibliotēkām, kurās šādas bibliotēkas jau veiksmīgi darbojas gadiem ilgi.

Kā jūs motivējāt savu komandu un kopienu aktīvi iesaistīties projektā?

Sākumā mēs nodrošinājām, lai visi saprastu Sēklu bibliotēkas misiju. Mēs aktīvi iesaistījām gan bibliotēkas apmeklētājus, gan darbiniekus. Projektu popularizējām dažādos medijos – sociālajos tīklos, radio, televīzijā, laikrakstos, kā arī klātienē dažādos pasākumos un izstādēs. Mēs aicinājām cilvēkus iesaistīties dažādos veidos – aizņemoties sēklas, ziedojot tās vai apmeklējot bibliotēkas rīkotās aktivitātes. Lai palielinātu kopienas iesaisti, organizējām sēklu vākšanas dienas un citus pasākumus, kas vienoja līdzīgi domājošus cilvēkus.

Kādas inovācijas vai radošus risinājumus izmantojāt savā projektā?

Mūsu Sēklu bibliotēka izceļas ar inovatīvu datorizētu lietotni, kuru izstrādājām sadarbībā ar vietējo uzņēmumu. Mēs vēlējāmies, lai sēklu apmaiņa būtu vienkārša, bez liekas birokrātijas, un lai apmeklētāji visu varētu izdarīt patstāvīgi. Vienlaikus mums bija svarīgi sekot līdzi sēklu kustībai un to liktenim. Lietotne ļauj aizņemties un ziedot sēklas, vienlaikus veicinot digitālās prasmes. Ziedojot sēklas, lietotāji aizpilda anketu ar informāciju par sēklām, un šie dati tiek glabāti tiešsaistes katalogā. Tas ļauj sekot līdzi, vai sēklas tiek atdotas, vai tās veiksmīgi izaugušas.

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kuras vēlas sākt ilgtspējīgus projektus, bet nezina, ar ko sākt?

Sāciet ar to, kas ir nepieciešams jūsu kopienai. Nav vajadzīgs liels budžets, lai sāktu. Ļoti noderīga ir sadarbība ar dažādiem vietējiem partneriem – skolām, brīvprātīgo grupām, ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Šīs sadarbības var sniegt zināšanas, resursus un pat finansējumu.

Ko jums nozīmēja dalība IFLA Zaļās bibliotēkas balvas konkursā?

Dalība šajā konkursā bija liels gods. Mēs esam lepni, ka mūsu Sēklu bibliotēka tika iekļauta finālistu vidū kategorijā “Zaļās bibliotēkas projekts”. Tas bija nozīmīgs atzinības apliecinājums mūsu darbam un mūsu centieniem padarīt bibliotēku ilgtspējīgāku.

Paldies!

letsgogreen.nsk.hr/seed-library-in-slovenian-public-libraries/
www.ifla.org/the-green-library-website

Ilustrācija: Aīda Ismailova

Aicinām lasīt:
Bibliotēku portāla sadaļa “Ilgtspējīgas attīstības mērķi”
Zaļie bibliotēku projekti Latvijā
Kas ir Zaļā bibliotēka? IFLA ENSULIB definīcija
Intervija ar labākā Zaļās bibliotēkas projekta 2022 īstenotājiem Parīzē
Paziņoti laureāti IFLA ENSULIB konkursā par gada labāko Zaļo bibliotēku un Zaļās bibliotēkas projektu

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv