“Nebaidīties, uzdrošināties un reizēm arī riskēt“: intervija ar IFLA topošo līderi Elīnu Veļu 

Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas Informācijas resursu izmantošanas un uzturēšanas nodaļas galvenā bibliotekāre un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Mārketinga sekcijas vadītāja Elīna Veļa pērn kļuva par vienu no IFLA topošajām jeb jaunajām līderēm (emerging leaders) un rudenī devās uz IFLA Informācijas nākotnes samitu Brisbenā, Austrālijā, kura laikā arī tika uzsākts darbs pie izdevuma, kas šomēnes publicēts un lasāms brīvpieejā.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija priecājas par Elīnas Veļas panākumiem un aicināja bibliotekāri pastāstīt vairāk, ko nozīmē būt starptautiskās organizācijas topošajai līderei, kā par tādu kļūt un kā ritējis darbs pie “Prasmju programmas ziņojumam par attīstības tendencēm”. Paldies Elīnai par sarunai veltīto laiku!

Lasīt izdevumu “Prasmju programma ziņojumam par attīstības tendencēm” (PDF angļu valodā)
Lasīt 2024. gada izdevumu “Ziņojums par attīstības tendencēm” (PDF angļu valodā)

Pastāsti par izdevumu “Prasmju programma ziņojumam par attīstības tendencēm”: kas tas ir un kā tas var noderēt ikvienam Latvijas bibliotekāram?

“Prasmju programma ziņojumam par attīstības tendencēm“ ir kā pielikums jaunākajam Ziņojumam par attīstības tendencēm, kurā tieši aplūkojam bibliotekāram nepieciešamās prasmes: kāpēc tās ir vajadzīgas un ko tās dod. Tas ir materiāls, uz kura pamata varam veicināt savu prasmju apguvi, kā arī pamatot, kādas un kāpēc tieši šādas apmācības mums kā bibliotekāriem būtu nepieciešamas.

Prasmes ir sadalītas trīs galvenajos blokos:

1. Praktiskās prasmes: šīs prasmes ietver tehniskās spējas, kas palīdz bibliotekāriem efektīvāk izmantot tehnoloģijas un citas iespējas, lai sasniegtu lielāku ietekmi. Piemēram, bibliotekāri var apgūt jaunus digitālos rīkus un platformas, lai uzlabotu informācijas pieejamību un pakalpojumu kvalitāti.
2. Partnerības prasmes: prasmes, kas palīdz bibliotekāriem efektīvāk sadarboties ar kolēģiem, kopienām un partneriem. Tas var ietvert komunikācijas un sadarbības prasmju attīstīšanu, lai veidotu spēcīgākas attiecības un kopīgi risinātu problēmas.
3. Personīgās attīstības prasmes: šīs prasmes palīdz bibliotekāriem domāt plašāk un kļūt par līderiem, kā arī iedvesmot citus. Tas var ietvert līderības prasmju attīstīšanu, lai veicinātu inovācijas un uzlabotu darba vietas kultūru.

Izmantojot šīs prasmes, bibliotekāri var labāk pielāgoties nākotnes izaicinājumiem un sniegt vislabāko iespējamo pakalpojumu savām kopienām.

Kā tu nezinātājam paskaidrotu, kas ir t.s. topošie līderi?

Topošie līderi ir cilvēki, kuri jau agrīnā bibliotekārās karjeras posmā demonstrē līderības potenciālu un īpašības, pat ja viņiem nav formālas līderības pozīcijas. Tie ir cilvēki no visas pasaules, kuri uzņemas vadību, ir motivēti darīt vairāk, lai ietekmētu pozitīvas pārmaiņas un sniegtu inovatīvas idejas savā darba vidē. Topošie līderi parasti ir motivēti, radoši domātāji, kuri spēj pārvaldīt sevi un iedvesmot citus.

Es sevi saredzu kā bibliotēku aktīvisti, tāpēc uztvēru šo nosaukumu kā atbilstošu sev un pieteicos izsludinātajam grantam. Tas noteikti nav nekāds amats, tāpat arī tas nenozīmē, ka nepieciešams ieņemt kādu vadošu amatu savā darba vietā. Tas vairāk ir domāšanas veids, savas balss attīstīšana un vēlme realizēt savas idejas.

Kā tu nonāci topošo līderu komandā?

Pērn piedalījos IFLA Emerging Leaders grantu konkursā un biju viena no 11 līderiem, kuri tika izvēlēti no vairāk nekā 60 pieteikumiem. Pieteikumā bija jāiesniedz divas īsas esejas par bibliotēku nākotni un manu motivāciju, CV, kā arī jāpievieno apliecinājums no darba devēja, ka mani atbalsta, par šo paldies Latvijas Bibliotekāru biedrībai, jo tā atbalstīja mani kā LBB Mārketinga sekcijas vadītāju. Granta ieguvējiem tika segti ceļa izdevumi, lai dotos uz IFLA Informācijas nākotnes samitu Brisbenā, Austrālijā, kā arī samita reģistrācijas maksa. Pēc apstiprinājuma iegūšanas vēl bija jāpiesakās vīzai un jāatrod naktsmītnes (tās netika apmaksātas). Par naktsmītni man jāpateicas Austrālijas latvietei Justīnei Luīzei, kura mani uzņēma savās mājās, veda ekskursijās un iepazīstināja ar dažādiem faktiem par Austrāliju. Būtībā tiku uzņemta kā ģimenes loceklis, tā bija lieliska sajūta un iespēja iepazīt Austrāliju vēl no cita skatu punkta.

Elīna Veļa uzstājas samita noslēguma ceremonijā

Elīna Veļa prezentē darba grupas ideju tiešsaistes kursam

Elīnas darba grupas pieraksti

IFLA prezidente Vikija Makdonalda klausās darba grupu prezentācijas

Izdevums ir tapis sarunu un diskusiju rezultātā. Pastāsti, kā notika šis process? Kas bija viegli, kas – grūti? Un kas iedvesmoja visvairāk?

Jaunajiem līderiem samita laikā bija vairāki uzdevumi – gan sekot līdzi konferences sesijās apspriestajam tendenču ziņojumam [LNB Bibliotēku attīstības centrs šobrīd gatavo ziņojuma tulkojumu – red.], gan sniegt 2–3 minūšu uzrunas katras dienas noslēgumā par galveno, kas šajā dienā dzirdēts – tādus kā ceļa vārdus dienas noslēgumam. Es ar savu uzrunu uzstājos noslēguma ceremonijā, satraukums bija ļoti liels, balss trīcēja, jo konferencē bija ap 700 cilvēku un tā tika pārraidīta arī tiešraidē.

Pēc tam mums bija vienas dienas seminārs, kur arī apspriedām Ziņojumu par attīstības tendencēm un dažāda veida pieredzes, kā esam apguvuši savas prasmes, un, balstoties uz  ziņojumu, veidojām mācību moduļus. Caur to arī izkristalizējās bibliotekāram nepieciešamās prasmes. Vēlāk jau turpinājām darboties attālināti, lai sagatavotu šo prasmju apkopojumu.

Vai arī dokumenta sagatavošanā jums kā līderu komandai bija jāiesaistās?

Jā, mēs visi esam šī izdevuma autori. To veidojām tieši mēs, katrs savu roku pieliekot tai sadaļai, par ko jūtamies visdrošāk un pārliecinošāk. Tāpat arī rediģējām viens otra veidoto materiālu, pievienojām atsauces. Mūsu koordinators IFLA ārlietu direktors Stephen Wyber mūs iedrošināja un koriģēja, kā arī aizpildīja trūkstošās sadaļas.

Ko tev nozīmē būt daļai no šīs starptautiskās un multikulturālās līderu komandas?

Man ir milzīgs prieks un lepnums pārstāvēt Latviju, sniegt ieskatu par Latvijas bibliotēku attīstību un to pakalpojumiem. Jāatzīst, ka jauno līderu komanda ir lieliska iespēja arī turpmākiem starptautiskiem projektiem, ideju un pieredzes apmaiņai. Visi joprojām sekojam viens otra aktivitātēm, jo komandas biedri ir ļoti iedvesmojošas personības, piemēram, francūziete Anaïs Cayzac, kura ir strādājusi Indijā un pašlaik strādā Anglijā skolas bibliotēkā, viņa ir idejām bagāta enerģijas bumba! Roana Marie Flores-Solemos ir De La Salle universitātes bibliotekāre no Filipīnām, viņa darbojas gan Filipīnu Bibliotekāru biedrībā, gan akadēmisko bibliotekāru biedrībā, ir arī pētniece, kas ieguvusi dažādus apbalvojumus un vairākus grantus. Damilare Oyedele no Ruandas ir dibinātājs bezpeļņas organizācijai Library Aid Africa, kas palīdz iegūt pieredzi jaunajiem speciālistiem, kā arī palīdz ieviest inovācijas un attīstīt bibliotēkas visā Āfrikā. Tie ir kolēģi, kas gatavi darīt!

Kas ir galvenās atziņas vai ko esi guvusi šajā profesionālajā izaicinājumā?

Pirmkārt, problēmas ar kurām mēs saskaramies, ir ļoti līdzīgas visā pasaulē. No vienas puses, tas priecē, ka neesam vieni, bet no otras – risinājumu daudzām lietām joprojām nav. Budžets tiek samazināts visur, bibliotekāra prasmju pilnveide joprojām nepieciešama visur, ļoti daudz kur jauni speciālisti mūsu nozarē ienāk maz un lēnām, profesijas prestižs un atalgojums joprojām visur ir aktuāls jautājums. Bet kopumā dalību samitā un granta iegūšanu uztveru kā savu izaugsmes iespēju, veidu, kā paplašināt savu kontaktu loku, iegūt plašāku skatu uz pasauli. Manuprāt, tas bija arī veids, kā parādīt Latviju, parādīt sevi, noteikti iespēja atvērt ceļu arī uz starptautisku karjeru un gūt lielisku iedvesmu un pieredzi no līdzīgi domājošiem kolēģiem. Esmu pietiekusies IFLA vēlēšanām kā nominante Eiropas reģionālajā nodaļā, un, tā kā mans vārds vairs nav svešs, ir arī kāda iespēja iegūt vismaz dažas balsis.

Vai ir jau jaunas ieceres, vai tiek strādāt pie vēl kādiem izdevumiem?

Pašlaik neliela pauzīte starp darbiem, bet turpinājumā tiek domāts par to, kā popularizēt gan šo materiālu, gan Ziņojumu par attīstības tendencēm. Iespējams, varētu tapt kādi skaidrojošie video vai vebināri.

Ko ieteiktu tiem Latvijas bibliotekāriem vai topošajiem bibliotekāriem, kuri arī vēlas iesaistīties IFLA aktivitātēs vai kļūt par topošajiem līderiem?

Galvenais ir nebaidīties, uzdrošināties un reizēm arī riskēt. Kā slavenajā teicienā: “Kas neriskē, tas nedzer šampanieti.” Tā arī ar šādiem izaicinājumiem, ja nemēģina un nepiedalās, tad arī neko neiegūst. Un otra lieta, ja ir šāda izdevība dota, tad tā ir jāizmanto par visiem 100% – jākomunicē, jāiesaistās. Mums latviešiem vispār jābeidz šī sevi noniecinošā domāšana – ko tad es, mans viedoklis jau neko nemaina, nāku no mazās Latvijas. Tieši pretēji! Piedaloties IFLA jauno līderu programmā, es noteikti izjutu, ka katra balss tiek sadzirdēta, un ļoti novērtēju, ka mūsu bibliotēkās notiek tik daudz foršu lietu, ar ko es varēju lepoties un dalīties!

Paldies!

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv