Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Mans ceļš līdz bibliotēkai ir bijis līkumots. Pirmais “līkums” bija 1. klasē, kad klases audzinātāja mūs, klasi, aizveda uz skolas bibliotēku, un tur bija iespēja paņemt savu pirmo bibliotēkas grāmatu. Izvēle gan bija nosacīta, grāmatas tika vienkārši iedotas. Man tika grāmata par kukaiņiem. Lasīju sakostiem zobiem un bēdājos, ka citiem ir skaistas pasaku grāmatas, bet man jālasa par kukaiņiem… Otrs “līkumiņš”, kad jau pati biju atklājusi vietējā ciemata publisko bibliotēku – 3. stāvs, tumšs gaitenis, durvis bieži slēgtas, bet aiz tām – īsta bagātība. Grāmatas lasīju vienu pēc otras; bibliotekāre šaubīgi prasīja, vai tiešām visu esmu izlasījusi, bet tomēr nākamās arī deva 😊 Pieaugušajā dzīvē lasītkāre nepazuda, un, kad ieraudzīju, ka blakus ciematā ir vakanta bibliotēkas vadītāja vieta, bez mazākās šaubīšanās pieteicos – lai bibliotēkas durvis vienmēr plaši atvērtas un savu grāmatu katrs var izvēlēties pats!

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Tas, ka varu palīdzēt – atrast informāciju, atrisināt sarežģītu situāciju, apgūt jaunas prasmes. Bibliotēka sen vairs nav vieta, kur tikai tiek mainītas grāmatas un izsniegta periodika!

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Es neesmu tehnisks cilvēks, tamdēļ jaunās tehnoloģijas ir tas, kam vienmēr esmu pievērsusi lielāku uzmanību, kaut ko apgūstot.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Es ienācu bibliotēku pasaulē bez speciālās bibliotekāru izglītības, bet tas nav bijis traucēklis, jo nebaidos mēģināt; vecāki ir iemācījuši darbu darīt kārtīgi. Pirms tam apgūtā izglītība ir noderējusi, attīstot bibliotēkas sadarbību ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Nu jau LNB Kompetenču centrā ir iegūta arī bibliotekāra profesionālā kvalifikācija. Palicis prātā kādās apmācībās teiktais, ka īsti un no sirds taps tie darbi, kas tiks izlaisti caur savu paša prizmu – manas patikšanas, manas sirdslietas jānes tālāk cilvēkiem, un tad viss notiks! Un, jā – tieši sirdsdarbi ir bijuši tie, kas bibliotēkā ir ienesuši citādākas vēsmas nekā ierasts. Mana interese par rokdarbiem rezultējās daudzu cilvēku kopdarbā – 3×4 metrus lielā musturdeķī, ko kopīgi tapinājām Latvijas 100. dzimšanas dienai; vēlme vingrot rezultējās ar gandrīz divus gadus ilgām bibliotēkas vingrošanas nodarbībām profesionāla trenera vadībā; patika ar ģimeni iet dabā un izzināt apkārtni radīja pastaigu spēli, kurā vietējās kopienas iedzīvotāji tika aicināti uz ciematu un tā apkārtni paraudzīties citām acīm. Iesaku nebaidīties un darīt no sirds!

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Katrā, pat vismazākajā bibliotēkā var atrast lietas, situācijas vai pieredzi, kas var iedvesmot, bet vissirdssiltākā un iedvesmojošākā man ir bijusi Iecavas pagasta Zorģu bibliotēka ar tās ilggadīgo vadītāju Ainu Ezergaili.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Es vēlētos ne pakalpojumus, bet vidi. Tādu, kas ir ērta un aicinoša jauniešiem, lai viņi atgrieztos bibliotēkās. Lai bibliotēkas apmeklējums būtu pašsaprotams ikdienas ritējumā un lai es kā bibliotekārs spētu to nodrošināt iespējami kvalitatīvi.

Grāmata, kur iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Es lasu ļoti dažādas grāmatas – kriminālromānus, psiholoģiju, pusaudžiem adresētās grāmatas. Uz skaļi izskanējušām grāmatām man patīk pagaidīt, paklausīties atsauksmes un tad ar ļoti skeptisku skatu 😊 ķerties klāt.

Visvairāk mani “uzrunā” tās grāmatas, kas ir par citādo mums apkārt un mūsos pašos. Visspilgtākās man – Marka Hedona “Savādais atgadījums ar suni naktī”, Lauras Vinogradovas “Vārnas”, Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc” un Stīga Lārsona “Meitene ar pūķa tetovējumu”.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Tie vienmēr ir kopā ar tuvajiem un mīļajiem – dabā, sarunās un piedzīvotajā. Būt kopā, būt tajā mirklī klātesošam.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Būt dabā, ziemas peldes, pārgājieni.

Intas Strazdiņas īpašais jautājums: Anita! Vienmēr, kad ar tevi tiekos, es apbrīnoju tavu enerģiju. Kā tu sevi uzlādē? Un vai darbs bibliotēkā ir bijis tavs sapņu darbs? Kāda nākotnē būs Bērsteles bibliotēka?

Inta, mana baterija ne vienmēr ir pilna. To vislabāk zina tikai paši tuvākie – ģimene un pāris draugi 😊 Es esmu emocionāla – neslēpju savu prieku, sajūsmu un aizrautību par lietām, kuras daru un kas mani iedvesmo. Dalos ar to, jo zinu, ka mana tas var dot iedvesmu arī citiem. Garas pastaigas ar suni, kad galvā tiek risinātas miljons domas un sarunas pašai ar sevi; pārgājieni ar bērniem vai draudzeņu kompānijā; jaunas vietas, citādāka pieredzes, krāsas, smaržas mums apkārt…Gala beigās – ziemas peldes! Atliek tikai ļoti ieklausīties sevī un mēģināt saprast, kas tev šajā mirklī nepieciešams.

Darbs bibliotēkā nav bijis mans sapņu darbs, bet man ļoti patīk tas, ko es daru. Man ir ļoti paveicies ar priekšniekiem – viņi ir ļāvuši brīvi, radoši darboties, un es to ļoti novērtēju.

Par bibliotēkas nākotni? Cik tālu nākotnē skatīties? Pēc gada – droša, atvērta, radoša un priecīga vieta, kura gaida savu apmeklētāju, lai tas var atrast meklēto, satikt cerēto un rast mieru mūsu ļoti straujajā, mainīgajā pasaulē. Pēc gadiem 10? Nezinu…

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Lūdzu, lasīsim kopā ar saviem bērniem, lasīsim ar svešiem bērniem; rādīsim viņiem to pasauli, kuru var atklāt tikai grāmatās!

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Iegūstot savu bibliotekāra kvalifikāciju, iepazinu aktīvu, jaunu sievieti, kas tik ļoti mīl grāmatas, ka bez bibliotēkas nevar dzīvot. Šobrīd Ieva Punka ir Jaunolaines bibliotēkas vadītāja un aktīvi darbojas, lai cilvēkus “iemīlinātu” grāmatās.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Ieva, kā ir mainījies tavs priekšstats par bibliotēku, kopš tu neesi tikai bibliotēkas apmeklētājs? Kas ir tavi mazie vai lieli sapņi, ieceres saistībā ar savu bibliotēku?

Visi foto no personiskā arhīva.

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!