Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Inta Strazdiņa
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Sesavas pagasta Sesavas bibliotēkas vadītāja Inta Strazdiņa.
Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).
Bibliotēkā strādāju kopš 2015. gada 2. februāra, nu jau rit desmitais gads. Jāsaka, ka nekad nebiju pat iedomājusies strādāt bibliotēkā, tomēr apstākļi iegrozījās tā, ka esmu tagad šeit, Sesavas pagasta bibliotēkā. Mana izglītība saistīta ar lauksaimniecību, finansēm un nesen iegūtā ar tekstilapstrādi. Visas apgūtās profesijas ļoti noder patreizējā darbā. Vairāk nekā 10 gadus pirms darba bibliotēkā strādāju tirdzniecībā. Sākot strādāt bibliotēkā, apguvu bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centrā.
Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā
Darbs ar cilvēkiem. Tas, ka esmu palīdzējusi izvēlēties grāmatu, atrast informāciju, parunājusies. Atvedusi interesantu izstādi, izrotājusi bibliotēku uz svētkiem. Vislielākais gandarījums ir par to, ka es šo darbu esmu iemācījusies un daru.
Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā
Sākumā tas bija darbs ar programmu BIS Alise. Man kā vadītājai – budžeta plānošana un izpilde. Mēbeļu skices iepirkumam, remontdarbu izmaksas. Tās lietas, ko līdz šim es nebiju darījusi. Man pietrūkst komandas darba, jo strādāju viena darbinieka bibliotēkā. Tagad mans izaicinājums ir kopienas iedzīvotāji, saprast, ko viņiem vislabāk piedāvāt un kā viņus ieinteresēt ielūkoties bibliotēkā un lai viņi atrastu šeit to, kas nepieciešams.
Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā
Laipnība, draudzīgums un vēlme palīdzēt. Manā darbā noder visas manas iegūtās izglītības un tās radošās prasmes, kuras es regulāri papildinu. Uz lauku bibliotēku iedzīvotājs nāk ar dažādiem jautājumiem un vajadzībām, man ir jāspēj palīdzēt vai vismaz norādīt virzienu, kur palīdzību rast. Viena no lauku bibliotekāra prasmēm ir ieklausīties savos līdzcilvēkos un saklausīt viņu vēlmes, kas ar laiku var izvērsties labās idejās, ko tālāk realizēt bibliotēkā.
Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu
Strādājot bibliotēkā, esmu izmantojusi vairākas iespējas iepazīties ar citu valstu bibliotēkām. Pieredzes braucienos tiek apmeklētas ļoti skaistas un lielas bibliotēkas, kurās ir jaunākās tehnoloģijas, spēļu istabas, ierakstu studijas, meistarošanas darbnīcas. Par to es varu tikai papriecāties, tomēr no katras varu paņemt kādu ideju, ko realizēt mūsu mazajā lauku bibliotēkā. No visiem pieredzes braucieniem man visvairāk patika Somijas bibliotēku darbs ar sabiedrību un pakalpojumu piedāvājums.
Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā
Somijā man ļoti patika, ka apmeklētājam ir iespēja bibliotēkā iekļūt neatkarīgi no bibliotekāra darba laika un izmantot pieejamos pakalpojumus. Vēl būtu ļoti lietderīgi, ja grāmatas un žurnālus varētu piegādāt laukos tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām, jo viegli bibliotēku izmantot, ja dzīvo centrā vai tuvumā. Bet ja dzīvo tālu no bibliotēkas un nav transporta, tad kādā brīdī vairs neapmeklēsi bibliotēku un iztiksi ar citām iespējām.
Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem
Bibliotēkā jau vairāk nekā piecus gadus darbojas lasītāju klubiņš, kurā tiek lasīti latviešu autoru darbi. Arī es cenšos tikt līdzi dalībniecēm. Iesaku Gunara Janovska, Anšlava Eglīša grāmatas un Svena Kuzmina jaunāko darbu “Brīvībene”.
Manas dzīves īpašie mirkļi
Visu mūžu dzīvoju laukos, kur ikdiena saistīta ar dabas ritumu. Man patīk pastaigas ar suni, klusums un dabas skaņas. Dārzs un visi dārza darbi ir mana meditācija. Kā jau kārtīgai latvietei, man patīk sēņot, lasīt dzērvenes purvā. Laiks, ko pavadu ar ģimeni. Īpaši mirkļi ir būt kopā ar mazbērniem. Izbaudu brīvdienas, un it īpaši, ja nekas nav ieplānots.
Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)
Rokdarbi un dažādas radošās nodarbošanās. Izmēģinu visu, kas mani interesē, tomēr adīšanu nekas nevar pārspēt. Jau vairākus gadus savas prasmes un zināšanas nododu citiem.
Dārzs un rušināšanās pa zemi, tās ir labākās zāles pret nogurumu un dzīves apnikumu. Mans dārzs tāpat kā Rīga nekad nav gatavs.
Ceļošana. Man ļoti patīk apmeklēt jaunas vietas. Latviju esmu izbraukājusi krustu šķērsu, tomēr vēl daudz kas nav apskatīts. Latvija ir pārsteigumu pilna, ne tikai apskates objekti, bet cik mums apkārt ir interesanti un uzņēmīgi cilvēki. Protams, es priecājos arī braukt uz ārzemēm, šogad biju Polijā.
Gunitas Kulmanes īpašais jautājums: Inta, kas Tev sniedz vislielāko gandarījumu profesionālajā jomā un kādu redzi savas bibliotēkas nākotni jeb vīziju, pēc, piemēram, 10 gadiem?
Gandarījumu man sniedz katrs bibliotēkas apmeklētājs un kolēģis. Bibliotēka nākotnē būs tā vieta, kur cilvēki plūdīs, lai satiktos, sarunātos un kopīgi pavadītu laiku, neizmantojot mūsdienu tehnoloģijas un mākslīgo intelektu (iespējams, viņi no tā būs jau noguruši). Viņi šeit kopīgi gatavos maltītes, spēlēs galda spēles un mācīsies sarunāties, skatoties viens otram acīs.
Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)
Dots devējam atdodas. Paldies gribu pateikt kolēģiem par padomu, iedrošinājumu un novērtējumu. Ienākot pirms nepilniem desmit gadiem šajā kolektīvā, es tiku ļoti silti uzņemta. Paldies mūsu metodiķēm Dzintrai Pungai un Lindai Langenfeldei! Paldies arī Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldei!
Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)
Anita Šveda – Bauskas novada Viesturu pagasta Bērsteles bibliotēkas vadītāja. Pirmo reizi, kad satiku Anitu, viņa mani pārsteidza ar savu enerģiju un dzīvessparu. Anita man likās kā ideju ģenerators, kuram nekad neaptrūkstas enerģijas. Anitai kādreiz bija bibliotēkas blogs, un man likās, pa kuru laiku viņa vēl šo paspēj? Tagad ļoti daudzām bibliotēkām ir tīmekļvietnes, un mēs labi zinām, cik daudz laika vajag, lai tās uzturētu.
Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam
Anita! Vienmēr, kad ar tevi tiekos, es apbrīnoju tavu enerģiju. Kā tu sevi uzlādē? Un vai darbs bibliotēkā ir bijis tavs sapņu darbs? Kāda nākotnē būs Bērsteles bibliotēka?
Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!