Notiks starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Konferences tēma ir Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna darbības iedvesmota. Dzimis Antverpenē, Mollīns 1573. gadā kļuva par slavenā iespiedēja Kristofa Plantēna mācekli. Mollīna ierašanās Rīgā 1588. gadā aizsāka ilgi gaidīto grāmatu iespiešanu visā Livonijā. Antverpenē izveidoto rokrakstu Mollīns saglabāja arī darbojoties Rīgā, izmantojot iecienītos arabesku, gotisko iniciāļu un vinješu motīvus. Konference izcels Baltijas valstu un Beļģijas, kā arī Nīderlandes vēsturiskās saites un kopīgo mantojumu.
Norises pirmā diena būs veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Lietuvas Nacionālās bibliotēkas speciālajiem krājumiem. Abu valstu nacionālo bibliotēku pētnieki iepazīstinās ar Retumu kolekcijām un to saikni ar Agrīno Jauno laiku lielākajiem Eiropas grāmatniecības centriem.
Konferences otro dienu ievadīs viens no izcilākajiem mūsdienu Renesanses un Reformācijas laika tekstu un grāmatu kultūras pētniekiem – profesors Endrjū Petegrī (Andrew Pettegree) no Sentendrjūsas universitātes Lielbritānijā. Profesors uzstāsties ar lekciju “Grāmatu vēstures jaunās robežas un lielo datu briesmas” (Book History’s New Frontiers and the Peril of Big Data).
Pētnieki no Igaunijas, Beļģijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Nīderlandes, Beļģijas un Zviedrijas uzstāsies ar priekšlasījumiem, gan izgaismojot grāmatu iespiešanas tehnoloģiskos aspektus, gan pievēršoties grāmatu apritei un importam Agrīnajos Jaunajos laikos.
Konferences programma pieejama ŠEIT.
Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna (ap 1550/1555–1625) un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna (ap 1520–1589) darbi no LNB krājuma šobrīd apskatāmi izstādē “Teksts mūs neinteresē”. Tā iepazīstina ar 16. gadsimta grāmatu iespiešanas tradīciju, atklāj Mollīna saikni ar Rietumeiropas grāmatniecību, kā arī uzsver zināšanu pārneses nozīmi. Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu poligrāfijas un grāmatu dizaina izaicinājumos.
Konference tiek organizēta sadarbībā ar Antverpenes Universitāti, Plantēna-Moretusa muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Konferenci atbalsta Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Eiropas Zinātnisko bibliotēku konsorcijs (CERL).
Konference notiek notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Konferences valoda: angļu.
Dalība – bez maksas, jāreģistrējas ŠEIT.
Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
ineta.vaivode@lnb.lv
Notiks starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”