Citu tēmu vidū viens no simpozija tematiskajiem fokusiem bija tā saucamās “mainīgās pētniecības ainavas”, aicinot diskutēt par slāvu studiju, rusistikas un arī tā saucamo “padomju studiju” attīstības virzieniem un izaicinājumiem šodienas, tas ir, kara, kontekstā. Tostarp bibliotēku ikdienas darbā, skarot arī tādus sarežģītus jautājumus kā bibliotēku krājumu dekolonizācija.

Simpozija starplaikos, pastaigājoties pa milzīgās Varšavas platajām ielām, gribot negribot bija jādomā par to, kas tad īsti ir mūsu “kopīgais kultūras mantojums”? Neatņemama daļa no šī mantojuma neizbēgami ir bijis arī karš, nopostītas pilsētas, salauztas dzīves. Un tajā pašā laikā arī cita nenovēršamība – spēja arvien uzcelt no jauna to, kas ticis postīts, būt pašiem un apzināties savu piederību konkrētai kultūrai un nācijai.

Šajā simpozijā tradicionāli vairāk tiek pārstāvētas tieši akadēmiskās, nacionālās un speciālās Baltijas jūras reģiona bibliotēkas, taču arī publiskās bibliotēkas spēlē nozīmīgu lomu nozares kopējos procesos. Tieši šī iemesla dēļ simpozijā piedalījās arī Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne, uzstājoties ar priekšlasījumu “Bibliotekārs kā pakalpojumu sniedzējs sarežģītā etniskā vidē. Vai bibliotēka ir apolitiska vieta?”

Simpozija laikā tika diskutēts gan par viduslaiku manuskriptu pētniecību un kataloģizācijas specifiku, gan par publisko bibliotēku izaicinājumiem dažādu krīžu apstākļos, gan par Ukrainas bibliotēku darbu kara laikā un citu valstu bibliotēku aktivitātēm, atbalstot Ukrainu, tās cilvēkus un bibliotēkas.
Simpozija laikā tika diskutēts gan par viduslaiku manuskriptu pētniecību un kataloģizācijas specifiku, gan par publisko bibliotēku izaicinājumiem dažādu krīžu apstākļos, gan par Ukrainas bibliotēku darbu kara laikā un citu valstu bibliotēku aktivitātēm, atbalstot Ukrainu, tās cilvēkus un bibliotēkas.
Simpozija laikā tika diskutēts gan par viduslaiku manuskriptu pētniecību un kataloģizācijas specifiku, gan par publisko bibliotēku izaicinājumiem dažādu krīžu apstākļos, gan par Ukrainas bibliotēku darbu kara laikā un citu valstu bibliotēku aktivitātēm, atbalstot Ukrainu, tās cilvēkus un bibliotēkas.
Simpozija laikā tika diskutēts gan par viduslaiku manuskriptu pētniecību un kataloģizācijas specifiku, gan par publisko bibliotēku izaicinājumiem dažādu krīžu apstākļos, gan par Ukrainas bibliotēku darbu kara laikā un citu valstu bibliotēku aktivitātēm, atbalstot Ukrainu, tās cilvēkus un bibliotēkas.

Prezentācijas mērķis bija rosināt diskusiju par publisko bibliotēku darbu un izaicinājumiem kopš 2022. gada krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, akcentējot 3 aktuālus jautājumus:

  • bibliotēku neitralitātes princips un tā problemātika;
  • krājuma komplektēšanas politika;
  • valodas izvēle, sniedzot bibliotēku pakalpojumus lietotājiem.

Priekšlasījumā tika aplūkota Salaspils novada bibliotēkas pieredze, papildinot to ar datiem, kas šā gada pavasarī tika iegūti tiešsaistes aptaujā “Aptauja par Latvijas publisko bibliotēku ikdienas darbu krievijas izvērstā kara Ukrainā kontekstā”. Aptaujas fokuss bija uz atvērtajiem jautājumiem, kuros iezīmējās problēmas un izaicinājumi, kuri bibliotēku darbā kļuvuši redzamāki kopš 2022. gada. Aptaujā piedalījās 163 bibliotēku darbinieki no visiem Latvijas reģioniem. Paldies katram un katrai, kas piedalījās aptaujā!

Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne “Bibliotheca Baltica” simpozijā, uzstājoties ar prezentāciju: “Bibliotekārs kā pakalpojumu sniedzējs sarežģītā etniskā vidē. Vai bibliotēka ir apolitiska vieta?”

Šie jautājumi ir aktuāli ne tikai pie mums, Latvijā, bet arī citās Baltijas jūras reģiona bibliotēkās. Tie ir sarežģīti, nereti “neērti”, un pavisam noteikti vienkāršākais ceļš ir par tiem publiski nerunāt.

Taču reizēs, kad gribas sevi apklusināt un izvēlēties “klusēšanas zeltu”, es sev uzdodu jautājumu: “Vai izliekoties, ka istabā nav ziloņa, viņa patiešām tur vairs nav?”

Simpozija laikā Rafals Vujčiks no Poznaņas universitātes bibliotēkas, uzstājoties ar pavisam citas tematikas referātu, noslēgumā formulēja vienkāršu, bet patiesu atziņu, kas attiecināma uz jebkuru bibliotēku darba aspektu: “Lai ko mēs darītu un lai ar kādiem izaicinājumiem sastaptos, vissvarīgākais ir savstarpēja saziņa un sarunas. Jo to būs vairāk – jo labāk.”

Es aicinu nebūt vienaldzīgiem – sarunāties, diskutēt un arī strīdēties par bibliotēku darbu un tā izaicinājumiem mainīgā pasaulē, tā stiprinot mūsu, bibliotēku profesionāļu, kopienu.

Aicinām lasīt:
Sadarbības tīkli ir ļoti svarīgi: Intervija ar Bibliotheca Baltica prezidenti Līsu Savolainenu

Rakstu sagatavoja:
Baiba Īvāne
Salaspils novada bibliotēkas
galvenā bibliogrāfe
​baiba.ivane@biblioteka.salaspils.lv