Biblioterapija jeb dziedināšana ar grāmatu palīdzību (no grieķu valodas biblion – grāmata, therapeia – ārstēšana) ir terapijas virziens, kurā indivīda problēmas tiek risinātas, izmantojot grāmatu lasīšanu. Tehnika balstās klienta un terapeita mijiedarbībā, terapeitam piemeklējot atbilstošu literatūru un pēcāk to kopīgi apspriežot.

Dziedināšana ar grāmatām gan ir pazīstama jau kopš pirmajām bibliotēkām Senajā Grieķijā, kur Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts “Dvēseles dziedināšanas vieta”. Termins “biblioterapija” pirmo reizi minēts 1916. gadā Lielbritānijas izdevuma “Atlantic Monthly” rakstā, kurā esejists Semjuels Krothers (Samuel Chrother) pauda domu – kā ārstniecības līdzekli slimniekiem izrakstīt grāmatas. Pēdējās dekādēs biblioterpaija tiek attīstīta un praktizēta kā terapijas veids, mazinot zaudējumu sāpes, trauksmi, depresiju, veicinot pārmaiņas dzīvē un palīdzot kā bērniem un jauniešiem, tā pieaugušajiem un senioriem.

Arī Latvijā biblioterapija pēdējos gados vairs nav svešvārds un interese par to pieaug.

Ar aizrautību izlasīju Londonā dzīvojošās rakstnieces, dzejnieces, žurnālistes un biblioterapeites Bidžalas Šā (Bijal Shah) grāmatu “Bibliotherapy: The Healing Power of Reading” (“Biblioterapija: Lasīšanas dziedinošais spēks”), kas klajā nāca šīgada sākumā. Man šķita, ka esmu jau pieredzējusi lasītāja un protu izmantot literatūru savā labā, bet, pateicoties Šā grāmatai, uzzināju daudz jauna tieši par lasīšanas terapeitiskajām īpašībām.

Bērnos, jauniešos un pieaugušajos neatkarīgi no vecuma vienmēr ir aktuāli rosināt interesi par lasīšanu un informēt par tās pozitīvo ietekmi. Lasīšana var uzlabot mentālo veselību, kā arī palīdz lasītājam sevi iepazīt, tekstos atpazīt līdzīgas situācijas no dzīves, notikumus, emocijas, attiecību modeļus, rast risinājumus dažādām problēmām, iegūt jaunas perspektīvas skaidrākam dzīves virzienam.

Priecātos, ja grāmatai “Bibliotherapy: The Healing Power of Reading” Latvijā tiktu pievērsta uzmanība un kāda izdevniecība to izdotu latviešu valodā, lai vēl plašāks lasītāju loks varētu iepazīties ar noderīgo informāciju, kas iekļauta grāmatā, īpaši tagad, kad pie mums aktuāla sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”.

Manu apskatu par grāmatu “Bibliotherapy: The Healing Power of Reading” var lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Literatūras ceļveža” 2024. gada marta/aprīļa numurā, bet šoreiz lasītājiem ir iespēja uzzināt vairāk par to, kas ir biblioterapija un kā to iespējams praktizēt, no pašas autores.

Pastāsti, lūdzu, kā tu pati izvēlies, ko lasīsi?

Saviem klientiem es piedāvāju aizpildīt anketu, kas ir līdzīga šeit redzamajai anketai mājaslapā un kuras mērķis ir ļaut izprast, ar kādām problēmām saskaras mans klients un ko vēlētos risināt biblioterapijas sesijās, vai ko vēlētos kā daļu no sava personalizētā grāmatu ieteikumu saraksta jeb receptes [tā ir individuāli pielāgota lasīšanas ieteikumu sistēma, kas izstrādāta, lai atbilstu cilvēka īpašajām interesēm, vajadzībām vai emocionālajam stāvoklim; pamatā ir ideja, ka grāmatas var sniegt mierinājumu, iedvesmu vai norādījumus, un grāmatas biblioterapijā tiek “izrakstītas” gluži kā recepšu zāles – R.T.].

Otrkārt, es vēlos saprast, kādas ir klienta lasīšanas izvēles – daiļliteratūra, dokumentālā literatūra, kādi konkrēti žanri patīk, kāda literatūra ir patikusi agrāk. Turklāt es vēlēšos zināt, vai ir kādi konkrēti lasīšanas formāti (e-grāmatas Kindle, mīkstie vāki, cietie vāki), kas patīk vislabāk, un cik daudz laika klients var veltīt lasīšanai. Pamatojoties uz šo informāciju, es izveidošu lasīšanas sarakstu. Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka šīs grāmatu “receptes” var būt gan terapeitiskiem mērķiem, gan arī personiskām interesēm. Ar sagatavoto lasīšanas sarakstu varu dalīties biblioterapijas sesijas laikā, un mēs izmantosim atlasīto literatūru konsultācijas nolūkos, vai arī – saraksts tiks nosūtīts klientam, ja viņš izvēlēsies vienkārši saņemt sagatavoto ieteikumu sarakstu un nemaz nepiedalīties konsultācijas sesijā. Pēdējais variants, šķiet, ir vairāk piemērots introvertākiem klientiem vai tiem, kuriem ir “nedroša piesaiste” vai “trauksmaina piesaiste”, kā tas ir klasificēts mūsdienu piesaistes teorijā.

Arī es pati grāmatas sev izvēlos līdzīgi. Ja ir kāda joma, uz kuru es vēlētos koncentrēties, izmantoju šo pašu grāmatu atlases pieeju.

Cik daudz laika dienā tu parasti atvēli lasīšanai?

Es vienmēr cenšos lasīt 15 minūtes no rīta, 15 minūtes pēcpusdienā un 20 minūtes pirms gulētiešanas. Tas nenotiek katru dienu, bet vairumā dienu man tas izdodas. Es izmantoju dažādas lasīšanas platformas, lai daļa no lasītā būtu audioformātā, bet pārējais − e-grāmatu lasītājā Kindle vai papīra formātā.

Kuras trīs grāmatas, kas tev ir svarīgas, tu noteikti vēlētos ieteikt citiem un kāpēc?

Ir tik daudz grāmatu, kuras man ļoti patīk un kuras esmu uzskatījusi par ļoti noderīgām!

Ja man tomēr būtu jāizvēlas trīs, es teiktu, ka James Redfield “The Celestine Prophecy” [1997. gadā izdota arī latviski: Džeimss Redfīlds “Debesu pareģojums” – R.T.], jo tā man atvēra acis, lika paskatīties uz dzīvi citādi – varbūt garīgākā un filozofiskākā veidā. Turklāt man bija tikai 16 gadu, tāpēc domāju, ka tā būtiski ietekmēja manu turpmāko skatījumu uz dzīvi.

Tāpat es atklāju, ka Khaled Hosseini grāmata “A Thousand Splendid Suns” [2001. gadā izdota latviski: Hāleds Hoseinī “Tūkstoš sauļu mirdzums” – R.T.] ir ārkārtīgi aizkustinoša, un jau agrā vecumā man palīdzēja ieraudzīt to, kā dzīvo sievietes citur. Arī šo grāmatu izlasīju ļoti jauna, un tā manī radīja interesi par sieviešu tiesību jautājumiem.

Pavisam nesen ļoti izbaudīju Timothy Gallwey grāmatu “The Inner Game of Tennis” – esmu liela tenisa cienītāja, un šī grāmata ir lielisks ievads par snieguma izaugsmes vadību (couching), kas patiesībā aizgūts no dzīves “koučinga”. Man grāmata šķita aizraujoša, un tā noveda pie tā, ka pat izstrādāju tiešsaistes kursu “Grāmatas un teniss”: literatūra, psiholoģija, vēsture un kultūra”. Kursā ir daudz tenisa literatūrā balstītu paralēļu starp to, kā tiek spēlēta tenisa spēle un dzīves spēle.

Kā tu paskaidrotu, tiem, kuri vēl nezina, kas ir biblioterapija?

Biblioterapija ir terapeitiska pieeja, kas izmanto grāmatas un lasīšanu kā veidu, kā palīdzēt indivīdiem tikt galā ar personiskām problēmām, emocionāliem izaicinājumiem vai garīgās veselības traucējumiem. Ideja ir tāda, ka noteiktu grāmatu – gan daiļliteratūras, gan dokumentālās literatūras vai dzejas – lasīšana var sniegt mierinājumu, izpratni un dziedināšanu, palīdzot lasītājiem savienoties ar personāžiem, situācijām vai idejām, kas atspoguļo viņu pašu pieredzi.

Tiem, kas nav pazīstami ar biblioterapiju, − to var uzskatīt par vadītas lasīšanas veidu, kur emocionālās labsajūtas atbalstam tiek izvēlēta specifiska literatūra. Tā mudina cilvēkus gūt jaunas perspektīvas, apstrādāt emocijas un izstrādāt saskarsmes stratēģijas, izmantojot stāstus vai mācības no grāmatām.

Tāds speciālists kā terapeits vai konsultants ārstēšanas plāna ietvaros var ieteikt konkrētas grāmatas, taču indivīdi var arī patstāvīgi praktizēt biblioterapiju, izvēloties lasāmvielu, kas rezonē ar viņu pašreizējām izjūtām vai izaicinājumiem.

Ar ko atšķiras vienkārša grāmatu lasīšana no biblioterapijas?

Galvenā atšķirība starp vienkāršu grāmatu lasīšanu un biblioterapiju slēpjas lasīšanas procesa nodomā un terapeitiskajā mērķī.

1. Mērķis un nodoms: cilvēki bieži lasa, lai gūtu prieku, izklaidētos, izglītotos vai atpūstos. Lai gan tam var būt netiešs emocionāls guvums, galvenais mērķis parasti ir prieks vai izglītošanās. Turpretī biblioterapija ir apzināta, terapeitiska prakse. Tā ietver konkrētu tekstu lasīšanu, lai risinātu emocionālas vai psiholoģiskas problēmas, stiprinātu garīgo veselību un veicinātu dziedināšanu. Nereti lasīšanu vada vai nu profesionālis, vai tai ir izvirzīts skaidrs personisks mērķis, piemēram, trauksmes pārvarēšana, bēdu pārvarēšana vai pašapziņas vairošana.

2. Vadlīnijas un struktūra: lasītāji parasti izvēlas grāmatas, pamatojoties uz personīgām interesēm bez terapeitiskas sistēmas. Turpretim biblioterapijā grāmatas visbiežāk izvēlas terapeits vai tās balstās uz pētījumiem, lai īpaši palīdzētu lasītājam tikt galā ar kādām noteiktām problēmām. Biblioterapija var ietvert arī refleksīvus vingrinājumus vai diskusijas, lai padziļinātu lasāmvielas ietekmi.

3. Emocionālais un psiholoģiskais fokuss: lai gan jebkura lasīšana var izraisīt emocijas vai sniegt sajūtu, ka tā ir kā eskeipisms, tā ne vienmēr ir paredzēta emocionālu vai psiholoģisku problēmu risināšanai. Biblioterapijā materiāls tiek izvēlēts ar īpašu emocionālu vai psiholoģisku fokusu, lai palīdzētu indivīdiem izpētīt un izprast savas jūtas, gūt ieskatu savā pieredzē un izstrādāt pārvarēšanas stratēģijas. Īsāk sakot, lai gan abas aktivitātes ir saistītas ar lasīšanu, biblioterapija ir strukturēta, terapeitiska literatūras izmantošana, kas paredzēta garīgajai un emocionālajai veselībai, savukārt vispārējā lasīšana ir plašāka, un tai var nebūt konkrēta terapeitiskā mērķa.

Ar kādām metodēm strādā biblioterapeits?

Es izmantoju dažādas radošās biblioterapijas tehnikas, sākot no lasītāja dienasgrāmatas rakstīšanas [angliski: literary journaling – rakstīšanas prakse, kurā cilvēks veido personisku dienasgrāmatu vai piezīmju grāmatu, kurā viņš pieraksta savas domas, pārdomas un reakcijas par izlasīto literatūru – R.T.], reflektīvas prakses, stāstījuma terapijas, dzejas rakstīšanas, vēstuļu rakstīšanas, un sīkāk es tās izklāstu savā grāmatā vai tiešsaistes biblioterapijas kursā, to papildinot ar vadlīnijām un vingrinājumiem.

Kas pašlaik aktuāls biblioterapijā, par ko būtu vērts painteresēties lasītājiem?

Tendences biblioterapijā atspoguļo plašākas tendences sabiedrībā kopumā.

1. Palielināts pieprasījums pēc pandēmijas: Covid-19 pandēmija cilvēkos izraisīja paaugstinātu trauksmes, depresijas un izolācijas līmeni. Tā rezultātā daudzi pievērsās biblioterapijai, lai saņemtu garīgās veselības atbalstu. Terapeiti iesaka grāmatas, kurās aplūkotas tādas tēmas kā trauksme, bēdas, traumas un izturētspēja.

2. Personības izaugsme un pašpalīdzība: pašpalīdzības literatūra joprojām ir spēcīga biblioterapijas daļa, kurā uzsvars tiek likts uz apzinātību, līdzjūtību pret sevi un emocionālās noturības veidošanu. Parasti tiek ieteikti tādi darbi kā Michael A. Singer “The Untethered Soul” un Tara Brach “Radical Acceptance”.

3. Biblioterapija bērniem un jauniešiem: tiek pievērsta lielāka uzmanība atbalstam bērniem un jauniešiem, kuri, iespējams, cīnās ar trauksmi, stresu vai sociālo izolāciju. Grāmatas, kurās aplūkotas tādas tēmas kā iebiedēšana, identitāte, pašcieņa un ģimenes problēmas, parasti tiek izmantotas skolās un terapijas iestādēs. Piemēram, T. Lai grāmatā “Inside Out and Back Again” tiek aplūkotas zaudējuma un aizsargmehānisma, kurā cilvēks novirza savas emocijas no viena objekta uz citu, tēmas, savukārt R. J. Palacio “Wonder” [2014. gadā izdota latviski: R. Dž. Palasio “Brīnums”, izdota arī braila rakstā – R.T.] palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar ārējo izskatu un savstarpēju laipnību. Stāsti, kas izstrādāti, lai palīdzētu jaunajiem lasītājiem identificēt un apstrādāt emocijas, ir biblioterapijā izplatītāki. Lai iepazīstinātu jaunos lasītājus ar emocionālās inteliģences jēdzieniem, tiek plaši izmantotas interaktīvās grāmatas, piemēram, A. Llena “The Color Monster” un C. Doerrfeld “The Rabbit Listened”.

4. Tēmu un pārstāvniecības dažādošana: lasītāji un terapeiti meklē grāmatas, kas atspoguļo plašu pieredzes klāstu saistībā ar rasi, dzimumu, seksualitāti un kultūru. Tas atspoguļo plašāku virzību uz iekļaujošu sabiedrību, un cilvēki rod dziedināšanu stāstos, kas atspoguļo viņu identitāti. Tādi darbi kā L. A. Urrea “The House of Broken Angels” vai George M. Jonson “All Boys Aren’t Blue” sniedz niansētus stāstus par nepietiekami pārstāvētām kopienām. Īpaši aktuālas ir grāmatas, kurās aplūkotas traumas sekas. Atveseļošanās no traumām, posttraumatiskā stresa sindroma (post traumatic stress disorder – PTSD) un nelabvēlīgas bērnības pieredzes (adverse childhood experiences – ACE) ietekme bieži ir galvenās tēmas terapeitiskajā lasīšanā. Piemēram, B. van der Kolk “The Body Keeps the Score” vai Tara Westover “Educated” [2020. gadā izdota latviski: Tara Vestovera “Izglītotā” – R.T.] palīdz lasītājiem strādāt ar sarežģītu personīgo traumu vēsturi.

5. Digitālā biblioterapija un pieejamība: pieaugot lietotņu un tiešsaistes platformu skaitam, biblioterapija kļūst pieejamāka. Digitālās lasīšanas platformas, tiešsaistes grāmatu klubi un lietotnes, piemēram, mūsu grāmatu terapijas lietotne “Book Therapy” piedzīvo izaugsmi. Arī audiogrāmatas biblioterapijā tiek izmantotas arvien vairāk, piedāvājot atšķirīgu iesaistīšanās veidu, kas ir īpaši noderīgs cilvēkiem, kuri varbūt ir pārāk satraukti vai apjukuši, lai apsēstos un lasītu. Raidieraksti, kuru uzmanības lokā ir garīgā veselība, literatūra un stāstu stāstīšana, arī kļūst arvien populārāki tradicionālās biblioterapijas paplašinājumi.

6. Dzejas terapija un ekspresīvā rakstīšana: dzeja piedzīvo atdzimšanu kā dziedināšanas līdzeklis. Dzejas kodolīgais, emocionālais raksturs padara to par efektīvu veidu, kā izzināt jūtas un tikt galā ar traumām. Tiem, kas meklē mierinājumu vai iedvesmu, bieži tiek ieteikti tādi dzejas krājumi kā Rupi Kaur “The Sun and Her Flowers” [2020. gadā izdota latviski: Rupi Kaura “Saule un viņas puķes” – R.T.] vai Mary Oliver “Felicity”. Populāri kļūst žurnāli, kas ietver kognitīvi biheiviorālās uzvedības terapijas un citus terapeitiskos vingrinājumus. Grāmatas kā, piemēram, S. Ali “The Self-Love Workbook” vai K. Dalebout “Let It Out” palīdz lasītājiem pārdomāt, dziedināties un pilnveidoties, izmantojot strukturētas lasītāja dienasgrāmatas vingrinājumus.

7. Biblioterapija pret hroniskām slimībām un novecošanu: lasītāji, kas saskārušies ar hroniskām slimībām, sāpēm vai ar novecošanu saistītām problēmām, arvien vairāk pievēršas grāmatām, kurās aplūkotas šīs tēmas. Tādas grāmatas kā Nina Riggs “The Bright Hour” (par dzīvi ar neārstējamu vēzi) vai Atul Gawande “Being Mortal” (par novecošanu un aprūpi dzīves beigās) rezonēs cilvēkiem, kuri saskaras ar līdzīgām veselības problēmām. Pieaug interese par biblioterapijas izmantošanu, lai atbalstītu indivīdus un ģimenes paliatīvajā aprūpē, aiziešanas procesā un sērās. Tiem, kas cīnās ar mirstības un eksistenciāliem jautājumiem, bieži tiek ieteiktas tādas grāmatas kā, piemēram, Paul Kalanithi “When Breath Becomes Air” [2022. gadā izdota latviski: Pols Kalaniti “Kad elpa pārtop par gaisu” – R.T.].

8. Izpēte un apstiprināšana: arvien vairāk tiek veikti pētījumi, kas pierāda biblioterapijas efektivitāti īpaši tādu slimību ārstēšanā kā trauksme, depresija un posttraumatiskā stresa sindroms. Pētījumi liecina, ka kognitīvā biblioterapija (izmantojot grāmatas, kuru pamatā ir kognitīvi-biheiviorālās terapijas principi) var būt tikpat efektīva kā klātienes terapija vieglas vai vidēji smagas depresijas gadījumā. Šis apstiprinājums palīdz palielināt biblioterapijas leģitimitāti un ieviešanu klīniskajos gadījumos. Pašreizējās biblioterapijas tendences atspoguļo gan izmantotās literatūras veidu paplašināšanos, gan iedzīvotāju skaitu, kas gūst labumu no šīs prakses. Biblioterapijas pielietojums garīgās veselības, iekļaušanas, hronisku slimību un pat jauno tehnoloģiju izmantošanas jomā padara to arvien aktuālāku mūsdienu lasītājiem. Tā kā pieprasījums pēc garīgās veselības uzlabošanas resursiem turpina pieaugt, biblioterapija ir vērtīgs, pieejams instruments emocionālam atbalstam un dziedināšanai.

Pastāsti, lūdzu, kāda ir viena diena biblioterapeita dzīvē?

Nav divu vienādu dienu, un manos darbos ir tik liela dažādība. Būs dienas, kad man būs ieplānotas biblioterapijas sesijas, un tad es pavadīšu laiku, pētot un izstrādājot personalizētu grāmatu ieteikumu sarakstu jeb “recepti”, iespējams, apmeklēšu biblioterapijas apmācības studentiem, kuri ir apguvuši manus tiešsaistes biblioterapijas, literatūras un garīgās veselības kursus. Citās dienās es runāšu seminārā vai literārā pasākumā par biblioterapijas tēmu un plānošu savas jaunākās raidieraksta epizodes. Ir dienas, kad man ir laiks ierunāt raidierakstus vai rakstīt rakstus publikācijām par biblioterapiju. Jāņem vērā, ka patlaban joprojām skaitos grāmatas tūrē. Bibliotherapy: The Healing Power of Reading” iznāca šīgada sākumā, ASV tā tiks izdota 2025. gada maijā, bet izdevums mīkstos vākos klajā nāks nākamā gada septembrī, kā arī drīzumā būs izdevumi portugāļu un turku valodā. Tātad, ir daudz un dažādu lietu, ko es daru!

Kā un kad tu saprati, ka ar grāmatām tu spēj palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem?

Es domāju, ka tad, kad redzēju, kā grāmatas ietekmē manis pašas terapiju, es zināju, ka varu palīdzēt arī citiem. Sākotnēji es sāku piedāvāt personalizētas grāmatu receptes gan terapeitiskiem, gan personisku interešu mērķiem, un, kad cilvēki tām pierakstījās, viņi sāka interesēties arī par biblioterapijas sesijām un vēlējās izmantot dažas no biblioterapijas metodēm − kā daļu no sava personīgās attīstības ceļojuma.

Kas tevi pamudināja uzrakstīt grāmatu par biblioterapiju? Kāpēc tev bija svarīgi nodot šo informāciju plašākam lasītāju lokam?

Es domāju, ka tā bija liela vēlme vairot izpratni un izglītot cilvēkus par biblioterapiju, jo tā bija un joprojām ir visai jauna terapija šeit, Apvienotajā Karalistē, un arī lielākajā daļā pasaules. Vēlējos pasaulei pastāstīt par to, cik efektīvas var būt grāmatas un biblioterapija un kā mēs varam izmantot literatūru, lai palīdzētu sev.

Lai kaut ko padarītu par daļu no kultūras, par to jāzina lielai sabiedrības daļai, tāpēc arī mans mērķis ir nodot šo informāciju pēc iespējas lielākam skaitam lasītāju, kuri, iespējams, pievērsīsies literatūrai kā atbalsta instrumentam.

Kādas problēmas visbiežāk tiek risinātas ar biblioterapiju?

Biežākās problēmas, ar kurām pie manis vēršas klienti, ir nemiers, stress, skumjas vai zaudējumi, kā arī pārmaiņas, piemēram, jauns darbs, attiecības vai vēlme dzīvē ko mainīt. Uzskatu, ka biblioterapija šajos gadījumos ir bijusi patiešām efektīva, jo lasītāji ir motivēti kopā ar mani iziet visu procesu – no sākuma līdz beigām.

Vai vari, lūdzu, nosaukt kādu grāmatu, par kuru vairums no klientiem atzinuši, ka tā bijusi patiešām vērtīga un noderīga?

Kathryn Schulz memurārs “Lost and Found”. Tik daudziem maniem klientiem, kuri piedzīvojuši zaudējumu un skumjas, tā šķita neticami noderīga. Grāmatā pausta ideja par to, kā mēs dzīvojam līdzās gan jauniem sākumiem, gan beigām, dzīves rūgtums ir skaisti un smeldzīgi ilustrēts. Pamatojoties uz manis lasīto, kā arī klientu atsauksmēm, zinu, ka tā ir grāmata, kas ir aizkustinājusi daudzus lasītājus.

Cik liela ir atbildība, iesakot grāmatas citiem? Ko darīt, ja kāds ieteikums nav apmierinājis lasītāju?

Tā ir milzīga atbildība, ja vēlies nodrošināt, lai klienti, lasot tekstu, justos droši un lai visi izraisītājfaktori (triggers) tiktu nekavējoties apspriesti ar mani vai ar terapeitu, garīgās veselības speciālistu. Turklāt grāmatas var ļoti ietekmēt, tāpēc ir svarīgi, lai terapijas process, ja vien iespējams, tiktu uzraudzīts, lai gan pašbiblioterapija daudziem lasītājiem joprojām klasificējama kā noderīga prakse. Man ir divu nedēļu garantija gan manām personalizētajām grāmatu “receptēm”, gan biblioterapijas seansiem. Ja klients nav apmierināts ar ieteiktajām grāmatām, es ieteikšu ko citu.

Vai ir kāda grāmata, ko tu nekad neieteiktu nevienam lasīt un kāpēc?

Nedomāju, ka es kādreiz varētu izslēgt labi uzrakstītu un noderīgu grāmatu. Protams, ir daudz nekvalitatīvu grāmatu, un mans uzdevums ir nepieļaut, lai šīs grāmatas nonāktu manu laika trūkuma nomocīto klientu rokās. 😊

Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kas vēlas ar biblioterapiju palīdzēt citiem? Kā kļūt par biblioterapeitu? Ar ko vajadzētu sākt? Tavā tīmekļvietnē www.booktherapy.io ir pieejams tiešsaistes kurss iesācējiem

Es domāju, ka vispirms es mudinātu savus klientus iepazīties ar biblioterapiju. Mani tiešsaistes biblioterapijas kursi vai mana grāmata varētu būt noderīgi sākumpunkti.

Cik liela nozīme ir tam, ka izlasītais tiek pārrunāts – ar draugiem vai terapijā? Kāds ir tavs viedoklis par grāmatu klubiem? Vai tie var aizstāt darbu ar terapeitu?

Tas ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam jūs izmantojat lasīšanu – ja eskeipismam un priekam, ​​tad pārrunāt lasīto nav vajadzības, bet, ja ārstnieciskos nolūkos, tad noteikti noder diskusija ar draugiem vai terapeitu. Lai patiesi saprastu, kā strādā biblioterapijas seanss, es ļoti iesaku izlasīt manu grāmatu, kurā sniegti piemēri ar dažādiem klientu stāstiem no individuālajām, pāru un grupu biblioterapijas sesijām, kā arī par biblioterapijas izmantošanu darbā ar bērniem. Es ceru, ka grāmata jums būs vērtīga. 😊

Biblioterapijas grupas var būt lielisks hibrīdformāts kādam, kurš vēlas būt daļa no grāmatu kopienas kā lasītāju klubā, bet vienlaikus vēlas, lai tai būtu terapeitisks raksturs. Biblioterapijas grupas ir vērtīgas, un savā grāmatā izpētu konkrētu gadījumu, kas ilustrē gan kopīgas pieredzes, gan kopīgas lasīšanas spēku.

Kas tev darbā sagādā vislielāko gandarījumu?

Vislielākais gandarījums ir redzēt, kā cilvēkiem iedegas acis, kad viņi jūtas atzīti un izjūt saikni ar kādu stāstu, jo tas sasaucas ar viņu pašu pieredzi. Šī sajūta, – ka esat pamanīts, sadzirdēts, vai pat piederīgs, – ir terapeitiskās iejaukšanās sākumpunkts, kas būs ļoti svarīgs tālākajā dziedināšanas ceļojumā. Tā ir privilēģija citiem palīdzēt šādā veidā, un esmu pagodināta un pazemīga, ka varu to darīt.

Sirsnīgs paldies par interviju!

www.literaturascelvedis.lv

Interviju sagatavoja:
Raiva Turka
Grāmatu blogere
IG: @piezimesungramatas