Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka 

Rubrikas šīmēneša dalībniece ir Renāte Punka – izdevējdarbībā sāka strādāt 1998. gadā un kopš 2001. gada ir izdevniecības “Jānis Roze” – vienas no senākajām un respektablākajām izdevniecībām Latvijā – izpilddirektore, ilggadēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) valdes priekšsēdētāja, kur līdztekus daudziem citiem uzdevumiem ir arī Eiropas Grāmatizdevēju federācijas nacionālā pārstāve un EUPL (Eiropas Savienības publiskā licence) nacionālās žūrijas locekle.

No 2020. gada jūnija līdz 2021. gada decembrim Renāte Punka bija Latvijas pārstāve AKM (atvērtās koordinācijas metodes) grupā “Daudzvalodība un tulkošana”, aktīvi piedaloties darbā pie ziņojuma “Tulkotāji uz vāka”. Viņa arī aktīvi iesaistās debatēs par Latvijas kultūrpolitiku un iestājas par grāmatniecības nozares interesēm, kā arī ir LGA pārstāve Eiropas Grāmatizdevēju federācijā (FEP) un rūpējas par LGA starptautisko darbību.

Renāte Punka ir arī augsti kvalificēta tulkotāja un ir iztulkojusi vairāk nekā 50 grāmatu no angļu un krievu valodas, tostarp vairākas godalgotas grāmatas. Šovasar par britu autores Kiranas Milvudas Hārgreivas grāmatas “Džūlija un haizivs” tulkojumu saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu.

Renāte Punka bieži sastopama bibliotēkās, uzstājoties ar lasījumiem, lekcijām, uzsverot lasīšanas neatsveramo lomu un veicinot sabiedrībā lasītprieku, kopš 2023. gada ir arī Latvijas Bibliotēku portāla redkolēģijas biedre.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka Renātei Punkai pateicību par atsaucību un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?

Bibliotēka ir vienlaikus dažādu zināšanu un radošuma krātuve un arī labs palīgs katram, kurš vēlas izglītoties, pilnveidoties, iedvesmoties. Mūsdienās, kad diemžēl dažādu apstākļu dēļ daudzās ģimenēs sarukusi privātai bibliotēkai atvēlētā telpa un loma, publiskajām bibliotēkām ir vēl aktīvāk jārūpējas, lai kopējā lasītkāre un lasītspēja neietu zudumā. Latvijā salīdzinājumā ar iedzīvotāju ziņā lielākām valstīm bibliotēkās nonāk procentuāli prāvāka daļa no kopējās jaunizdoto grāmatu tirāžas, tāpēc kvalitatīvi un viegli pieejami grāmatu krājumi iespējami tuvu katra lasītāja dzīvesvietai ir ļoti svarīgi.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Tie bibliotekāri, ar kuriem man bijusi laime sastapties, ir savas jomas patrioti, entuziasti un tiešām grib, lai arī turpmāk varam sevi dēvēt par “lasošajiem latviešiem”. Bibliotēka ir ļoti harmoniska vide – vienlaikus stabila, ar pamatīgām tradīcijām, bet arī atvērta dažādiem jauninājumiem. Un lasītāji ir visu vecumu cilvēki. Ļoti daudzas vērtīgas, plašai sabiedrībai būtiskas iniciatīvas sakņojas tieši šajā nozarē. Aktīvākajiem bibliotekāriem ir ļoti plašs apvārsnis un redzējums, kas neaprobežojas tikai ar savu novadu, pilsētu, pat ne ar Latviju vien. Visās manās lomās – kā izdevniecības un grāmatizdevēju asociācijas vadītājai un arī kā tulkotājai – sadarbojoties gan ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), gan ar pašvaldību bibliotēkām ļoti dažādos jautājumos, reizēm pat jūtos pārsteigta, cik plašs ir to darbības spektrs.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Manuprāt, kopumā publiskajām bibliotēkām ir pietiekami augsts prestižs sabiedrības acīs, un to noteikti vajadzētu vēl vairāk izmantot Latvijas iedzīvotāju izglītošanai un saliedēšanai. Cik varu spriest, bibliotekāri labi orientējas jaunākajās tehnoloģijās, prasmju un iemaņu ziņā ir sagatavoti dzīvei 21. gadsimta digitalizētajā pasaulē. Nozarē ir izveidoti vērtīgi resursi darba un zināšanu uzlabošanai.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Man gribētos redzēt, ka pašvaldību budžetos bibliotēku vajadzībām atvēlētie līdzekļi spēj sekot līdzi inflācijai un pat apsteigt to; krājumu veidošanā arī vietumis gribētos plašāku redzējumu un satura dažādību. Jābūt līdzsvaram starp to, ko lasītāji pieprasa, un to, ko viņi “nezināja, ka gribētu izlasīt, bet ir ļoti pateicīgi par šo iespēju”.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Spēcīgas kopienas pulcējas ap tiem, kam ir ko teikt un kas grib uzņemties iniciatīvu. Tāpēc paldies visām bibliotēkām, kas gan aktīvi piedāvā pasākumus, gan cenšas iepazīstināt ar vērtībām un bagātībām savos krājumos, gan pilda daudzās ar grāmatu tieši nesaistītās funkcijas. Pārējie lai seko labākajiem piemēriem – to ir daudz, un tie ir ļoti dažādi!

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Maniem vecākiem bija daudz grāmatu, draugi mēdza jokot, ka mēs dzīvojam bibliotēkā vai grāmatu veikalā. Tāpēc pieskaitu sevi tiem laimīgajiem, kas grāmatu mīlestību kaut kā dabiski uzsūkuši no apkārtējās vides. Mana pirmā publiskā bibliotēka bija Valmieras Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļa; kad gāju skolā, pietiekami plašas bibliotēkas un jaukas bibliotekāres bija arī skolās. Gluži kā bērnība, arī bibliotēka man allaž raisījusi asociācijas ar saulainu, miera pilnu vietu, ar pozitīvu gaisotni.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo un kurš bibliotekārs ir atstājis paliekošu iespaidu?

Latvijā starp pēdējo gadu lielākajiem priekiem noteikti jānosauc Ogres Centrālās bibliotēkas jaunā ēka – brīnišķīga vide grāmatām un lasītājiem, viss pārdomāts, gādājot par darbiniekiem un ērtu ēkas ekspluatāciju. No pasaules nospiedumiem nez kādēļ nāk prātā jauka pastaiga pa Stokholmu, kuras laikā paguvu gan pakavēties pie centrālās zāles brīvpieejas plauktiem Karaliskajā bibliotēkā, gan papriecāties par Stokholmas Pilsētas bibliotēkas skaisto interjeru.

Visilgākā un ciešākā sadarbība mūsu izdevniecībai ir ar Silviju Tretjakovu un viņas komandu no LNB Bērnu literatūras centra. Vienmēr apbrīnoju, cik daudz šī mazā komanda spēj paveikt. Protams, ciešā sadarbībā ar neskaitāmiem kolēģiem LNB un publiskajās bibliotēkās. Tāpat skaisti mirkļi un dažādas interesantas diskusijas bijušas gan ar Rīgas Centrālās bibliotēkas, gan ar Valmieras, Cēsu, Kuldīgas, Ventspils, Madonas, Jērcēnu bibliotēku darbiniekiem, visus vārdā nenosaukt, bet no katra esmu kaut ko pasmēlusies.

Kāda ir Jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Man patīk pētīt privātās bibliotēkas muzejos. Viens no spēcīgākajiem pēdējā laika iespaidiem – hercoga Albas pils bibliotēka Madridē, kur glabājas fantastiski autentiski dokumenti un izdevumi. Savukārt Erevānā nu jau pirms gadiem desmit bija ļoti krass kontrasts starp viņu lielisko seno rokrakstu bibliotēku, kas glabā liecības par ļoti senu, bagātu kultūru, un salīdzinoši pesimistisko mūsdienu realitāti, par kādu stāstīja kolēģi – armēņu grāmatizdevēji. Tāds paskarbs atgādinājums, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Vairāk aktīvu diskusiju par izlasīto – par grāmatām ir jārunā un par saviem pozitīvajiem iespaidiem (vai godīgu kritiku) ir jāstāsta citiem.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Mūsu izdevniecībā gadu gaitā iznācis diezgan daudz šādu grāmatu. Ļoti lepojos ar Aleksa Rosa “Viss cits ir troksnis”, kas tiešām veicina mūzikas mīlestību, un ar nepacietību gaidu viņa jaunākās grāmatas “Vāgnerismi” latviešu tulkojumu. Savu artavu mūzikas izpratnē sniedz arī Maikla Spicera “Homo musicus”, bet mūsu attiecības ar vizuālo pasauli brīnišķīgi analizējuši Deivids Hoknijs un Mārtins Geifords, latviešu lasītāji iecienījuši arī Metjū Vilsona darbus. Taču, ja jāizvēlas vispusīgāka grāmata, laikam ieteiktu pārlasīt Nučo Ordines “Nelietderīgā lietderīgumu”. Kultūras aspektam pieskaras arī Zanda Rubene savā darbā “Digitālā bērnība”.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Ģimene un draugi – jo cilvēks nav vientuļa sala. Ceļojumi – jo jāizjūt garšas, krāsas, smaržas un skaņas visā to spektrā. Kultūras iespaidi – jo tieši kultūra galvenokārt padara mūs par tām personībām, kādas esam, un ļauj iepazīt pasaules dažādās šķautnes spilgti un koncentrēti.

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Jūsu pirmās atmiņas par to un ko Jūs novēlētu apaļajā jubilejā?

Tā kā darbojos grāmatniecības jomā, man vairākkārt bija iespēja izstaigāt Gaismas pils būvlaukumu un vērot ēkas tapšanu dažādās stadijās. Paguvām pat sarīkot dāņu arhitektu biroja BIG arhikomiksa “Yes Is More” atvēršanas svētkus bibliotēkas ēkas modelī, kas tagad jau nojaukts, bet atradās apmēram vietā, kur sēž abi Raiņi.

Prieks, ka tik daudzas ieceres ir izdevies iemiesot un ēka tiešām ir ļoti dzīvīga un daudzpusīga. To uzsver visi ārvalstu viesi, kurus šajos desmit gados esam veduši turp ekskursijās. Novēlu turpināt iesākto, vienmēr būt par vienu pamatīgu ceļa stabu kopējā grāmatas ceļā no autora pie lasītāja, respektējot visus pārējos.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Divas būtiskas lietas, kas noteikti jāsaglabā nodokļu sistēmā, – iespējami zemā PVN likme grāmatu piegādēm un līdzšinējā autoratlīdzību izmaksas kārtība radošajās industrijās strādājošajiem. Tie ir būtiski grāmatu ekosistēmas elementi, kuru izmaiņas radītu ļoti nevēlamus un nevajadzīgus satricinājumus.

Savukārt sabiedrībā kopumā ir jāstiprina apziņa par to, cik būtiska ir grāmatu lasīšanas loma un saikne ar dzīves kvalitāti un nacionālo identitāti. Un ļoti svarīgi ir vismaz daļu tekstu lasīt savā dzimtajā valodā, lai cik noderīgas ir svešvalodu prasmes.

Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Saglabāt lasītprieku un savas misijas apziņu. Paldies!

Aicinām lasīt:
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv