Dzimis mācītāja ģimenē Lašu mācītājmuižā. Mācījies privātskolā Subatē, pēc tam studējis teoloģiju Vācijā. Atgriežoties Kurzemē, strādājis par mājskolotāju, skolas pārziņa palīgu, luterāņu mācītāju. 18. gadsimta 60. gados Stenders uzturējās Vācijā, Dānijā un Krievijā, kur papildināja savas zināšanas dažādās zinātnēs. Pēc atgriešanās Kurzemē 1766. gadā Stenders kļuva par palīgmācītāju Sēlpils un Sunākstes draudzē, savukārt no 1769. gada līdz mūža beigām bija šīs draudzes mācītājs. Pēc tēva nāves šo amatu pārņēma viņa dēls Aleksandrs Johans Stenders (Jaunais Stenders).

Stendera nozīmīgākais ieguldījums Latvijas kultūrā saistīts ar latviešu reliģiskās, laicīgās un izglītojošās literatūras aizsākšanu, zinātņu popularizēšanu, kā arī ar latviešu tautas apgaismības ideju veicināšanu.
Viņa “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” tiek uzskatīta par pirmo zemnieku enciklopēdiju, bet “Bildu ābice” – par inovatīvu tā laika mācību līdzekli.

Piemiņas akmeņi Sunākstē, Lašos un Birzgalē, izziņas takas Stendera parkā Sunākstē, piemiņas monēta, piemiņas pastmarka – tā glabājam Vecā Stendera piemiņu mūsdienās. Viesītes muzejs “Sēlija” piedāvā iepazīt Stenderu dzimtu un tās devumu Latvijas kultūrā, apmeklējot Vecā Stendera kabinetu. 2017. gadā dibinātā Stendera biedrība nodarbojas ar viņa darbības izpēti un popularizēšanu. 2019. gadā bijušajā Eglaines pamatskolā durvis vēra Stendera klase, kur izjust 18. gadsimta skolas auru. 1921. gadā pēc Vecā Stendera darba top filma “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”.

Informācija pārpublicēta no Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas tīmekļvietnes