Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis 

Rubrikas šīmēneša dalībnieks Andris Teikmanis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un mākslas zinātņu doktors, un kopš 2021. gada – Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs. Augstākās izglītības padome izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, koledžu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, kur bibliotēkām ir būtiska loma. Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka Andrim Teikmanim pateicību par atsaucību un veltīto laiku sarunai par bibliotēkām.

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?

Bibliotēkas – īpaši veidotas institūcijas zināšanu uzkrāšanai un izplatīšanai, mūsdienās kalpo ne tikai kā racionāls zināšanu vadības instruments, bet savā ziņā simbolizē mūsu īpašo attieksmi pret zināšanām, pret mūsu vēlmi tās saglabāt, radīt un pilnveidot.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Par to, ka mums joprojām ir bibliotēkas, par to, ka mēs joprojām neesam zaudējuši savu ideāli utopisko vīziju par bibliotēku lomu mūsu kultūras ainavā.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Latvijas bibliotēku stiprā puse ir to tīkls un pieejamība. To noteikti vajadzētu saglabāt. Latvijā ir apdzīvotas vietas, kurās bibliotēka pēc būtības ir palikusi par pēdējo Latvijas valsts esamības apliecinājumu simbolu. Tas nav maz. Tā patiesībā ir milzīga loma un atbildība.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Grūti šobrīd ir pateikt, kādas tieši pārmaiņas būtu jāievieš, jo pārmaiņas mūs skar visu laiku. Iespējams, attīstoties ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam, mainīsies mūsu grāmatu patērēšanas paradumi. Mēs gluži vienkārši varēsim sev radīt tieši tādas grāmatas, kādas gribēsim tajā brīdī lasīt. Vai tas atcels bibliotēkas? Domāju, ka nē. Bibliotekāri paliks par mūsu ceļvežiem šajā jaunajā informācijas pasaulē, savukārt bibliotēkas varēs uzkrāt arvien jaunas un jaunas pazīstamo vai pilnīgi jauno stāstu versijas, vienlaikus nezaudējot rūpi par tradicionālajām grāmatām un to saglabāšanu.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Jau šobrīd Latvijas bibliotēkās ir daudz iniciatīvu, kas tiek īstenotas, veidojot savas kopienas. Ko vēl varētu ieteikt? Vienkāršākais padoms – vienmēr cenšaties uzklausīt, kādas ir jūsu kopienas vēlmes, ko vēlas cilvēki, kuri nāk uz bibliotēkām. Nākamais – ko vēlas vai varētu vēlēties tie, kuri vēl nenāk, bet potenciāli varētu būt bibliotēkas draugu lokā? Trešais padoms – iedomājaties, kādu jūs vēlaties ieraudzīt savu ideālo kopienu un tad, zinot savu esošo kopienu un tās potenciālo papildinājumu, sākat strādāt, veidojot savu ideālo kopienu.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Kopš agras bērnības man patika lasīt. Mājās bija daudz grāmatu. Šķita, ka jau visas, kuras gribētos izlasīt, ir izlasītas. Tomēr, kad, ejot otrajā klasē, apmeklēju abas mana rajona bibliotēkas (bērnībā dzīvoju Purvciemā), biju pārsteigts, ka katrā no tām varēju atrast vēl grāmatas, kuras paņemt un lasīt. Viena no šīm bibliotēkām joprojām ir savās vēsturiskajās telpās un šobrīd saucas – Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka “Vidzeme”.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo un kurš bibliotekārs ir atstājis paliekošu iespaidu?

Mani joprojām visvairāk iedvesmo manas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmijas – bibliotēka un manas augstskolas bibliotekāri. Vienmēr esmu apbrīnojis viņu spēju orientēties tik daudzos sarežģītos un atšķirīgos jautājumos un vēlmi un gatavību vienmēr palīdzēt studējošajiem un pasniedzējiem atrast vajadzīgos materiālus.

Kāda ir Jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Savulaik, pagājušā gadsimta 90. gados apmeklējot Somiju, pārsteidza nozīme, kādu bibliotēkām piešķīra Somijas valsts un sabiedrība. Somija tobrīd bija pārvarējusi vienu no nopietnākajām krīzēm, kuru izraisīja Padomju Savienības, kas bija tās galvenais tirdzniecības partneris, sabrukums. Somija savu nākotni atrada jaunajās informācijas tehnoloģijās, un bibliotēkas – līdz ar skolām un augstskolām – te spēlēja izšķirošu lomu, veidojot informācijas sabiedrību. Atceros, somu kolēģi īpaši lepojās ar savu Cable Book Library, kuru tolaik sauca par pirmo publisko interneta bibliotēku pasaulē.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Šķiet, ka mūsu bibliotēkās jau ir visi nepieciešamie pakalpojumi. Turpināt krājumu digitalizāciju un nepazaudēt to pieejamību – tie ir neatsverami palīgi izziņā, pētniecībā un jaunu zināšanu radīšanā.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Ja runājam par kultūru, tad, kā jau zinātniskās fantastikas fans, labprāt ieminētos par Īana Benksa (Iain M. Banks, 1954–2013) 10 grāmatu lielo Kultūras sēriju, kurā aprakstīta nākotnes starpzvaigžņu un draudzīga mākslīgā intelekta pārvaldītā civilizācija, kuru sauc par Kultūru.

Šo grāmatu sēriju varētu uzskatīt par vienu no mūsdienu utopijām. Tomēr laikā, kad liela daļa zinātniskās fantastikas nākotni apraksta drūmos toņos, kāpēc nepasapņot par to, ka mūsu civilizācijai varētu būtu arī laimīgs turpinājums, kuram būtu tik skaists nosaukums – Kultūra.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Pirms es nosaucu trīs vaicātās lietas, ir būtiski pateikt, ka katram cilvēkam vissvarīgākie un visnozīmīgākie ir cilvēki. Tikai jūsu tuvie un mīļie ir patiesi spējīgi jums sagādāt prieku, uzlādēt un iedvesmot. Protams, ja tomēr jānosauc trīs lietas, tad tās būtu: māksla – tai skaitā mākslas pētniecības aspektā; zinātne un digitālās tehnoloģijas – kopš bērnības aizraujos ar zinātnisko fantastiku un ceru uz to, ka spēsim sadzīvot ar mūsu pašu radīto nākotni; un grāmatas.

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Jūsu pirmās atmiņas par to un ko Jūs novēlētu apaļajā jubilejā?

Pirmās atmiņas, protams, saistās ar pirmajām diskusijām 20. gadsimta 80. gadu nogalē par to, vai mums kā nācijai ir vajadzīga jauna savas nacionālās bibliotēkas ēka. Pirmās atmiņas ar pašu ēku saistās ar tās apmeklējumu vēl būvniecības procesā. Staigājot pa vēl nepabeigtajiem stāviem, bija visas iespējas pasapņot par to, kā izskatīsies ēka, kad tā sāks funkcionēt. Šobrīd var tikai novēlēt nepazaudēt ne ēkas funkcionālo, ne arī simbolisko nozīmi – kalpot par nācijas Gaismas pili.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā mainās un vēl mainīsies mūsu priekštati par zināšanām, par to, kā tās tiek veidotas, uzkrātas un nodotas. Tomēr mans novēlējums ir nekad neaizmirst par lasīšanas baudu, par baudu paņemt rokās un lasīt tradicionālu drukātu grāmatu papīra formātā.

Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Nepazaudēt vēlmi iegūt un apgūt arvien jaunas zināšanas. Bibliotēku misija ir palīdzēt mums visiem orientēties arvien jaunu un jaunu zināšanu okeānā.

Aicinām lasīt:
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv