Senākie izdevumi Jūrmalas Centrālās bibliotēkas krājumā
Saukt Jūrmalu par savām mājām izvēlējušies daudzi dzejnieki un rakstnieki. Ne tikai Jūrmalas Centrālās bibliotēkas, bet arī citu pilsētu un reģionu bibliotēku krājumā noteikti ir sastopami tādu autoru darbi kā Dace Judina, Amanda Aizpuriete, Andris Kolbergs, Laura Vilka, Jānis Lejiņš u.c. Savos aktīvajos darbības gados vasaras kūrortpilsētā Jūrmalā pavadīja arī citi ievērojami rakstnieki un dzejnieki, piemēram, Rūdolfs Blaumanis, Rainis un Aspazija, – viņi Jūrmalu izvēlējās gan kā savu atpūtas, gan darba vietu. Visiem interesentiem ir iespējams apskatīt ēkas, kurās leģendārie rakstnieki ir pavadījuši neskaitāmas stundas, smeļoties iedvesmu un rakstot savus slavenos darbus, kas savu aktualitāti nav zaudējuši arī šodien.
Jūrmalas Centrālā bibliotēka dibināta 1945. gadā, toreiz – kā Rīgas pilsētas 19. bibliotēka. Savukārt pirmās grāmatas, kas iegādātas par bibliotēkas līdzekļiem 200 PSRS rubļu vērtībā, bija “Latvju raksti” trīs sējumos – tās uzņemtas bibliotēkas krājumā 1947. gadā. Senākajai grāmatai bibliotēkas krājumā ir teju 160 gadu. Tā izdota 1865. gadā, bet krājumā uzņemta 1948. gadā, kad iegādāta par 50 PSRS rubļiem. Izdevumā ir aptverta arhitektūras vēsture no vissenākajiem laikiem līdz grāmatas iznākšanas laikam 19. gadsimta beigās. Arī citas grāmatas, kas saglabājušas bibliotēkas krājumā un ir izdotas vairāk nekā pirms gadsimta, iekļauj vēsturiskas liecības, piemēram, Romas impērijas izveidi, attīstību un sabrukšanu, vēsturiskus attēlus un kartes. Šīs un vairums citu seno grāmatu bibliotēkas krājumā ir vācu valodā un fraktūrā jeb vecajā drukā, ko ne visi mūsdienu lasītāji prot atpazīt, tāpēc šie izdevumi kalpo par vēstures liecībām grāmatniecības attīstībai. Grāmatu tematiskā dažādība raksturo ne tikai bibliotēkas piedāvājumu un lietotāju pieprasījumu, bet arī iedzīvotāju personīgo bibliotēku tradīcijas, jo daļa no bibliotēkā esošajiem izdevumiem ir lasītāju dāvinājumi, kas piešķir eksemplāriem papildu vērtību.
Šogad aprit 115 gadi kopš Dubultos, Strēlnieku prospektā 32, tika dibināta Dubultu ģimnāzija. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā tā tika slēgta, un bērni tika vesti mācīties uz Tērbatu. Starp ievērojamākajiem skolēniem minami latviešu rakstnieks un filozofs Rihards Rudzītis, dzejnieks Jānis Sudrabkalns un ķirurgs Pauls Stradiņš. Divstāvīgo skolas ēku projektējis arhitekts Eižens Laube, kura darbi visvairāk redzami Rīgas ielās. Savukārt pašas ģimnāzijas dibinātāji bija Ludis Bērziņš un pedagogs un luterāņu mācītājs Fricis Šmithens. Ludis Bērziņš arī bija luterāņu mācītājs un skolotājs, folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors. Savas dzīves gaitā viņš publicējis vairāk nekā desmit darbus gan par latviešu tautasdziesmām, gan savus sastādītus dzeju krājumus. Luda Bērziņa pirmais dzejoļu krājums “Ceļi un teki” tika iespiests 1900. gadā Jelgavā; divdesmit gadus vēlāk tas tika iespiests Rīgas izdevniecībā “Varavīksna” – viens no šiem eksemplāriem ir atrodams arī Kauguru bibliotēkā.
Viena no vecākajām grāmatām Jūrmalas Centrālās bibliotēkas krājumā ir “Benjamiņš Franklins”, ko sarakstījusi krievu rakstniece Aleksandra Nikitična Anņenskaja, bet 1895. gadā to iztulkojis Kārlis Jannaus, kas savus pēdējos dzīves gadus pavadīja Asaros. Grāmata ietver stāstu, ko krievu rakstniece ir sarakstīju par vienu no Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem Benžaminu Franklinu. Šis izdevums piesaista īpašu uzmanību ar to, ka tas kādreiz ir bijis Majoru–Dubultu Labdarības biedrības bibliotēkas eksemplārs, kurā vēl ir saglabājušies ne tikai bibliotēkas zīmogi, bet arī ielīmes uz grāmatas vāka, kurās lasāmi nosacījumi, kas jāievēro bibliotēkas lasītājiem. Grāmatas otrā pusē ir izlasāms Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļas grāmatu piedāvājums. Majoru-Dubultu Labdarības biedrības bibliotēku var uzskatīt par vienu no vecākajām Jūrmalas publiskajām bibliotēkām – tā dibināta 1882. gadā. Pateicoties biedrībai, grāmatu krātuvē bija pieejami vērtīgi zinātniskās literatūras izdevumi, taču Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa no bibliotēkas krājuma gāja bojā. 1935. gadā Majoru–Dubultu Labdarības biedrība tika apvienota ar Rīgas–Jūrmalas vasarnīcu īpašnieku biedrību un Rīgas–Jūrmalas sporta biedrību, izveidojot Jūrmalas Latviešu biedrību.
Visplašākā seno grāmatu kolekcija atrodas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā – grāmatu skaits mērojams vairākos desmitos un tās lasāmas latviešu valodā gan kā tulkojumi no franču, angļu un citām valodām, gan kā latviešu autoru oriģināldarbi, piemēram, Aspazijas autobiogrāfija vai Kronvaldu Ata “Gabals iz latviešu garīgās dzīves”. 20. gadsimta sākumā Slokas pilsētā darbojās tipogrāfija “Baltika”. Ar drukātavu saistīta, piemēram, Anša Gulbja “Universālās bibliotēkas” izdevumu sērija, kuras sagatavošanā bija iesaistīts arī Rainis. Atmiņas un citus stāstus gan par tipogrāfijas darbu, gan bibliotēkas krājumā esošajiem izdevumiem, t. sk. 1920. un 1930. gados izdoto “Latvju rakstu” trīs sējumiem, kas ir Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvinājums Slokas bibliotēkai ar ielīmētu īpašo exlibri, būs iespējams aplūkot Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas izstādē šī gada rudenī. Izstāde būs daļa no norišu cikla “Latviešu grāmatai 500”.
* Pa vidu vecās Itālijas karte (gads nav zināms) no grāmatas “Wagner, Wilhelm. Rom : Unfang, Fortgang, Ausbreitung und Berfall des Weltreiches der Romer. Leipzig und Berlin : Verlag und Druck von Otto Spamer, 1882”. Labajā augšējā stūrī atvērums no grāmatas “Lubke, Wilhelm. Geschichte der Architektur : von den altesten Zeiten bis auf die Gegenwart. Leipzig : E. A. Siemen, 1865”. Apakšā titullapas no grāmatām “Gindeln, Anton. Geldichte des dreikigjahrigen Krieges : in drei Abteilungen. Leipzig : Verlag von Frentag, 1882. 1 Abt. Der bohmilche Aufftand und feine Beftrafung : 1618 bis 1621” un “Anņenskaja, A. N. Benjamiņš Franklins. Tulk. Jannau’u Karlis. Rīga : Vecrīgu grāmatu apgāds, 1895”. Foto: Jūrmalas Centrālā bibliotēka
Rakstu sagatavoja:
Ieva Bekmane
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas
eksperte novadpētniecības darbā