Dzimusi 1929. gada 11. martā Valkas apriņķa Annas pagastā lauksaimnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Oto Egles ģimenē. 1938. gada rudenī sākusi skolas gaitas Annas pagasta sešklasīgajā pamatskolā, kuru absolvēja 1944. gadā. Pēc tam mācījusies Alūksnes vidusskolā. 1949. gadā Margarita Kluce iestājās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kur apguva bibliotēku zinātnes. 1954. gada jūnijā viņa ar izcilību beidza augstskolu, iegūstot bibliotekologa kvalifikāciju. Jūlijā Margarita Kluce iestājās darbā Latvijas PSR Valsts bibliotēkā (patlaban – Latvijas Nacionālā bibliotēka, LNB), kas kļuva par viņas pirmo un vienīgo darba vietu. Arī galvenā darba joma – letonikas (literatūra par Latviju) un Baltijas literatūras krājuma veidošana − palika nemainīga visu darba mūžu. Sākumā Margarita Kluce bija bibliotekāre Novadpētniecības nodaļā, kur atradās iespieddarbi svešvalodās no kādreizējā Baltikas fonda, kā arī izdevumi par Latviju no citiem krājumiem. Kad 1955. gadā nodaļu likvidēja, bet krājumu integrēja galvenajā grāmatu krātuvē, Margarita Kluce uz laiku kļuva par tā vienīgo pārzinātāju. 1958. gada vasarā viņa sāka darbu jaunatvērtajā apvienotajā Reto grāmatu un letonikas literatūras lasītavā. Margaritas Kluces uzdevumu lokā bija letonikas krājuma papildināšana ar jaunāko literatūru, trūkstošo iespieddarbu noskaidrošana, kā arī lasītāju apkalpošana. 1962. gada oktobrī viņa tika iecelta galvenā bibliotekāra amatā, bet 1971. gadā kļuva par Lasītavas literatūrai par Latvijas PSR vadītāju. Margaritas Kluces darba saturs būtiski nemainījās arī pēc Letonikas nodaļas izveides 1979. gada 1. novembrī.

Margarita Kluce. Foto no LNB arhīva

1995. gada martā Margarita Kluce uzņēmās galvenās bibliotekāres pienākumus Oto Bonga veidotajā Baltijas Centrālajā bibliotēkā, kas 1994. gadā tika atvesta no Tautas augstskolas “Abrene” (Francijā) un iekļauta LNB kā atsevišķa vienība. Margarita Kluce iesaistījās grāmatu izsaiņošanā, krājuma izvietošanā, apstrādē un lasītāju apkalpošanā. Sakarā ar LNB reorganizāciju no 2000. gada aprīļa viņa strādāja uz līguma pamata, līdz 2009. gada jūlijā beidza darba gaitas pēc pašas vēlēšanās.

Būdama izcila letonikas krājuma zinātāja, Margarita Kluce par to referējusi Latvijas un Baltijas konferencēs, publicējusi vairākus rakstus nozares izdevumos. Kā nozīmīgākais minams “Latvijas Valsts bibliotēkas darbība buržuāziskās Latvijas laikā (1919.g. aug.–1940.g. jūl.)”, kurā autore bez traucējoša ideoloģiska uzslāņojuma izklāstīja būtiskākos Valsts bibliotēkas vēstures faktus un procesus no tās izveidošanas līdz padomju okupācijai 1940. gada jūnijā. Raksts iekļauts Valsts bibliotēkas “Rakstu” jubilejas izdevumā 1973. gadā. Tā ir viena no plašākajām publikācijām par LNB vēstures pirmo posmu.

LNB darbinieku piemiņā Margarita Kluce palikusi kā zinoša, akurāta, atsaucīga un aktīva kolēģe, kas nekad neliedza padomu.

Līdzjūtība aizgājējas tuviniekiem!

Latvijas Nacionālā bibliotēka