Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Mans izvēlētais ceļš bibliotēku nozarē nebija apzināts. Toreizējā Imanta Sudmaļa bibliotēkas vadītāja piedāvāja savu vietu, un es nedomādama piekritu, neko daudz par bibliotekāra darbu nezinot. Uzsāku mācīties Kultūras darbinieku tehnikumā. Lai arī bibliotēka ir mainījusi savu nosaukumu, vizuālo tēlu un arī telpas, es esmu palikusi uzticīga jau četrdesmit piekto gadu savai mīļajai Zorģu bibliotēkai. Esmu nostrādājusi šajā mazajā lauku bibliotēkā līdz un pāri pensijas gadiem, piedzīvojot dažādus laikus, iespējas un darba paņēmienu maiņas, atklājot grāmatu un informācijas pasaules plašuma burvību kopā ar vairākām paaudzēm.

Cilvēki bibliotekāra profesiju vairāk uztver stereotipiski, domājot, ka tas ir vienveidīgi garlaicīgs darbs, kas nerada izaicinājumus. Tad man gribētos oponēt un teikt, ka tā nu gan tas nav. Manā profesionālajā karjerā pagrieziena punkts bija 2007. gads, kad uzsāku dalību dažādos projektos. Septiņu gadu garumā organizēju Radošās dienas bērniem, piesaistot dažādus kultūras cilvēkus, literātus, māksliniekus, mūziķus, paplašinot jauno cilvēku redzes loku, mācoties komunicēt, analizēt, vērtēt, klausīties un izdarīt savus secinājumus. Daudzu gadu garumā esmu veidojusi ap bibliotēku vidi, kas iedvesmo gan vietējos, gan tos, kuri labprāt atbrauc uz bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem. Izveidota lapene, kur “grāmatu tārpiem” patverties no saules, vēja, lietus, mierpilni lasot grāmatas, un pēc manas iniciatīvas tika uzstādīts grāmatu maiņas punkts – Grāmatu mājiņa.

Mans darba mūžs ir cieši savijies ar vietējiem cilvēkiem, mana darba jēga ir bijusi caur kultūru un mākslu radīt saliedētu vietējo kopienu. Šķiet, ka vietējo novērtējums ir tā vislielākā balva. Vietējie ļaudis labi zina, ka lepoties ar apbalvojumiem nav manā dabā. Kad izdevies noorganizēt pasākumu un cilvēki aizdodas mājās ar pozitīvām emocijām, tas ir vislielākais gandarījums. Manas aktivitātes ir pamanījuši arī citi. 2013. gadā saņēmu balvu “Eiropas gada cilvēks” – par radošu pilsonisko aktivitāti, izveidojot Zorģu biblotēku par vietējo kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centru. Tajā pašā gadā saņēmu Atzinības rakstu no Eiropas Parlamenta deputātes un profesores Ineses Vaideres par ieguldījumu Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un aktīvu sabiedrisku darbu Iecavas novadā. 2021. gadā ieguvu atzinību par aktīvu līdzdalību “Ceļā uz viedo ciemu’’. Man pašai sirdij mīļš apbalvojums ir “Iecavas gada cilvēks”, jo iniciatīva nāca no vietējiem iedzīvotājiem. Jau izsenis apkopoju informāciju par vietējās kopienas iedzīvotājiem, un šī aktivitāte tika arī novērtēta Bauskas reģiona bibliotekāru novadpētniecības konkursā “Kultūras dzīve 1945–1990”.

Nedomāju, ka īpaši ir jāizceļ visi šie apbalvojumi, ir jādara darbs ar prieku. Iespējams, tādēļ pērn saņēmu apbalvojumu “Gada kolēģis’’.

Vislielāko prieku un gandarījumu man darbā sagādā

Lielākais gandarījums manā darbā ir bijusi spēja izveidot bibliotēku par vietu, kas ir atvērta ikvienam ciema iedzīvotājam. Zorģu bibliotēka ir kļuvusi par kultūras, izglītības un saskarsmes centru. Viss sākās ar grāmatu, palīdzot cilvēkiem rast zināšanas, vēlāk arī domubiedrus. Savā darbā novēroju, ka cilvēki, atnākot uz bibliotēku, nemaz nesteidzas mājās, vēlas parunāties, pastāstīt, kā viņiem klājas, padalīties ar hobijiem. Nolēmu, kāpēc gan bibliotēkā – līdz ar grāmatu lasīšanu un informācijas meklēšanu – nedot iespēju arī zināšanas apgūt tepat uz vietas? Tādēļ varu teikt, ka bibliotēka ir kļuvusi par izglītības un kultūras centru. Bibliotēkā tiek rīkoti dažādi pasākumi dažādām interešu grupām. Mans mērķis bija piesaistīt cilvēkus, rīkojot tādus notikumus, kas liek izvēlēties Zorģu bibliotēku. Esmu organizējusi rotu un dizaina veidošanas darbnīcas, kulinārijas nodarbības, personības izziņas treniņus, tikšanās ar veselības speciālistiem. Regulāri notiek gleznošanas nodarbības, ārstnieciskā vingrošana, literārās pēcpusdienas, talkas, ekskursijas, sarunas ar Latvijas kultūras personībām. Iecienīti ir gadskārtu svētki, teātris, tikšanās ar pašvaldības vadītājiem un jauniešu prakse (vasaras nodarbinātība).

Lai ko es arī darītu, esmu secinājusi, ka kopā būšana rada vēlmi te atkal atgriezties.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Katra diena nes savu izaicinājumu. Atskatoties – četrdesmit piecu gadu laikā to ir bijis daudz. Pēdējos gados sarežģītākais ir bijis būt ne vien bibliotekāram, bet arī dārzniekam, grāmatvedim, apkopējam, reizēm arī psihologam. Un visas šīs prasmes jāapvieno vienā personā. Lauku bibliotekāra darbs, visticamāk, atšķiras no pilsētas bibliotekāra darba, kur katrs veic vienu galveno funkciju. Man to ir milzum daudz. Vakaros, pārnākot no darba, reizēm jūtos izžuvusi kā tuksnesis, kuram vajag malku ūdens, lai atkal varētu doties tālāk.

Zināšanas, prasmes, rakstura īpašības, kas visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Manuprāt, visu nosaka cilvēka personība un viņa rakstura iezīmes, un vai tās saskan ar to, ko pieprasa konkrētā profesija. Visticamāk, man ir paveicies. Iespējams, ka vēlme apgūt jaunas lietas un paņēmienus mani ir virzījusi gūt iemaņas projektu sagatavošanā un izpildē sadarbībā ar vietējo kopienu, tāpat arī precizitāte un spēja darīt lietas laicīgi. Un, protams, komunikācija, prasme ieklausīties, pacietība un cilvēciskums.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas vai ārvalstu); nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Tā viennozīmīgi ir Liega Piešiņa, Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste, bibliotekāre un kultūras žurnāliste. Liega aizrauj ar savu zināšanu dziļumu par literatūru un rakstniekiem, prasmi ar stāstījumu uzburt dzīvu ainu gan par pagātnes notikumiem un vidi, gan literātu personībām. Mani apbur Liegas cilvēciskā vienkāršība, spēja ikvienu ieraut aizrautīgā literārā pasaulē.

Arī Maija Laukmane – bibliotekāre, dzejniece, ārkārtīgi radošs cilvēks. No Maijas var pasmelties iedvesmu katrai dienai. Viņa prot redzēt vairāk, sajust spēcīgāk un saprast plašāk. Maija nebaidās paust savas domas. Arī Maija ir sava aroda pratēja.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās vai kādā konkrētā bibliotēkā

Šķiet, ka šobrīd ir dažnedažādas iespējas, lai lasītājs piekļūtu sev vēlamai grāmatai vai informācijai. Runājot par laukiem, būtu labi, ja būtu apmaksāts pakalpojums, ka bibliotēkārs lasītājam, kurš sava vecuma vai citu apstākļu dēļ nespēj izkļūt no mājas, piegādātu vēlamo literatūru.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt, vai profesionālās informācijas resurss, kas varētu noderēt citiem

Manuprāt, katram ir savs ceļš ejams un sava grāmata lasāma. Katram dvēseles noskaņojumam, dzīves posmam ir sava grāmata. Es labprāt lasu grāmatas par izcilām personībām, īpaši latviešu aktieriem, rakstniekiem, mūziķiem, valstsvīriem un valstssievām, ārstiem, zinātniekiem, inženieriem u. c.

Dvēselei – aizkustina Knuta Skujenieka un Imanta Ziedoņa dzeja.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Mani īpašie mirkļi ir rīti, kad pamosties ar sauli logā un zilām debesīm. Kad varu pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni, bērniem un mazbērniem. Ik vasaru gaidu, lai atvaļinājumu pavadītu Jūrkalnē. Man šķiet, ka tā ir skaistāskā vieta pasaulē. Lai arī ceļojumos ir redzētas daudas skaistas vietas, Jūrkalni nespēj aizstāt nekas.

Īpaši mirkļi nav vārdos aprakstāmi, tās ir sajūtas: zāļu vākšana Līgo rītā, rudens lapu smarža, kas griežas vējā, miglas rīti, kas paceļas pāri pļavām. Daba ir mans sabiedrotais, mans enerģijas lādiņš. Man daudz nevajag, ja esmu sakopusi savu vidi, iededzinājusi sveces, tad šķiet, ka visa pasaule ir kļuvusi gaišāka.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo

Priecājos par saviem bērniem un mazbērniem, uzlādē māksla, hobiju līmenī jau vairākus gadus gleznoju, un mani iedvesmo kultūra – teātris, mūzika, deja.

Ingunas Radziņas īpašais jautājums: Aina, kur Tu rodi spēku tik daudz paveikt, strādājot bibliotēkā viena?

Iedvesma man rodas no došanas un ņemšanas principa. Latviešiem ir tāds teiciens –“Dots devējam atdodas”. Spēks rodas no sadarbības, ja redzu, ka cilvēkiem acis deg par ideju, vēlmi, tad kāpēc nemēģināt. Manuprāt, tas ir līdzīgi kā būt aktierim uz skatuves: ja atgriezenisko saiti viņš saņem no skatītājiem, es – no lasītājiem. Man nav sajūtas, ka es būtu viena bibliotēkā, manas trakās idejas atbalsta lasītāji. Man svarīgi ir būt fiziski aktīvai – jo vairāk kusties, jo vairāk ir enerģijas.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Gribētu paldies pateikt visiem cilvēkiem, ar kuriem savā dzīves ceļā esmu sastapusies. Katrs viens ir atstājis pēdas manā dzīvē. Es pati brīnos, ka cilvēki ir noticējuši manām trakajām idejām un tās atbalstījuši. Man ir brīnišķīgi kolēģi Bauskas Centrālājā bibliotēkā, kuri nekad nav atteikuši padomu, tāpat daudzu gadu garumā mani ir atbalstījusi vietējā pašvaldība, vietējā kopiena, ģimene. Man ir neizsakāms prieks, ka redzu paaudžu maiņu, un tie, kas kādreiz ir bijuši bērni, ir atgriezušies, ja ne dzīvot, tad uz bibliotēku gan, un nāk arī viņu bērni.

Gribētu novēlēt cilvēkiem palikt pie domas, ka cilvēks nav vientuļa sala: ja mēs cits citu saklausīsim un cits citam palīdzēsiem, dzīvosim daudz labāk.

Runājot par aktuālo, gribu teikt, ka mūsdienīgam lauku bibliotekāram nepietiek ar grāmatu reģistrēšanu vien. Viņam jāprot vienot kopienu, aprunāties ar cilvēkiem, savest viņus kopā. Laukos reizēm bibliotēka ir palikusi kā vienīgā kultūras vieta. Cilvēkiem jāgrib nākt uz bibliotēku. Savukārt bibliotekāram ir jājūt, jādzird un jāiepazīst vietējie iedzīvotāji, viņu ikdiena, vēlmes un vajadzības, jārunā vienā valodā. Bibliotekāra un lasītāja komunikācija dod labu rezultātu sabiedrībai kopumā, tikai tā mēs varam kļūt gudri, vienoti un spēcīgi savā latviskajā identitātē.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks) 

Bauskas Centrālās bibliotēkas informācijas resursu attīstības nodaļas sistēmbibliotekāre Aelita Biķerniece. Gribu teikt, Aelita ir sirds cilvēks, viņas acīm garām nepaiet nekas, viņa pamana pat mazāko niansi, darbā ar kolēģiem ir atsaucīga. Viņa spēj rast risinājumus pat vissarežģītākajās situācijās. Aelita ir savas jomas eksperts ar spēju pievērst uzmanību katram.

Īpašais jautājums izvēlētajam dalībniekam

Aelita, kas ir tavas burvju atslēdziņas darbā ar cilvēkiem?

 

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!