2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) gada sākumā klajā laida “Ziņojuma par attīstības tendencēm” (IFLA Trend Report) 2021. gada atjauninājumu. Priecājamies paziņot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir publicējusi ziņojuma tulkojumu latviešu valodā.
Jaunais ziņojums ietver 20 tendences, kuras būs svarīgas bibliotēkām tuvākā un tālākā nākotnē. Tendences ir saistītas ne tikai ar bibliotēku jomas attīstību, bet arī ar norisēm politikā, ekonomikā, sabiedrībā, kultūrā un tehnoloģiju nozarē. Ziņojumā aplūkotās tendences tika prezentētas IFLA 2021. gada ģenerālkonferencē – IFLA prezidentes Barbaras Lisonas sesijā.
“Ziņojuma svarīgākais mērķis ir būt par ierosinātāju – katalizatoru – diskusijām gan bibliotēku nozarē, gan sarunām ar sadarbības partneriem ārpus tās. Izdevums ir palīgs bibliotēku darba plānošanā, lai tās spētu labāk sagatavoties savai attīstībai,” rakstīts jaunā ziņojuma ievadā. Bibliotēku portāls šā gada rudenī aptaujāja Latvijas bibliotekārus, lai noskaidrotu vietējo nozares pārstāvju domas par divām no ziņojumā minētajām tendencēm: “Virtuālās vides uzvaras gājiens” (cilvēki turpina dot priekšroku attālinātai piekļuvei bibliotēku pakalpojumiem, tādējādi apšaubot telpu un fiziskā piedāvājuma vērtību) un “Fiziskās telpas renesanse” (cilvēki no jauna atklāj telpu vērtību, kurās norit jēgpilna komunikācija un diskusijas). Apkopojot vairāk nekā 100 saņemtās atbildes, ir tapis pirmais no trim iecerētiem rakstiem.
Jāpiebilst, ka, lasot aptaujas atbildes, iezīmējās arī citas IFLA ziņojuma tendences, ne tikai jautājumā ietvertās, piemēram, tādas kā “Grūti laiki priekšā” (lēna atveseļošanās no Covid-19 radīs grūtības ar valsts un pašvaldību budžetu, liekot bibliotekāriem pastiprināt interešu aizstāvības darbu) un “Analogā atgriešanās” (jaunā paaudze, traumēta no pastāvīgās sociālo mediju spriedzes, no jauna atklāj fiziskos resursus, t.sk. grāmatas, kā patvērumu). Tas tikai apliecina, ka IFLA ziņojums notver kopējo nozares noskaņu kā starptautiskā, tā lokālā līmenī, tostarp Latvijā.
Sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” tika publicēts 2013. gadā un kopš tā laika atjaunināts piecas reizes. Tas ietvēra bibliotēku nākotnes redzējumu, kas tapis ciešā bibliotēku speciālistu sadarbībā ar citu jomu ekspertiem. Ziņojums identificēja piecas globālas tendences, kuras bibliotēkām svarīgas informācijas piekļuves, izglītības, privātuma, pilsoniskās iesaistes un tehnoloģiju aspektā.
2016. gadā tika publicēts pirmais ziņojuma atjauninājums, kas sniedza pārskatu par IFLA reģionālo diskusiju rezultātiem. 2017. gada atjaunināto ziņojumu IFLA sagatavoja, balstot to uz četru runātāju prezentācijām IFLA Prezidentes sanāksmē 2017. gada aprīlī. 2018. gada atjauninātais ziņojums turpināja 2017. gadā iesākto modeli, apkopojot rakstus, kuru pamatā – IFLA Prezidentes sanāksmē 2018. gada 19. martā sniegtās prezentācijas. Savukārt 2019. gada atjauninājums balstīts uz ekspertu ziņojumiem, kas izskanēja IFLA prezidentes sesijas laikā 2019. gada ģenerālkonferencē.
Ziņojuma mērķis nav paredzēt nākotni, bet noteikt apstākļus, kas var to ietekmēt. Tādēļ ziņojums nevar būt statiska publikācija, tas tiek veidots kā dinamisks tiešsaistes resurss bibliotēku speciālistiem un satur jaunāko informāciju par globālajām tendencēm, kuras jāņem vērā, dzīvojot un strādājot mainīgajā pasaulē. Plašāka informācija un visi līdzšinējie ziņojuma izdevumi pieejami ziņojuma vietnē trends.ifla.org.
Sākotnējais IFLA “Ziņojums par attīstības tendencēm” latviešu valodā
2017. gada atjauninājums latviešu valodā
2018. gada atjauninājums latviešu valodā
Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centrs
