Kopā kopienai: Intervija ar Mizūlas publiskās bibliotēkas direktori Slāvenu Lī
Vasarīgajā 26. jūlija dienā, kad liela daļa Latvijas turēja īkšķus par finālisti Ogres Centrālo bibliotēku, balvu kā pasaulē labākā jaunuzceltā publiskā bibliotēka ieguva Mizūlas bibliotēka Montānā, ASV. Starptautiskās bibliotēku asociācijas un institūcijas federācijas IFLA un dāņu IT uzņēmuma Systematic rīkotā konkursa vēsturē tā kļuva par pirmo laureāti no Ziemeļamerikas. Līdz ar jauno mājvietu, bibliotēkā drīz sāka strādāt arī tās jaunā direktore Slāvena Lī.
Mizūla ir pilsēta Montānas štata rietumos. Tā ir iegūlusi piecu kalnu grēdu ielejā, cauri plūst Klarka Forka upe. Savvaļā sastopami aļņi, grizlilāči, melnie lāči, baltgalvas ērglis. Akmeņainā un mežiem klātā dabas ainava ir bijusi bibliotēkas arhitektūras galvenais iedvesmas avots. Mineapolisas arhitektu birojs MSR Design un Montānas A&E Design, projektējot ēku, izmantoja koka elementus kāpnēm, sienām un mēbelēm, savukārt interjera violetā krāsa ēkas otrajā stāvā ir veltījums Montānas štata nacionālajam ziedam – levīzijai. Galvenās centrālās kāpnes starp stāviem atgādina kāpšanu kalnā. Bibliotēkas ēkai ir četri stāvi. Augšējā stāvā apmeklētāji var baudīt lielisku skatu uz tuvējiem kalniem no bibliotēkas jumta terases.
Arī ūdens tāpat kā kalni ir klātesošs bibliotēkas dizainā. Vārds “mizūla” esot cēlies no Ziemeļamerikas indiāņu Sališu cilts valodas un tulkojumā nozīmē “sasalušā ūdens vieta” – tā Amerikas pamatiedzīvotāji dēvējuši Klarka Forka upi. Bet krietni vien senāk, pirms 13 tūkstošiem gadu, kalnu ieskautā ieplaka reiz bijusi pilnībā zem ūdens – tagadējā pilsēta aizvēsturiskos laikos bija Mizūlas ledāju ezera gultne. Antīkas viļņu atstātas pēdas joprojām nojaušamas kalnu lēzenajā krokojumā.
Ūdens tēma bibliotēkā īstenota Ūdens istabā, kas radīta jaunākajiem apmeklētājiem un apvieno rotaļu ar zinātni. Ūdens istabā ir apskatāms Klarka Forka upes modelis. Interaktīvā veidā bērni var iepazīt upes karti, ekosistēmu, kā arī savienot zināšanas ar savu pieredzi, diendienā dzīvojot šīs upes krastā. Bibliotēkā ir arī mākslinieku rezidence, kopienas mediju centrs, kurā ikviens var izmantot profesionālu aparatūru un ierakstīt podkāstus, uzņemt video klipus u.c., ir Mizūlas Universitātes izpētes laboratorija un pat plaša virtuve.
“Kopā” ir Mizūlas publiskās bibliotēkas atslēgas vārds. Ne vien ēkas celtni veido apkārtnes dabas iedvesmoti elementi, bet arī pati bibliotēka īsteno vizionāru ideju: zem publiskās bibliotēkas “cepures“ pulcēt dažādas organizācijas. Katra nāk ar savu finansiālo un ideju pienesumu, programmas tiek izstrādātas gan individuāli, gan kopā. Tādējādi publiskā bibliotēka pārtop par izglītības un kultūras centru, par radošu stropu. Telpa ir dizainēta pēc iespējas atvērti un fleksibli, nenovelkot striktas robežas. Piemēram, t.s. demonstrēšanas virtuve (Demonstration Kitchen) var kalpot gan tiešām kā virtuve, kur pavāra vadībā kopienai apgūt kulinārijas prasmes, gan kā konferenču zāle.
Mizūlas bibliotēkas jaunā ēka tika atklāta 2021. gada vasarā. Ceļš līdz tam bija piecus gadus garš un grūts, ņemot vērā finansiālos izaicinājumu, pandēmijas ierobežojumus u.c. šķēršļus. Šogad pensijā devās bibliotēkas ilggadējā direktore Onorē Beja (Honore Bay), kas amatā nostrādāja 17 gadus. Jaunā ēka bija viņas pēdējais vērienīgais lolojums. IFLA balvas pasniegšanā Dublinā viņa bija klātesoša, bet jaunās Mizūlas bibliotēkas vadības grožus jau kopš pavasara ir pārņēmusi Slāvena Lī (Slaven Lee). “Onorē ir vizionāra līdere, un es varu tikai cerēt būt pēc iespējas laba viņas sasniegumu pārvaldniece,” intervijā Latvijas Bibliotēku portālam sacīs jaunā direktore.
Iepriekš Slāvena Lī ir strādājusi Ostinas publiskajā bibliotēkā Teksasā, Kinga apgabala bibliotēku sistēmā Vašingtonā un Kvīnas publiskajā bibliotēkā Ņujorkā. Uz viņu atsaucas kā uz izcilu līderi, kurai svarīga ir iekļaujoša sabiedrība un kopienas vēsture. Bibliotēku portāls ir pateicīgs, ka Slāvena Lī saspringtajā jaunā darba grafikā atrada laiku atbildēt uz mūsu jautājumiem un iepazīstināt ar jaunatvērto bibliotēku, kā arī ar savām domām par bibliotēku nākotni.
Kāda ir 21. gadsimta bibliotēka?
21. gadsimta bibliotēka ir uz sadarbību vērsta mācību vieta, kur kopienai sanākt kopā, izbaudīt bagātinošas aktivitātes, iedvesmojošas telpas un aizraujošas kolekcijas.
Kāds ir jūsu kā jaunās direktores redzējums par Mizūlas publisko bibliotēku?
Modelis “Visi zem viena jumta” kopienas labā darbojas izcili un varētu kļūt par lielisku paraugu, kā ar iedzīvotājiem satikties un tos iepazīt arī ārpus lasītavu sienām. Mani galvenie mērķi ir izstrādāt stratēģiskas prioritātes, kas vadīs mūsu darbu tā, lai mēs sasniegtu kopienu tur, kur tā ir, un izvērstu to jēgpilno darbu, kuru jau darām.
Iepriekšējā bibliotēkas direktore Onorē Beja amatā nostrādāja gandrīz divas dekādes. Mizūlas bibliotēkas jaunā ēka bija viens no viņas pēdējiem lielākajiem sasniegumiem darbā. Kā tas ir – turpināt iet viņas pēdās?
Onorē ir vizionāra līdere, un es varu tikai cerēt būt pēc iespējas laba viņas sasniegumu pārvaldniece.
Mizūlas publiskā bibliotēkā vienkopus atrodas Missoula’s Community Media Resource, Families First Learning Lab, zinātnes izglītības centri specrUM un UM Living Lab. Pastāstiet vairāk, kā tas darbojas praksē? Vai plānojat programmu kopā vai strādājat patstāvīgi? Vai jūs cits citu iedvesmojat?
Jā, mēs pilnīgi noteikti cits citu iedvesmojam! Visi partneri tiekas dažas reizes mēnesī, lai izrunātu sadarbības programmu. Katram partnerim ir arī sava programma, bet mēs cenšamies gana regulāri strādāt plecu pie pleca, lai kopienai radītu pēc iespējas brīnišķīgāku pieredzi. Nesen uzsākām Second Saturday Passport Program. Programmas dalībnieki var paņemt īpašo piezīmju grāmatiņu, kas izskatās gluži kā īsta pase, un saņemt zīmogu vai uzlīmi par katra partnera apmeklēto aktivitāti.
Pastāstiet vairāk par bibliotēkas Ūdens istabu!
Bērni šo ekspozīciju ir ārkārtīgi iemīlējuši. Šajā telpā strādā Child Enrichment Ambassador darbinieki Families First Learning Lab aizgādībā (cita starpā, visi partneri kopā veido visu darbinieku algu budžetu). Bērnu vēstnieki vada aktivitātes, dalās ar aizraujošu informāciju par ekspozīcijas zinātnisko pusi un rūpējas, lai vide būtu bērniem droša.
Vai jums ir sava mīļākā vieta Mizūlas publiskajā bibliotēkā?
Jā, pat vairākas! Man ļoti, ļoti patīk demonstrēšanas virtuve, kaut vai tikai lai sēdētu, lasītu vai strādātu. Tā ir ārkārtīgi skaista telpa, pilna pavārgrāmatu un ar lielisku dizainu. Man patīk arī kāpnes, kuru ideja ir replicēt kalnā kāpšanu – tādu, kādu varētu pieredzēt, ja kāptu tuvējā kalnu ielejā. Kāpšana pa kāpnēm ir arī lielisks veids, kā pārvietoties cauri bibliotēkai un vērot, kā lasītāji un apmeklētāji pavada te laiku.
Vai bibliotēkas direktorei atliek laiks lasīt grāmatas? Kura ir pēdējā lasītā, kas īpaši uzrunāja?
Protams! Esmu nemitīgas izaugsmes aizstāve, tālab aizraujos ar līderībai veltītām grāmatām. Patlaban lasu un baudu Inclusion on Purpose, kuras autore ir Ruchika Tulshyan. Mērķtiecīgi lasu arī vietējos Montānas autorus, un man jo īpaši patika Perma Red, kuru sarakstījusi Debra Magpie Earling. Notikuma vieta ir Flethedas mežu rezervāts Montānā, un stāsts ir par nežēlību iezemiešu internātskolās un galvenā varoņa meklējumiem, kā dzīvot patstāvīgi. Tā ir klasika un ir nesen pārizdota.
Kādas jūs vēlētos bibliotēkas redzēt pēc simt gadiem?
Jaunā Mizūlas publiskās bibliotēkas ēka tika projektēta, domājot par ilgtermiņu un ilgtspēju. Domāju, ka mūsu pieeja – strādāt vairākām organizācijām kopā – ir labs paraugs, kādas bibliotēkas varētu būt arī tālākā nākotnē. Ceru, ka arī mēs vēl augsim un piepulcēsim sev arvien jaunus partnerus ar līdzīgām satelītlokācijām kopienā. Ir jāstrādā kopā.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv