Latvijas Bibliotēku portālā pieejamās publikācijas

Bibliotēku ēku un telpu tematika Bibliotēku portāla saturā parādās saistībā ar jaunu vai renovētu bibliotēku telpu un ēku atvēršanu, ka arī tā ir informācija par resursiem, kas veltīti šai tematikai. Piemēram, saistībā ar IFLA Bibliotēku ēku un aprīkojuma sekcijas (Library Buildings and Equipment Section, LBES) dažādām aktivitātēm vai veidotajiem resursiem (piemēram, par iedvesmojošu bibliotēku ēku “Instagram” kontu).

Viena no Bibliotēku portāla publikācijām, kuru iesakām izlasīt, ir veidota uz žurnālā “American Libraries” publicēta raksta bāzes. Rakstā “Telpas radīšana: veidojot mācību vidi, kas atraisa cilvēka potenciālu” ir aplūkots telpas radīšanas fenomens un telpas ietekme uz cilvēka / bibliotēkas apmeklētāja labsajūtu un uzvedību.

Dažādi pētījumi apstiprina uzskatu, ka telpa ietekmē mūsu noskaņojumu un uzvedību. Sākot ar arhitektiem un interjera dizaineriem, beidzot ar psihologiem un neirozinātniekiem – daudzi eksperti ir apsprieduši fiziskās vides ietekmi uz to, kā mēs domājam, jūtam, mācāmies un rīkojamies. Mēs katrs vai nu apzināti vai bieži vien arī neapzināti reaģējam uz vietu, kur visu dienu dzīvojam, strādājam, atpūšamies vai kā citādi pavadām laiku. Šī apkārtne ietekmē to, ko mēs darām, ar ko sadarbojamies, kā mijiedarbojamies ar apkārtējo pasauli. Patiesībā vietas, kur pavadām lielāko daļu laika, ietekmē to, kas mēs esam un kādi varam kļūt.

Arī bibliotekāri arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai bibliotēku ēku estētiskajam aspektam, bet to ietekmei uz bibliotēkas sniegto pakalpojumu efektivitāti un snieguma rādītājiem.

Bibliotēkas arvien vairāk paplašina pakalpojumu spektru savās ēkās. Šobrīd bibliotēkas var ieraudzīt gan meistarotājdarbnīcas, gan klusās kabīnes, gan digitālo tehnoloģiju centrus. Un mainoties bibliotēkas ainavai rodas diskusijas par to, kas ir “vieta” un ar ko tā atšķiras no “telpas”. Ir uzskats, ka telpa kļūst par vietu tad, kad tā iegūst papildu jēgu, kad tā ir kaut kas vairāk par fizisku vidi. Vietai ir sociāla un personiska nozīme. Mēs emocionāli esam piesaistīti kādai vietai atbilstoši tam, ko mēs tajā varam darīt un kā tas mums liek justies. Tikai gūtās pieredzes rezultātā telpa kļūst par vietu.

Ja mēs vēlamies mainīt to, kā cilvēki jūtas, lietojot bibliotēku, mums ir jāmaina viņu jūtas pret bibliotēku. Mums jārada vide, kas veicina emocionālu saikni. Rodas loģisks jautājums – kādi aspekti tad palīdz veicināt vietas izjūtu? Kopienu attīstītāji atzīst, ka tās nav ne vismodernākās tehnoloģijas vai augsta dizaina mēbeles, tie nav lieli logi ar panorāmas skatu. Un tas nav arī milzīgs iespiesto resursu krājums. Tās ir sociālās saites, kas visspēcīgāk piesaista mūs vietām. Citiem vārdiem sakot, tās ir mūsu attiecības ar tur esošajiem cilvēkiem.

Vieta uzlabo mūsu noskaņojumu un ietekmē attieksmi pret aktivitātēm, kuras darām. Kā novērojuši pētnieki, neērta vide liek justies slikti un rada vājākus darba rezultātus, savukārt iedvesmojoša vide sniedz psiholoģisku pacēlumu un dodot labākus rezultātus.

Viens no veidiem, kā domāt par fizisko telpu, ir salīdzinot to ar virtuālo telpu: tā visa ir programmējama telpa. Mēs varam pārvietot grāmatplauktus, datorus vai apmeklētāju galdus un kārtot tos citādi. Mēs varam ieviest pagaidu funkcijas, piemēram, izstādes, dažādas instalācijas vai pagaidu objektus. Mēs varam optimizēt noteiktas zonas atkarībā no tā, kur tās atrodas. Tādējādi mainot vidi, mēs varam mainīt lietotāju pieredzi un uzvedību.

Jaunākie LNB pieejamie izdevumi par bibliotēku arhitektūru, ēkām un telpu iekārtojumu

Assessing library spaces for learning /edited by Susan E. Montgomery. Lanham : Rowman & Littlefield, 2017. xiii, 260 p. ISBN 9781442279278.
Akadēmiskās bibliotēkas telpu izmantojums mācībām. Eseju autori – arhitekti, psihologi un bibliotekāri.

Banks, Carrie Scott. Libraries & Gardens: growing together /Carrie Scott Banks, Cindy Mediavilla. Chicago : ALA Editions, 2019. xi, 138 p. ISBN 9780838918555.
Bibliotēkas un dārzi. Pieredze, ieguvumi, problēmas un risinājumi.

Beyond the information commons: a field guide to evolving library services, technologies, and spaces /edited by Charles Forrest, Martin Halbert. Lanham : Rowman & Littlefield, 2020. xxiii, 204 p. ISBN 9781538141137.
Akadēmiskās bibliotēkas 21. gadsimtā, to pakalpojumi, tehnoloģijas un telpas.

Bibliotheksbauten /Hg. von Annette Gigon, Mike Guyer, Gregory Grämiger. Zürich : Gta Verlag, [2018] 327 S. ISBN 9783856763817.
Bibliotēku arhitektūra.

Creating the high-functioning library space: expert advice from librarians, architects, and designers /edited by Marta Mestrovic Deyrup. Santa Barbara : Libraries Unlimited, an imprint of ABC-CLIO, LLC, 2017. xv, 158 p. ISBN 9781440840586.
Bibliotekāru, arhitektu un dizaineru ieteikumi bibliotēku būvniecībā un renovācijā. Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) konferenču materiāli.

Decker, Emy Nelson. Engaging design: creating libraries for modern users /Emy Nelson Decker and Seth M. Porter. Santa Barbara : Libraries Unlimited, 2018. viii, 159 p. ISBN 9781440856129.
Dizaina domāšana bibliotēkā: kā radīt apmeklētājiem tīkamu vidi un telpu.

Hille, R. Thomas. The New public library: design innovation for the twenty-first century /R. Thomas Hille. New York : Routledge, 2019. 456 p. ISBN 9781138326705.
Bibliotēku arhitektūra.

Library design for the 21st century: collaborative strategies to ensure success /edited on behalf of IFLA by Diane Koen and Traci Engel Lesneski. Berlin : De Gruyter Saur, 2019. vii, 236 p. IFLA Publications ; Volume 179. ISBN 9783110614657.
Bibliotēku dizains 21. gadsimtā. Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions (IFLA)) konferenču un semināru materiāli.

Todaro, Julie. Emergency preparedness for libraries /Julie Todaro. Second Edition. Lanham : Bernan Press, 2020. x, 226 p. ISBN 9781641433655.
Ārkārtas situāciju novēršana. Drošības pasākumi.

VanDuinkerken, Wyoma. Library storage facilities: from planning to construction to operation /Wyoma vanDuinkerken, Wendi Arant Kaspar, and Paula Sullenger. Cambridge : Chandos Publishing, 2019. xv, 250 p. ISBN 9780081027547.
Bibliotēku krājumu glabāšana ārpus galvenās bibliotēkas telpām: repozitoriju plānošana, projektēšana, būvniecība, krājuma pārvietošana un pārvaldība.

Vējiņš, Edžus. Nākotnei izlasāmi. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Rīga : Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, 2020. 68, [3] lpp. ISBN 9789934861482.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, tās funkcijas un dizains.

Webb, Katy Kavanagh. Development of creative spaces in academic libraries: a decision maker’s guide /Katy Kavanagh Webb. Oxford: Chandos Publishing, 2018. xvii, 194 p. ISBN 9780081022665.
Radošo telpu (digitālo mediju laboratorijas, digitālo humanitāro zinātņu laboratorijas, radošās darbnīcas, datu vizualizācija, zināšanu tirgus) iekārtošana akadēmiskajās bibliotēkās.

Zaļuma, Kristīne. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas simts gados: 1919–2019 /Kristīne Zaļuma. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019. 143 lpp. ISBN 9789984850764.
Zinātnisks pētījums par visām ēkām, kurās īsāku vai ilgāku laiku tikusi izvietota Latvijas Nacionālās bibliotēka.

Колесникова М.Н., Тимонин В.П. Библиотека в неприспособленном помещении: вариант архитектурной трансформации пространства. Библиотековедение. 2020; 69(4) : 343-254. ISSN 0869-608X.
Raksta mērķis ir prezentēt oriģinālu pieeju vēsturiskā ēkā izvietotas akadēmiskās bibliotēkas renovācijas pirmsprojekta aptaujā, piedāvājot individuālas idejas un iespējamos risinājumus.

Pasākumā ar stāstu par lasītavu / krājumu glabātavu Ufici (Uffizi) galerijā Florencē, kur nesen notikusi rekonstrukcija, pielāgojot vēsturiskās telpas, viesojās arhitekts Reinis Liepiņš.

Savukārt Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane iepazīstināja ar Ulbrokas bibliotēkas jauno mājvietu kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, “, sniedza ieskatu jaunākajās aktualitātēs bibliotēkas pakalpojumu klāstā, kā arī izveda pasākuma apmeklētājus virtuālā ekskursijā pa bibliotēkas jaunajām telpām.

Jauniegūtās telpas ir stāsts par īpaši bibliotēkas funkcijām un vajadzībām celtajām telpām, to funkcionalitāti un saspēli ar ainavisko kultūrvidi. Tas ir profesionālās darbības apskats par ēkas un telpu iekārtojumu, kas iedvesmo lietotāju aktivitātes un pievērš uzmanību telpu ietekmei uz pakalpojumu daudzveidību. Centrā – galvenā bibliotēkas zāle kā vienota ģimenes dzīvojamā lasāmistaba ar balkona galerijas izveidi, telpu fleksibililtāti un modularitāti, kur atpūtas zonas mijas ar grupu darba vietām, piedāvājot plašas iespējas pašvadītam, darba – mācību – izziņas procesam. Iekārtotas divas speciālās lasītāju zonas – Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava, Multimediju zāle.

Turpat piecpadsmit gadu garumā īstenoti ilgtspējīgas attīstības programmā definētie mērķi gan infrastruktūras nodrošināšanas jomā, gan uzlabojot iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, gan nodrošinot pakalpojumu piekļuvi cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Ulbrokas bibliotēka telpu kopējā platība aizņem 740,5 m2, tas ir pašvaldības īpašums, kas ekspluatācijā tika nodots 2020. gada 18. jūnijā.

Bibliotēkas ēka piedāvā apmeklētājiem daudz iespēju, t. sk. darbam ar bibliotēkas resursiem. Cilvēkiem jāpieņem lēmumi par to, kas viņiem nepieciešams konkrētajam uzdevumam. Bibliotekāru uzdevums ir nodrošināt izvēles iespējas un pakalpojumu pieejamību. Tādā veidā kļūstot par mijiedarbības dizaineriem, radot daudzveidīgu iespēju klāstu dažādiem iecerētiem rezultātiem.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Daiga Brigmane, Reinis Liepiņš

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv