Kopš pastāvēšanas pirmsākumiem bibliotēkas un arhīvi ir bijušas zināšanu krājējas un glabātājas. Taču zināšanas, kas fiksētas materiālā, ir trauslas un nestabilas: tās apdraud gan apkārtējās vides apstākļi, gan cilvēku rīcība. Vēl ievainojamākas ir elektroniskā formātā glabātās zināšanas – tās var izzust arī bezdarbības dēļ. Bibliotēku vēstures speciālists Ričards Ovendens raksta par bibliotēkām un arhīviem, kas zudušas mērķtiecīgas iznīcināšanas un tīšas nolaidības dēļ, un par to darbiniekiem, kuri centušies nosargāt dokumentus, bieži par savas dzīvības vai veselības cenu. Autors uzsver zināšanu saglabāšanas un tālāknodošanas sociālo un politisko nozīmi, aicinot uzlabot valsts politiku un finansējumu informācijas institūcijām.

Izdevuma pieejamību skatīt elektroniskajā kopkatalogā

Ar citiem jaunieguvumiem bibliotēku speciālistiem iespējams iepazīties LNB tīmekļvietnē